Nāks Kunga vēstnesis
1 “Redzi, es sūtīšu vēstnesi,
tas sataisīs ceļu manā priekšā.
Un pēkšņi nāks uz savu namu
Kungs, kuru jūs meklējat,
un derības vēstnesis, kuru jūs kārojat.
Redzi, viņš nāk!”
saka Pulku Kungs.
2 Kurš var paciest viņa nākšanas dienu,
kurš var nostāvēt, viņu ieraudzījis,
jo viņš ir kā uguns, kas tīra no sārņiem,
viņš ir kā sārms, ko lieto velētājas!
3 Viņš sēdīsies atsārņot un šķīstīt sudrabu, viņš šķīstīs Levī dēlus un noņems tiem piemaisījumus kā zeltam vai sudrabam, un tie taisnībā pienesīs Kungam labības dāvanu! 4 Un Kungam būs tīkama Jūdas un Jeruzālemes labības dāvana kā senās dienās, kā aizgājušos gados!
5 “Es tuvošos jums, lai spriestu tiesu,
es steigšu būt liecinieks
pret burvjiem, pret laulības pārkāpējiem,
pret tiem, kas melīgi zvērē,
pret tiem, kas apspiež,
kas algādzim aiztur algu,
kas apspiež atraitni un bāreni,
kas svešiniekam nedod ceļa
un kas nebīstas manis!”
saka Pulku Kungs.
6 “Jo es esmu Kungs, es nemainīgs,
un jūs, Jēkaba dēli, vēl neesat pagalam!
7 Kopš tēvu dienām jūs novēršaties
no maniem likumiem un neturat tos,
atgriezieties pie manis, un es atgriezīšos pie jums,
saka Pulku Kungs.
Nekrāpiet Dievu!
8 Vai cilvēks var aplaupīt Dievu?!
Bet jūs aplaupāt mani,
jūs sakāt: kā tad mēs tevi aplaupījuši? –
Ar desmito tiesu un ziedojumiem!
9 Ar lāstu jūs esat nolādēti,
bet mani jūs aplaupāt – visa tauta!
10 Nesiet visas desmitās tiesas uz dārgumu krātuvi,
un lai manā namā ir ēdiens,
tad pārbaudiet mani,
saka Pulku Kungs,
vai tad es jums neatvērtu debesu logus,
vai nelietu pār jums svētību, līdz būtu gana!?
11 Tad es atstādinātu no jums rijēju,
viņš vairs jums nepostītu zemes augļus,
vīns jums vairs nebūtu jāizgāž laukā,
saka Pulku Kungs.
12 Visas tautas jūs teiktu svētīgus esam,
jo jūs būtu tīkama zeme,
saka Pulku Kungs.
13 Brangi gan bija jūsu vārdi pret mani,
saka Kungs,
bet jūs sakāt:
ko mēs pret tevi teikuši?!
14 Jūs teicāt:
kalpot Dievam ir tīrais nieks!
Kāds labums turēt, ko viņš ir teicis,
un staigāt kā sērotājiem Pulku Kunga priekšā?
15 Tad nu mēs
sakām laimīgus tos, kas neprotas kauna,
zeļ tie, kas dara ļaunu,
viņi pārbauda Dievu, bet izglābjas!”
Atlīdzība taisnīgajam
16 Bet nu tie, kas bīstas Kunga,
saka viens otram:
“Ieklausās Kungs un sadzird,
viņam priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata
tiem, kas bīstas Kunga un domā par viņa vārdu!”
17 “Tie būs mani,” saka Pulku Kungs,
“tajā dienā, ko es noteikšu, viņi būs mans īpašums!
Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu,
kas viņam kalpo.
18 Jūs atgriezīsieties un redzēsiet,
kāda atšķirība starp taisno un ļaundari,
starp to, kas kalpo Dievam, un to, kas nav viņa kalps!
Kunga diena
19 Jo, redzi, nāk diena, kas kvēlo kā krāsns,
tad visi nekauņas un visi ļaundari klups!
Šī nākamā diena tos aizdedzinās, saka Pulku Kungs,
tā ka neatstās tiem ne sakni, ne zaru.
20 Un jums, kas bīstaties mana vārda,
uzlēks taisnības saule
un dziedinās ar saviem spārniem!
