Austrumkrasta ciltis atgriežas savos īpašumos
1 Tad Jozua sasauca rūbeniešus, gādiešus un pusi Manases cilts 2 un teica tiem: “Jūs esat pildījuši visu, ko jums pavēlēja Kunga kalps Mozus, un jūs esat klausījuši visu, ko es jums pavēlēju. 3 Jūs neatstājāt savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz pat šai dienai un stingri ievērojāt visu Kunga, sava Dieva, bauslību. 4 Tagad Kungs, jūsu Dievs, ļauj jūsu brāļiem baudīt mieru, kā viņš tiem solījis, – tad nu dodieties atpakaļ uz savām teltīm, uz zemi, kur jūsu īpašums, – Kunga kalps Mozus to devis jums viņpus Jardānas. 5 Tikai sargieties, ka pildāt baušļus un ievērojat bauslību, ko Kunga kalps Mozus jums devis, – mīliet Kungu, savu Dievu, staigājiet visos viņa ceļos, turiet viņa baušļus, pieķerieties viņam un kalpojiet viņam no visas sirds un dvēseles!” 6 Jozua tos svētīja un atlaida, un tie devās uz savām teltīm.
7 Pusei Manases cilts Mozus bija devis īpašumu Bāšānā, bet otrai pusei Jozua deva īpašumu blakus viņu brāļiem viņpus Jardānas. Tad Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, svētīja tos 8 un teica tiem: “Jūs atgriežaties savās teltīs ar lieliem krājumiem, ar daudziem lopiem, ar sudrabu, zeltu, varu, dzelzi un varen daudz drānām – dalieties ar saviem brāļiem visā, ko esat laupījuši ienaidniekiem!”
Liecības altāris Jardānas austrumkrastā
9 Tā viņi atgriezās – Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts devās projām no Israēla dēliem, no Šīlo, kas Kanaāna zemē, – tie devās uz Gileāda zemi, uz sava īpašuma zemi, ko tie pēc Kunga pavēles bija iemantojuši caur Mozu. 10 Kad tie nonāca pie akmeņu kaudzēm, kas bija pie Jardānas Kanaāna zemē, tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzbūvēja pie Jardānas altāri – no skata tas bija liels altāris! 11 Tad Israēla dēli padzirdēja runas: “Redzi, Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts uzcēluši altāri Kanaāna zemes robežās, pie Jardānas akmeņu kaudzēm Israēla dēlu pusē.” 12 Kad Israēla dēli to izdzirdēja, viņi, visa Israēla dēlu sapulce, sapulcējās Šīlo, lai dotos pret tiem karā.
13 Tad Israēla dēli sūtīja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi priestera Elāzāra dēlu Pinhāsu 14 un kopā ar viņu arī desmit vadoņus – pa vienam vadonim no katra Israēla cilšu tēvu nama – katrs bija galvenais sava tēva namā, tie bija vadītāji arī pār Israēla tūkstošiem. 15 Tie gāja pie Rūbena dēliem, Gāda dēliem un puses Manases cilts uz Gileāda zemi un runāja ar tiem: 16 “Tā saka visa Kunga sapulce: cik tālu gan jūs esat atkrituši no Israēla Dieva, ka šodien novēršaties no sekošanas Kungam un esat uzcēluši sev šo altāri, tā dumpodami pret Kungu?! 17 Vai mums vēl nav gana ar Peora grēku – no tā mēs neesam šķīstījušies vēl līdz šai dienai –, par to Kunga sapulci ķēra sērga! 18 Un tomēr jūs šodien novēršaties no sekošanas Kungam – šodien jūs atkal dumpojat pret Kungu, bet rīt viņš noskaitīsies pret visu Israēla sapulci! 19 Ja jūsu īpašuma zeme jums ir nešķīsta, tad dodieties uz Kunga īpašuma zemi, kur stāv Kunga Mājoklis, un iegūstiet īpašumu tur kopā ar mums. Tikai nedumpojiet pret Kungu un nepadariet par dumpiniekiem arī mūs, celdami sev citu altāri, kas nav Kunga, mūsu Dieva, altāris! 20 Vai tad Āhāns, Zeraha dēls, jau pagalam neatkrita iznīcībai lemto mantu dēļ, kad dusmas nāca pār visu Israēla sapulci; viņš bija viens pats, bet vai tad viens pats gāja bojā par savu vainu?”
