Gaismeklis
(2Moz 27:20–21)1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai viņi ņem tīrspiestu olīveļļu gaismeklim, kurā vienmēr degtu eļļas lukturīši. 3 Lai Ārons to novieto Saiešanas teltī, ārpus liecības priekškara, lai tas vienmēr deg no vakara līdz rītam Kunga priekšā – tas jums ir mūžīgs likums uz paaudzēm! 4 Uz šķīstā gaismekļa lai viņš sakārto eļļas lukturīšus, lai tie ir Kunga priekšā vienmēr.
Maizes
5 Ņem labākos miltus un cep no tiem divpadsmit maizes klaipus – katrā klaipā lai ir divas desmitās daļas ēfas miltu. 6 Noliec tos divās rindās – pa sešiem rindā uz šķīstā galda Kunga priekšā. 7 Katrai rindai virsū liec tīru vīraku, kas kopā ar maizi ir piemiņas daļa Kungam. 8 Katrā sabata dienā sakārto to Kunga priekšā vienmēr – tā Israēla dēliem ir mūžīga derība. 9 Tas lai tiek Āronam un viņa dēliem – viņi drīkst to ēst svētvietā, jo tas viņiem ir svētumu svētums no Kunga dedzināmajiem upuriem – šis ir mūžīgs likums.”
Sods par zaimošanu
10 Reiz pie Israēla dēliem izgāja kāds israēlietes un ēģiptieša dēls. Un šis israēlietes dēls sāka nometnē kauties ar kādu israēlieti. 11 Un israēlietes dēls zaimoja Kunga vārdu, nolādēja to un tika atvests pie Mozus – viņa mātes vārds bija Šelomīta, Dibrī meita, no Dāna cilts. 12 Un viņu ielika zem apsardzes – līdz nāks spriedums no Kunga mutes.
13 Un Kungs sacīja Mozum: 14 “Izved lādētāju ārpus nometnes, lai visi, kas dzirdējuši, liek rokas viņam uz galvas un viss pulks lai viņu nomētā akmeņiem. 15 Un runā ar Israēla dēliem, saki: ikviens, kas nolād Dievu, nes savu grēku. 16 Kas zaimo Kunga vārdu, lai mirtin mirst – lai viss pulks to nomētā akmeņiem, vienalga, vai tas svešinieks vai savējais, – kas zaimojis Kunga vārdu, tam jāmirst. 17 Ikviens, kas nokauj kādu cilvēku, lai mirtin mirst. 18 Kas nobeidz kādu lopu, lai to atlīdzina – dzīvību pret dzīvību. 19 Ikviens, kas sakropļo savu tuvāko, lai tam tiek darīts, kā viņš pats darīja, – 20 lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu – kā viņš kādu cilvēku sakropļojis, tā lai pats tiek sakropļots! 21 Kas nobeidz lopu, lai to atlīdzina, bet, kas nonāvē cilvēku, lai mirst. 22 Lai jums ir viena tiesa – gan svešiniekam, gan savējam, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.”
23 Tad Mozus runāja ar Israēla dēliem, un viņi izveda to, kas bija nolādējis, ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem – Israēla dēli darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
1 Un tas Kungs sacīja Mozum arī šo, teikdams:
2 „Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīvu eļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošas tā spuldzītes.
3 Ārpus priekškara priekš šķirsta ar bauslības likumiem, saiešanas teltī, Arons lai tur to pastāvīgi kārtībā savestu, no rīta līdz vakaram tā Kunga priekšā degošu; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm.
4 Uz tīrā zelta luktura viņam jāiededzina mazās eļļas spuldzītes tā Kunga priekšā.
5 Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus, un no dem cep divpadsmit raušus; divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru rausi.
6 Un de tev jānoliek divās rindās, pa seši katrā rindā, uz dra zelta galda tā Kunga priekšā.
7 Un tad tev jāliek pāri katrai rindai par tīru atzīts vīrāks, kas lai noderētu kā smaržu piedeva maizei par uguns upuri tam Kungam.
8 Ik sabata dienā tas ir kārtojams Israēla bērniem kā nepārtraukti tā Kunga priekšā nests zieds par mūžīgu derību.
9 Šīs maizes pienākas Āronam un viņa dēliem, un tiem tās būs ēst svētā vietā, jo kā kaut kas augstākā mērā svēts no tā Kunga uguns upuriem šīs maizes tiek piešķirtas viņiem kā ar mūžīgu likumu noteikta deva.“
10 Un te kādas Israēla sievietes dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievietes dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti.
11 Un Israēla sievietes dēls zaimoja tā Kunga vārdu un izteica lāstu. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts.
12 Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja nepārprotamu lēmumu no tā Kunga mutes.
13 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
14 „Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem.
15 Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.
16 Un kas zaimo tā Kunga vārdu, tam mirtin ir jāmirst, tas visai draudzei mestin ir jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks, vai iedzimtais; kas vien zaimo tā Kunga vārdu, tam būs mirt. —
17 Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin ir jāmirst.
18 Bet ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību.
19 Un ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis:
20 Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts.
21 Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.
22 Lai pie jums ir vienāds taisns likums kā svešiniekam, tā zemes iedzimtajam, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“
23 Un kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bēmienij tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
