Sievas šķīstīšanās pēc dzemdībām
(Lk 2:22–24)1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki Israēla dēliem: sieva, ja tā ieņem un dzemdē zēnu, ir nešķīsta septiņas dienas – nešķīsta tāpat kā savās asiņošanas dienās. 3 Astotajā dienā lai tiek apgraizīta zēna priekšāda. 4 Trīsdesmit trīs dienas lai viņa šķīstās no asinīm – nepieskaras nekam svētam un neiet svētvietā, iekams nepaiet viņas šķīstīšanās laiks. 5 Bet, ja tā dzemdē meitu, tā ir nešķīsta divreiz septiņas dienas tāpat kā asiņošanas reizē, un sešdesmit sešas dienas lai viņa šķīstās no asinīm.
6 Kad paiet viņas šķīstīšanās par dēlu vai meitu, lai viņa pienes gadu vecu jēru par sadedzināmo upuri un balodēnu vai dūju par grēku upuri priesterim pie Saiešanas telts durvīm. 7 Viņš lai tos pienes Kunga priekšā, veikdams izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta no asiņošanas. Šis ir likums par sievu, kas dzemdē dēlu vai meitu. 8 Bet, ja viņai nav rocības priekš jēra, lai viņa ņem divas dūjas vai divus balodēnus – vienu sadedzināmajam upurim un vienu grēku upurim, un priesteris lai veic izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta.”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
2 „Runā uz Israēla bērniem un saki: Ja sieviete kļūst grūta un ir dzemdējusi dēlu, tad viņa ir nešķīsta septiņas dienas, tāpat kā viņas mēnešreižu dienās; tik ilgi tai būs būt nešķistai.
3 Un lai astotajā dienā dēla priekšāda tiek apgraizīta.
4 Trīsdesmit trīs dienas viņai jāpaliek asins tīrīšanās stāvoklī; pie svētuma, lai tas būtu kāds būdams, nav viņai atļauts pieskarties; lai viņa nenāk svētnīcā, kamēr piepildās viņas tīrīšanās laiks.
5 Bet ja viņa dzemdējusi meiteni, tad viņa ir nešķīsta divas nedēļas, tāpat kā slimodama ar mēnešziediem, un sešdesmit sešas dienas viņa lai paliek mājās savas asins tīrīšanai.
6 Bet kad izbeidzas viņas šķīstīšanās laiks vai par dēlu, vai par meitu, viņa tad lai atved priesterim gadu vecu jēru par dedzināmo upuri un jaunu balodi jeb ūbeli par grēku upuri pie saiešanas telts durvīm.
7 Un lai tie tiek nesti tā Kunga priekšā, un priesteris lai izlīdzinās to upuru dēļ, bet viņa lai ir šķīsta no savas asins noplūšanas. Tā ir vīriešu vai sieviešu kārtas bērna dzemdēšanas bauslības kārtība.
8 Bet ja viņai nav pie rokas tikdaudz, cik par jēru nākas, tad lai viņa paņem divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, vienu dedzināmam upurim, bet otru—grēku upurim; un lai priesteris nokārto izlīdzināšanos to upuru dēļ, —bet viņa lai top šķista.“