21 Tad Rūbena dēli, Gāda dēli un puse Manases cilts atbildēja Israēla virsniekiem pār tūkstošiem: 22 “Dievu Dievs Kungs, dievu Dievs Kungs – viņš zina, un lai arī Israēls zina, ja tas noticis tādēļ, lai dumpotos vai atkristu no Kunga, tad nesaudzē mūs šodien! 23 Ja mēs būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no sekošanas Kungam vai upurētu tur sadedzināmos upurus, labības dāvanas vai pienestu miera upurus, tad Kungs lai piemeklē pats! 24 Taču nē! To mēs darījām, bažīdamies, ka kādreiz jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem: kas jums daļas gar Kungu, Israēla Dievu? 25 Kungs nolicis robežu starp mums un jums, Rūbena dēli un Gāda dēli, jums nav daļas gar Kungu! – tad jūsu dēli novērstu no Kunga bijības mūsu dēlus. 26 Tādēļ mēs nospriedām: taisīsimies jel un uzcelsim altāri – ne sadedzināmajiem upuriem vai kaujamiem upuriem, 27 bet par liecību, kas būtu starp mums un jums, un nākamajām paaudzēm pēc mums – lai mēs pildītu Kunga kalpošanu viņa priekšā ar mūsu sadedzināmajiem upuriem, kaujamiem upuriem un miera upuriem, lai kādreiz jūsu dēli neteiktu mūsu dēliem: jums nav daļas gar Kungu! 28 Un vēl mēs domājām – ja mums vai mūsu pēcnācējiem reiz kāds ko tādu teiks, tad mēs sacīsim: redzi, tur ir Kunga altāra līdziniece, to mūsu tēvi uzcēla ne sadedzināmajiem upuriem, ne kaujamiem upuriem, bet par liecību starp mums un jums! 29 Pasargi, Dievs, ka mēs dumpotu pret Kungu vai šodien novērstos no sekošanas Kungam, celdami citu altāri sadedzināmajiem upuriem, labības dāvanām vai kaujamiem upuriem līdzās Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas viņa Mājokļa priekšā!”
30 Kad priesteris Pinhāss, sapulces vadoņi un Israēla virsnieki pār tūkstošiem, kas bija ar viņu, dzirdēja vārdus, ko sacīja Rūbena dēli, Gāda dēli un Manases dēli, tie viņiem patika. 31 Un priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, teica Rūbena dēliem, Gāda dēliem un Manases dēliem: “Tagad mēs zinām, ka Kungs ir ar mums, jo jūs neesat atkrituši no Kunga, tā jūs esat izglābuši Israēla dēlus no Kunga rokas!” 32 Tad priesteris Pinhāss, Elāzāra dēls, kopā ar vadoņiem devās projām no Rūbena dēliem, Gāda dēliem, no Gileāda zemes uz Kanaāna zemi pie Israēla dēliem, un visu tiem pastāstīja. 33 Tas Israēla dēliem patika, un Israēla dēli slavēja Dievu un vairs negrasījās doties karot pret tiem un iznīdēt zemi, kur bija apmetušies Rūbena dēli un Gāda dēli. 34 Rūbena dēli un Gāda dēli mēdz par šo altāri teikt: “Tā mums ir liecība, ka Kungs ir Dievs.”
1 Tad toreiz Jozua aicināja Rūbena, Gada un Manases puscilti,
2 Un viņš tiem sacīja: „Jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, tā Kunga kalps, pavēlējis, un jūs esat arī klausījuši manai balsij visās lietās, ko es esmu jums pavēlējis.
3 Jūs neesat aizmirsuši savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz šai dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, uzticīgi sargādami tā Kunga, jūsu Dieva, baušļu noteikumus.
4 Un kad nu pašlaik tas Kungs, jūsu Dievs, ir mieru devis jūsu brāļiem, kā Viņš to viņiem bija apsolījis, tad nu tagad griezieties atpakaļ uz savām teltīm savā dzimtsīpašuma zemē, kuru jums viņpus Jardānas ir ierādījis tā Kunga kalps Mozus.
5 Tikai pie tam visai nopietni piesargaities, ka jūs izpildāt pavēles un bauslību, kūpi tā Kunga kalps Mozus jums ir devis, ka jūs mīlat to Kungu, savu Dievu, un staigājat visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli!“
6 Kad nu Jozua tos svētīja un atlaida, tad tie atgriezās savās teltīs.
7 Un vienai Manases cilts pusei Mozus bija iedevis īpašumu Basanā, bet otrai Manases cilts pusei Jozua bija īpašumu iedalījis pie viņu brāļiem rietumos no Jardānas. Kad nu Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, tad viņš tos arī svētīja,
8 Un viņš tiem teica, sacīdams: „Ar lielu bagatību jūs atgriežaties atpakaļ savās reltīs, ar vareni daudz lopiem, ar sudrabu un ar zeltu, ar varu un ar dzelzi un ar ļoti daudz drēbēm. Tādēļ daliet savu no ienaidniekiem iegūto laupījumu ar saviem brāļiem!“
9 Tā šķīrās Rūbena un Gada ciltis un Manases puscilts no pārējiem Israēla bērniem, lai grieztos atpakaļ no Šilo, kas atrodas Kānaāna zemē, uz Gileādu, savu dzimtsīpašumu novadu, kur tie bija iecelti par mantiniekiem ar tā Kunga pavēli no Mozus mutes.
