Jēzus augšāmcelšanās
(Mt 28:1–8Lk 24:1–12Jņ 20:1–10)1 Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu un svaidītu Jēzu. 2 Nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa 3 un sarunājās savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa ieejas?” 4 Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels. 5 Ienākušas kapā, tās ieraudzīja baltās drānās tērptu jaunekli sēžam labajā pusē, un tās izbijās. 6 Bet viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu, Nācarieti, krustā sisto, viņš ir augšāmcēlies, un viņa šeit nav. Redziet, vieta, kur tie viņu nolika. 7 Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis.” 8 Iznākušas no kapa tās metās bēgt prom, tās trīcēja un bija satriektas, un nestāstīja nevienam neko, jo baidījās.
Jēzus parādīšanās Marijai Magdalēnai
(Mt 28:9–10Jņ 20:11–18)9 Augšāmcēlies rīta agrumā nedēļas pirmajā dienā, Jēzus vispirms parādījās Marijai Magdalēnai, no kuras viņš bija izdzinis septiņus dēmonus. 10 Viņa gāja un to pavēstīja tiem, kas ar viņu bijuši kopā un tagad sēroja un raudāja. 11 Bet, dzirdot, ka viņš esot dzīvs un ka tā viņu redzējusi, tie neticēja.
Jēzus parādās diviem mācekļiem
(Lk 24:13–35)12 Pēc tam viņš parādījās citā izskatā diviem no viņiem, kad tie gāja uz laukiem. 13 Arī tie aizgājuši pavēstīja to pārējiem, un arī tiem viņi neticēja.
Jēzus sūta mācekļus sludināt evaņģēliju
(Mt 28:16–20Lk 24:36–49Jņ 20:19–23Apd 1:6–8)14 Vēlāk viņš parādījās tiem vienpadsmit, kad viņi pie galda sēdēja, un viņš norāja viņu neticību un sirds cietību, ka viņi neticēja tiem, kas bija redzējuši viņu pēc augšāmcelšanās. 15 Un viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai. 16 Kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts. 17 Bet tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes: manā vārdā tie izdzīs dēmonus, runās jaunās mēlēs; 18 tie ņems rokās čūskas, un, pat ja tie dzers indi, tā tiem nekaitēs. Neveseliem tie rokas uzliks, un viņi atlabs.”
Jēzus pacelšana debesīs
(Lk 24:50–53Apd 1:9–11)19 Kungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas. 20 Bet viņi izgāja un sludināja it visur, un Kungs darbojās līdzi un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.
1 Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Zalome pirka dārgas svaidāmas zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu.
2 Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu
3 Un runāja savā starpā: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?“
4 Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija loti liels.
5 Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.
6 Bet viņš tām sacīja: „Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; viņš ir augšāmcēlies, viņš nav šeit: redziet še to vietu, kur viņu nolika;
7 Bet noeita un sakait to viņa mācekļiem un Pēterim, ka viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums ir sacījis.“
8 Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
[9 Bet uzcēlies pirmajā nedēļas dienā rīta agrumā, Jēzus parādījās papriekš Marijai Magdalēnai, no kupas viņš sep-tiņus ļaunus garus bija izdzinis.
10 Šī gāja un pasludināja to tiem, kas ar viņu bijuši un tagad skuma un raudāja.
11 Un tie, dzirdēdami, ka viņš esot dzīvs un tā viņu redzējusi, neticēja.
12 Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus, tiem uz lauku ejot, parā-dījās citā veidā.
13 Un tie arīdzan nogājuši to pārējiem pasludināja, tomēr arī tiem viņi neticēja.
14 Bet pēc tam viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc viņa aug-šāmcelšanās viņu jau bija redzējuši.
15 Un viņš tiem sacīja: „Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.
16 Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.
17 Bet šis zīmes ticīgiem ies līdz: Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jau-nām mēlēm runās,
18 Tie ar rokām pacels čūskas, un kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.“
19 Un tas Kungs, kad viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesis un sēž pie Dieva labās rokas.
20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.]
