Priestera daļa no upuriem
1 Šis ir likums par vainas upuri – tas ir svētumu svētums! 2 Vainas upuri lai kauj vietā, kur kāva sadedzināmo upuri, un tā asinis lai slaka pār altāri visapkārt. 3 Lai pienes visus tā taukus – taukasti un taukus, kas klāj iekšas, 4 bet abas nieres un taukus, kas pie tām, kas pie lieliem un kas atlicis pie aknām un nierēm, lai noņem. 5 Priesteris lai kvēpina tos uz altāra par dedzināmo upuri Kungam – tas ir vainas upuris. 6 Ikviens priesteris lai to ēd, lai ēd to svētvietā – tas ir svētumu svētums! 7 Gan grēku upurim, gan vainas upurim ir viens likums – tas tiek priesterim, kas to pienes kā izlīgumu par grēku. 8 Ja priesteris par kādu pienes sadedzināmo upuri, lai sadedzināmā upura āda tiek priesterim. 9 Ik labības dāvana, kas cepta krāsnī, un viss, kas gatavots pannā vai uz plāts, lai tiek priesterim, kas to pienes. 10 Un ik labības dāvana, kas iejauta eļļā vai sausa, lai tiek Ārona dēliem – visiem vienādi!
Pateicības upura pienešanas kārtība
11 Šis ir likums par miera upuriem, kas tiek pienesti Kungam. 12 Ja tos pienes par pateicību, lai pienes kā pateicības upuri – eļļā iejautus neraudzētus cepumus un ar eļļu apziestus neraudzētus plāceņus, un cepumus no labiem miltiem, iejautus eļļā. 13 Tas pienesams kopā ar raudzētas maizes klaipiem kā miera upuris par pateicību. 14 Katrā upurveltē vienu no katra upura lai pienes Kungam par cilājamo upuri. Tas lai tiek priesterim, kas slacījis miera upura asinis. 15 Pateicības miera upura gaļa lai tiek apēsta pienešanas dienā – lai no tās nepaliek līdz rītam. 16 Bet, ja upurvelte ir solījuma vai labprātīgais upuris, to lai ēd dienā, kad upuri pienes; kas no tā palicis līdz rītam, lai apēd. 17 Kas no upura gaļas paliek trešajā dienā, to lai sadedzina ugunī. 18 Ja miera upura gaļu ēdīs vēl trešajā dienā, tas pienesējam netiks pieņemts un netiks pieskaitīts – tā būs nešķīsta gaļa, un, kas to ēdīs, nesīs vainu. 19 Gaļa, kas saskārusies ar jebko nešķīstu, lai netiek ēsta, to lai sadedzina ugunī. Katrs, kas šķīsts, var ēst upura gaļu. 20 Ikviens, kas ēdīs miera upura gaļu, kas veltīta Kungam, būdams nešķīsts, lai tiek nošķirts no savas tautas. 21 Ikviens, kas pieskaras jebkam nešķīstam – cilvēka nešķīstībai vai nešķīstam lopam, vai nešķīstam rāpulim – un ēd miera upura gaļu, kas veltīta Kungam, lai tiek nošķirts no savas tautas.”
Aizliegums ēst taukus un asinis
22 Un Kungs sacīja Mozum: 23 “Saki Israēla dēliem: neēdiet ne vērša, ne avs, ne kazas taukus! 24 Maitas taukus un saplosīta lopa taukus var lietot jebkurai vajadzībai, bet ēst tos neēdiet! 25 Ikviens, kas ēd tāda lopa taukus, kas dedzināmajā upurī pienests Kungam, – kas to ēdis, lai tiek nošķirts no savas tautas! 26 Lai kur jūs dzīvotu, nekad neēdiet asinis – ne putna, ne lopa! 27 Ikviens, kas ēd asinis, lai tiek nošķirts no savas tautas!”
Priestera daļa
28 Un Kungs sacīja Mozum: 29 “Saki Israēla dēliem: kas pienes miera upuri Kungam, lai nes Kungam upurveltē daļu no sava miera upura, 30 pats savām rokām lai nes dedzināmo upuri Kungam, lai nes taukus un krūts daļu – lai to šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā. 31 Priesteris lai kvēpina taukus uz altāra, bet krūts daļa lai tiek Āronam un viņa dēliem. 32 Kā cilājamo upuri, labo cisku no saviem miera upuriem, dod priesterim – 33 tam Ārona dēlam, kurš pienes miera upura asinis un taukus, par viņa daļu lai tiek labā ciska, 34 jo līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku es esmu ņēmis no Israēla dēliem, no viņu miera upuriem, un es došu to priesterim Āronam un viņa dēliem par mūžīgu likumīgu daļu no Israēla dēliem.” 35 Tā ir Ārona daļa un viņa dēlu daļa no Kunga dedzināmajiem upuriem dienā, kad tie tiek iecelti par priesteriem Kungam. 36 To Kungs Israēla dēliem pavēlējis viņu svaidīšanas dienā, tas ir mūžīgs likums uz viņu paaudzēm. 37 Šis ir likums par sadedzināmo upuri, par labības dāvanu, par grēku upuri, par vainas upuri, par priesteru iecelšanas upuriem un miera upuriem, 38 ko Kungs pavēlējis Mozum Sīnaja kalnā dienā, kad viņš pavēlēja Israēla dēliem pienest upurus Kungam Sīnaja tuksnesī.
