Līdzība par desmit jaunavām
1 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini. 2 Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. 3 Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. 4 Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos. 5 Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja. 6 Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! 7 Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus. 8 Nu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. 9 Bet saprātīgās atbildēja: nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev. 10 Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. 11 Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums! 12 Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! – 13 Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.
Līdzība par uzticēto naudu
(Lk 19:11–27)14 Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu. 15 Vienam viņš iedeva piecus talantus, otram divus, vēl kādam vienu, katram pēc viņa spējām. Pēc tam viņš aizceļoja. 16 Tūlīt tas, kas bija saņēmis piecus talantus, laida tos darbā un nopelnīja vēl piecus. 17 Tāpat arī tas, kam bija divi, nopelnīja vēl divus. 18 Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgājis apraka to zemē un paslēpa sava kunga naudu. 19 Pēc ilga laika šo kalpu kungs atgriezās un pieprasīja tiem norēķinu. 20 Tad ieradās tas, kas bija saņēmis piecus talantus, viņš atnesa vēl otrus piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl piecus. 21 Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā! 22 Un arī tas, kam bija divi talanti, atnāca, sacīdams: kungs, tu iedevi man divus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl divus. 23 Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā! 24 Atnāca arī tas, kam bija viens talants, un sacīja: es zinu, ka tu esi bargs cilvēks, tu pļauj, kur neesi sējis, un savāc, kur neesi kaisījis, 25 tādēļ es bailēs aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Redzi, ņem, kas tev pieder. 26 Tad viņa kungs tam atbildēja: nelietīgais un slinkais kalps, tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis! 27 Tev vajadzēja dot manu naudu augļotājiem, tad es pārnācis dabūtu atpakaļ savu naudu ar peļņu. 28 Atņemiet viņam talantu un dodiet tam, kam ir desmit, 29 jo tam, kam ir, tiks dots un tam būs pārpilnība, bet tam, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir. 30 Bet nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana.
Par pēdējo tiesu
31 Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī 32 un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem, 33 un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso. 34 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas! 35 Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. 36 Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. 37 Tad taisnie viņam jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert? 38 Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? 39 Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis? 40 Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši. 41 Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! 42 Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt man dzert. 43 Es biju svešinieks, un jūs mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapraudzījāt. 44 Tad arī tie viņam jautās: Kungs, kad mēs tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši? 45 Viņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši, 46 un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”
1 „Tad debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim.
2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras.
3 Jo ģeķīgas ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi.
4 Bet gudrās paņēma sev līdzi ar lukturiem arī eļļu savos traukos.
5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnauda un gulēja.
6 Bet nakts vidū balss atskanēja: Redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim.
7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus.
8 Bet ģeķīgas sacīja gudrajām: Dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.
9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: Tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem unpērciet sev.
10 Un kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.
11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atdari mums!
12 Bet tas atbildēja un sacīja: Patiesi, es jums saku, es jūs nepazīstu.
13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu, kufā Cilvēka Dēls nāks.
14 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,
15 Un vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.
16 Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talantus (podus), darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.
17 Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.
18 Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un jeraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.
19 Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.
20 Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talantus, atnesa vēl piecus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, es sapelnīju vēl piecus.
21 Un viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!
22 Arī tas, kas bija dabūjis divus talantus, atnāca un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talantus; redzi, es sapelnīju vēl divus.
23 Viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
24 Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talantu un sacīja: Es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauji, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.
25 Es baidījos, un aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
26 Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: Tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,
27 Tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainitājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
28 Tāpēc ņemiet viņa talantu un dodiet to tam, kam ir desmit talantu.
29 Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.
30 Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
31 Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.
32 Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā; un viņš tās šķirs, kā gans šķijr avis no āžiem,
33 Un statīs avis pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku.
34 Tad ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.
35 Jo es biju izsalcis, un jūs esat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani uzņēmuši.
36 Es biju pliks, un jūs esat mani apģērbuši; es biju slims, un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie manis.
37 Tad taisnie atbildēs viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsālījušu un tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši?
38 Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši? Vai pliku un tevi apģērbuši?
39 Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie tevis?
40 Tad ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.
41 Tad viņš ari sacīs tiem, kas pa kreiso roku: Hita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.
42 Jo es biju izsalcis, un jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis, un jūs neesat mani dzirdinājuši.
43 Es biju svešinieks, un jūs neesat mani uzņēmuši; es biju pliks, un jūs neesat mani apģērbuši; es biju slims un cietumā un jūs neesat mani apmeklējuši.
44 Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu, vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši?
45 Tad viņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi, es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši.
46 Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.“