Jūs iesiet un spriņģosiet kā baroti teļi!
21 Jūs samīsiet ļaundarus,
viņi būs pīšļi zem jūsu kāju pēdām
tajā dienā, ko es noteikšu,
saka Pulku Kungs.
22 Atcerieties mana kalpa Mozus bauslību,
ko es viņam pavēlēju Horebā, –
likumus un tiesas visam Israēlam!
23 Redzi, es jums sūtu pravieti Eliju,
pirms nāk Kunga diena, liela un bijājama!
24 Viņš vērsīs tēvu sirdis pie dēliem
un dēlu sirdis pie tēviem –
lai es nenāku un nesitu zemi ar nīcības lāstu!”
1 „Redzi, Es sūtīšu savu sūtni, kam būs sataisīt manu ceļu manā priekšā. Un tad drīzi ieradīsies savā namā tas Kungs, kupi jūs kārojat. Raugi, viņš jau nāk!“ —saka tas Kungs Cebaots.
2 Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? —Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms.
3 Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā,
4 Un tam Kungam tad labi patiks Jūdas un Jeruzālemes ēdamais upuris kā senajos laikos un priekš ilgiem gadiem.
5 „Un tad Es nākšu pie jums un jūs tiesāšu, un Es nodošu uz vietas savu taisno liecību pret burvjiem, laulības pārkāpējiem, zvērestu lauzējiem un tiem, kas izturas varmācīgi un netaisni pret algādžiem, atraitnēm un bāriņiem, kas nomāc ienācējus svešiniekus un Manis nebīstas!“ —saka tas Kungs Cebaots.
6 „Jo Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam.
7 Jau kopš savu tēvu laikiem jūs arvien esat novērsušies no maniem baušļiem un neesat tos ievērojuši. Tad nu atgriezieties tagad pie Manis, un arī Fs gribu atgriezties pie jums!“ —saka tas Kungs Cebaots. „Tad jūs atkal sakāt: Kā tad mēs lai atgriežamies?
8 Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: Kā tad mēs Tevi krāpjam? —Ar desmito tiesu un nenoteikti pienesamiem ziedojumiem jeb nodevām.
9 Tādēļ jau jūs esat nolādēti tā, ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat!
10 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!
11 Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs!“ —saka tas Kungs Cebaots.
12 „Lai arī visas pagānu tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt“, —saka tas Kungs Cebaots.
13 „Jūs vēršat pret Mani nepiekāpīgu valodu“, —saka tas Kungs. „Un jūs atkal jautājat: Ko tad mēs runājam Tev pretī?
14 Jau ar to vien, ka jūs sakāt: Ir velti, ja cilvēks kalpo Dievam, un kāds labums mums no tam, ka mēs turam Viņa baušļus un bēdu pilni panesam visdažādākās dzīves grūtības tā Kunga Cebaota priekšā?
15 Tāpēc mēs daudzinām laimīgus esam likuma nievātājus; bezdievīgo skaits pieaug; viņi kārdina Dievu, un tomēr viss viņiem iziet labi!“
16 Bet dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: „Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.“
17 „Tai dienā,“ —saka tas Kungs Cebaots, —„ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt manam paša īpašumam, un Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo.
18 Un jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.
19 Jo redzi, nāks diena, kas kvēlos kā karsti nokurināta krāsns; tad visi pārgalvīgie nievātāji un ļaundari būs kā rugāji, un šī nākamā diena tiem pielaidīs uguni“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un neatstās no viņiem pāri ne saknes, ne stiebrus!
20 Bet jums, kas jūs manu vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šis saules spārnu gaismas, un jūs varēsit staigāt iekšā un ārā, lēkādami kā barojamie teļi.
21 Jūs samīsit bezdievīgos, jo viņiem būs kļūt par pīšļiem zem jūsu kājām tai dienā, kuru Es būšu nolicis!“ —saka tas Kungs Cebaots.
22 „Atcerieties Mozus, mana kalpa, likumus, ko Es viņam kādreiz pavēlēju izveidot visa Israēla labā Horeba kalnā kopā ar visiem baušļiem, iestādījumiem un tiesiskiem rīkojumiem.
23 Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Eliju, īekāms nāks tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena.
24 Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem, lai Man nebūtu jānāk un nebūtu jāapkrauj visa zeme ar savu lāstu smagumu!“