1 „Šī ir vainas izpirkšanas upura likumīgā kārtība; tas ir pārlieku svēts.
2 Vainas izpirkšanas upuris ir jānokauj vietā, kufā nokauj dedzināmo upuri, un tā asinis ir jāslaka visapkārt pār altāri no visām pusēm.
3 Un visi dzīvnieka tauki ir jāpienes, arī aste un tauki, kas apklāj iekšas.
4 Arī abas nieres ar taukiem, kas atrodas pie tām, arī tie, kas pie gumu muskuļa, un atlikušie tauki, kas pie aknām—tie jānoņem nost no nierēm.
5 Un priesterim ir tie jāsadedzina uz altāra kā kvēpināmais upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris tam Kungam.
6 Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā, —tas ir pārlieku svēts.
7 Kā grēku, tā ari vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums, —tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzinās.
8 Un vienīgi priesterim, kas nes dedzināmo upuri, pienākas āda no dedzināmā upura, kuru viņš ir nesis.
9 Bet ikviens ēdamais upuris, kas ir cepts krāsnī vai vārīts katlā, vai uz pannas sataisīts, pienākas tam priesterim, kurš ir šo dāvanu pienesis.
10 Un ikviens ēdamais upuris, kas iejava veidā ar eļļu vai sausā veidā tiek nests, pienākas Ārona dēliem, vienam kā otram.
11 Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ja tādu tam Kungam pienes.
12 Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētās maizes rauši, kas iejaukti eļļā, un arī smalki cepumi no nerau-dzētās maizes mīklas, sajaucot eļļu ar smalkiem kviešu miltiem, un plāceņi eļļas iejavā.
13 Kopā ar plāceņiem jānes ari maizes cepumi no raudzētas mīklas, tie tādā gadījumā jāpienes kā papilddeva pie dāvinājuma kaujamā upura.
14 Un no tiem visiem viens plācenis jānes tam Kungam par dāvanu upuri, un tas ir paceļams; tas pienākas priesterim, kas no dāvinājuma upura slaka asinis.
15 Pateicības dāvanas kaujamā upura gaļa jāēd upura nešanas dienā; nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai.
16 Bet ja upurē kāda solījuma dēļ vai kā dāvanu atnesot, tad dāvinājuma kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā.
17 Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā tr ugunī jāsadedzina.
18 Bet ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis.
19 Ari gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst.
20 Cilvēks, kurš ēd no pateicības upura gaļas, kas novēlēta tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas.
21 Un cilvēks, kas pieskāries nešķīstam visādos tā veidos, —vai tas būtu cilvēka nešķīstums, vai nešķīstam lopam, vai dažāda veida nelabām slimībām, kuras nešķīstas, —un pēc tam ēd no tam Kungam novēlētā pateicības upura gaļas, —tas lai arī tiek izdeldēts no savas tautas.“
22 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
23 „Runā uz Israēla bērniem, teikdams: Neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus,
24 Nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs,
25 Jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kmi tiek nesti tam Kungam kā dedzināmais upuris, tas ar to pats izslēdzas no savas tautas.
26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis—nedz putnu, nedz lopu.
27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts.“
28 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
29 „Runā uz Israēla bērniem un saki: Kurš savu pateicības kaujamo upuri atved tam Kungam, tas lai atnes tam Kungam dāvanu no sava pateicības kaujamā upura.
30 Viņa rokas lai atnes tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm, —tos lai viņš līgodams līgo tā Kunga priekšā.
31 Un priesteris lai kvēpina taukus uz altāra kā upuri, bet pats krūšu gabals pienākas Aronam un viņa dēliem.
32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par paceļamo upuri.
33 Kurš no Arona dēliem upurē pateicības kaujamā upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa,
34 Jo līgojamā upura krūts gabals un paceļamā upura plecis, —tie tev ir ņe-mami no Israēla bērnu pateicības kau-jamiem upuriem un dodami Aronam un viņa dēliem, priesteriem, —tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.
35 Tā ir Arona un viņa dēlu svaidīšanas upupi noteiktā deva no tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu tā Kunga priesteri.
36 To tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm.
37 Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iestādīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim,
38 Ko tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem nest savus dāvanu upurus tam Kungam Sinaja tuksnesī.“