10 Kad nu viņi nonāca pie akmeņu kaudzēm, kuras atrodas pie Jardānas vēl Kānaāna zemes daļā, tad Rūbena, Gada un puses Manases cilšu pēcteči tur uzcēla altāri pie Jardānas, lielu, varenu altāri, ko tālu varēja redzēt.
11 Kad nu pārējie Israēla bērni dzirdēja runājam: „Redzi, Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts ir uzcēluši altāri Jardānas malā taisni Kānaāna zemei pretī pie akmeņu krāvu-miem Israēla bērnu novadu otrā pusē,“
12 Tad Israēla bērni, to dzirdējuši, sasauca visu Israēla bērnu lēmēju saietu Šilo nometnē, lai celtos un ietu pret viņiem karot.
13 Un Israēla bērni sūtīja pie Rūbena, Gada un puses Manases cilšu piederīgiem uz Gileādu Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu,
14 Tāpat desmit pavaldoņus kopā ar viņu no visām Israēla ciltīm, ik pa vienam valdniekam no katras cilts, un ikviens no šiem valdniekiem bija galva viņa paša tēva ģintī; viņi bija arī katra Israēla bērnu tūkstoša; priekšnieki.
15 Kad tie nonāca pie Rūbena bērniem, Gada bērniem un pie Manases puscilts piederīgiem Gileāda zemē, tad viņi tiem sacīja, teikdami:
16 „Tā saka viss tā Kunga draudzes saiets: Kas tā ir par uzticības laušanu, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien nost no tā Kunga, ka jūs esat sev uzcēluši altāri, ar to saceldamies pret to Kungu?
17 Vai mums tiešām nepietiek ar noziegumu Peora dēļ, no kura mēs vēl arvien neesam spējuši šķīstīties līdz šai pašai dienai, kad bargs sitiens ķēra tā Kunga draudzi?
18 Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no tā Kunga; bet notiks, ja jūs šodien sacelsities pret to Kungu, tad rītdien Viņš dusmosies uz visu Israēla draudzi.
19 Ja nu jums šķiet, ka jums jūsu dzimtīpašumu zeme vēl ir nešķīsta, tad nāciet pāri uz tā Kunga dzimto īpašumu zemi, kur atrodas tā Kunga mājoklis, un tad iegūstiet īpašumu mūsu vidū! Bet nesacelieties pret to Kungu un nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami atse-višķu altāri līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim!
20 Vai Achans, Zeracha dēls, nebija ļoti noziedzies, aiztikdams noliegto, un vai tad pār visu Israēla draudzi nenāca tā Kunga dusmas? Un viņš pie tam bija tikai viens cilvēks, bet vai tad viņš arī nomira viens pats savas vainas dēļ?“
21 Tad atbildēja Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts piederīgie, sacīdami Israēla priekšniekiem pār tūkstošiem:
22 „Tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, jā, tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, tas zina, un arī gan Israēlam vajadzēja droši zināt, vai tas notika sacelšanās nolūkā, laužot uzticību tam Kungam, un tad tev, Pinchas, nemaz nebūtu šodien jānāk, lai mūs glābtu!
23 Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no tā Kunga jeb lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad lai tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!
24 Nē! Bet mēs to darījām vairak tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu dienu jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem, tā teikdami: Kas jums daļas gar to Kungu, Israēla Dievu?
25 Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jardānu starp mums un jums, jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar to Kungu! Tad gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tam, lai viņi bitos to Kungu.
26 Un tāpēc mēs spriedām: Uzcelsim mēs paši sev šo altāri ne dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upujriem,
27 Bet, lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp mūsu un jūsu nākamajām paaudzēm, ka mēs gatavi no sirds kalpot tā Kunga priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu teikt rītdien mūsu bērniem: Jums nav nekādas daļas gar to Kungu!
28 Un mēs arī tā vēl apsvērām: ja tad kāds mums vēl vai mūsu nākamām paaudzēm nākotnē iebilstu un kaut ko tādu sacītu, tad mēs varētu atbildēt: Apskatiet Dieva altāra veidojumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši ne dedzināmiem upuriem nedz kaujamiem upuriem, bet lai tā būtu piemiņas zīme starp mums un jums!
29 Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret to Kungu, vai ari ka mēs šodien nogrieztos nost no tā Kunga, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upu-riem un kaujamiem upuriem līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā!“
30 Kad priesteris Pinehass un draudzes priekšnieki un vadītāji pār tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.
31 Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem, Gada bērniem un Manases bērniem: „Šodien mēs atzīstam, ka tas Kungs ir mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību tam Kungam ar šādu uzticības pārkāpumu. Līdz ar to jūs esat izglābuši Israēla bērnus no tā Kunga soda!“
32 Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī virsaiši, kas bija kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo atbildi.
33 Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem karot ar kara pulkiem nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.
34 Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: „Lai tas ir liecības zīme starp mums, ka tas Kungs ir Dievs.“
