Jāņa Kristītāja sludināšana
(Mk 1:1–8Lk 3:1–9, Lk 15–17Jņ 1:19–28)1 Tajās dienās Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī: 2 “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt.” 3 Par viņu Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: “Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! ” 4 Jānis valkāja kamieļu vilnas drēbes un ādas jostu ap gurniem. Viņa barība bija siseņi un savvaļas bišu medus. 5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme, visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals, 6 un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 7 Redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks? 8 Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus 9 un neiedomājieties savā sirdī sacīt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus. 10 Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī. 11 Es jūs gan kristīju ūdenī uz atgriešanos no grēkiem, bet, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani, es neesmu cienīgs pienest viņa sandales, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 12 Viņam vēteklis ir rokā, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”
Jēzus kristīšana
(Mk 1:9–11Lk 3:21–22)13 Tad Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu un ieradās pie Jāņa, lai tas viņu kristītu. 14 Bet Jānis viņu atturēja, sacīdams: “Man vajag tikt tevis kristītam, un tu nāc pie manis?” 15 Bet Jēzus viņam atbildēja: “Tam tā jābūt, jo tā mums pienākas izpildīt visu pēc taisnības.” Tad Jānis viņam atļāva. 16 Pēc kristības Jēzus tūlīt iznāca no ūdens; un, redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu nākam kā balodi un nolaižamies uz viņu; 17 un, redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”
1 Tanīs dienās uzstājās Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:
2 „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
3 Jo šis ir tas, par kupu pravietis Jesaja runājis, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet tā Kunga ceļu, darait līdzenas viņa tekas.“
4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals.
6 Un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
7 Bet redzēdams daudz farizeju un saduķēju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: „Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?
8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.
9 Un neiedomājieties sacīt Mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.
10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.
12 Tam vēteklis rokā, un viņš tīrīs savu klonu, un viņš sakrās savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.“
13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jardānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.
14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: „Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis.“
15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: „Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajaga piepildīt visu taisnību.“ Tad viņš to atļāva.
16 Un kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, de-besis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam.
17 Un, redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.“
