Kunga nama kalns
(Jes 2:2–4)1 Dienu galā notiks tā –
Kunga nama kalns kļūs kalniem par galvu,
paaugstināts pār pakalniem,
un tautas plūdīs pie tā.
2 Citas tautas sanāks pulkiem un runās:
“Nāciet, kāpsim Kunga kalnā,
Jēkaba Dieva nams!
Viņš mums mācīs savus ceļus,
lai staigājam viņa takas!” –
jo no Ciānas nāk bauslība
un Kunga vārds – no Jeruzālemes!
3 Viņš spriedīs tiesu starp daudzām tautām,
izšķirs strīdus starp varenām tālām tautām.
Tie pārkals savus zobenus lemešos
un savus šķēpus dārznieka nažos.
Tauta pret tautu necels zobenu
un vairs nemācīsies karot!
4 Ikviens sēdēs zem sava vīnakoka,
zem sava vīģes koka –
nekas tos nebiedēs,
jo Pulku Kungs to ir solījis!
5 Lai visas tautas turas
pie savu dievu vārdiem –
mēs turēsimies pie Kunga,
sava Dieva, vārda mūžīgi mūžos!
Kunga nodoms
6 “Tajā dienā,”
saka Kungs,
“es savākšu vienkop visus paklupušos un visus aizdzītos!
Es sapulcēšu tos, kam esmu darījis ļaunu.
7 Paklupušie kļūs mans atlikums
un aizvestie – par varenu tautu!
Kungs valdīs pār viņiem no Ciānas kalna –
no šī laika mūžīgi!”
8 Bet tu esi sargtornis ganāmpulkam,
Ciānas meitas cietoksnis –
pie tevis nāks un atgriezīsies iepriekšējā varenība,
Jeruzālemes meitas valdīšana!
9 Kādēļ tu brēktin brēc –
vai tev nav ķēniņa,
vai zudis tavs padomdevējs,
ka tevi sagrābušas sāpes kā dzemdētāju?
10 Lokies un grūd, Ciānas meita, kā dzemdētāja,
jo tagad tev jāpamet pilsēta,
jāpaliek klajā laukā un jāiet uz Bābeli –
tur tevi izglābs,
tur Kungs tevi izpirks no naidnieku rokas.
11 Nu pret tevi sapulcēts milzums tautu, kas runā:
“Viņa tiks apgānīta! Tad gan mēs uz Ciānu blenzīsim!”
12 Bet tās nezina Kunga nolūkus
un neapjēdz viņa nodomu –
viņš tās savācis kopā kā vālu uz klona!
13 Celies un mīdi, Ciānas meita!
Tavus ragus es darināšu no dzelzs,
tavus nagus es darināšu no vara –
tu samalsi putekļos milzumu tautu!
Tu veltīsi Kungam viņu netaisno guvumu,
viņu bagātības – visas zemes Kungam.
14 Nu pulcējies kopā, pulku meita, –
tie mūs ir ielenkuši!
Ar rīksti tie sitīs Israēla soģi vaigā!
1 Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.
2 To starpā būs arī daudzas pagānu tautas, tās ies un sacīs: „Nāciet, lai steidzamies augšup tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!“ —Jo no Ciānas izies bauslība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un noteiks likteni stiprām pagānu tautām pat tālās zemēs. Tās pārkais zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.
5 Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!
6 „Tai pašā dienā,“ —saka tas Kungs, —„Es sapulcināšu klibos un savākšu kopā tos, kas bijuši izkaisīti un trimdā, kā arī tos, kam Es esmu uzsūtījis kādu ļaunumu,
7 Un Es pārkārtošu klibos tā, lai viņi kopā ar saviem pēcnācējiem veidotu kādu atlikuma vienību, un izkaisītos pārveidošu lielā tautā, un tas Kungs būs viņu ķēniņš Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi mūžam.“
8 Un tu, ganāmo pulku sargu torni, tu, Ciānas meitas nocietinātais uzkalns, pie tevis nonāks un tevī ieies agrākā pirmatnējā valsts vara, Jeruzālemes meitas ķēniņvalsts.
9 Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievieti grūtā stundā?
10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!
11 Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: „Viņa jāpazemo, jāizģērbj kaila, jo mēs gribam ar labpatikas prieku noraudzīties viņas negodā!“
12 Bet viņi nezina tā Kunga apslēptos nodomus un neizprot to, kas Viņam padomā, jo Viņš patiesībā viņus savācis kā kūlīšus uz kuļamā klona.
13 Tādēļ celies, Ciānas meita, un sāc kult! Es tevi apveltīšu ar dzelzs ragiem un vajra nagiem, un tu sakulsi smalkās drumstalās daudzas tautas un šo tautu salaupīto veltīsi pateicībā tam Kungam; arī visu viņu mantību tu novēlēsi visas pasaules Kungam.
14 Bet tagad, kajrotāja, bruņojies! —Mēs esam ielenkti, un ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.
