Ījabs: ko gan es varu tev atbildēt?
1 Kungs sacīja Ījabam:
2 “Vai Visuvarenā sūdzētājs iebildīs?
Vai atbildēs Dieva norājējs?”
3 Ījabs atbildēja Kungam:
4 “Ko tad lai atsaku – sīks es,
lieku roku uz mutes.
5 Reiz jau runāju – nu klusēšu,
un otru reizi – bet nu vairs ne!”
Dieva izaicinājums Ījabam
6 Kungs atbildēja Ījabam no viesuļa:
7 “Joz nu gurnus kā vīrs –
es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,
8 vai apstrīdēsi vēl manu tiesu,
vainosi mani, ka taisnojos pats?
9 Vai tev tāds elkonis kā Dievam?
Vai tava balss kā viņa pērkons?
10 Posies tad godā un augstībā,
diženumu un cēlumu ģērb,
11 šķied savas dusmas,
uzlūko lepnos un saliec tos,
12 uzlūko lepnos un satriec tos
un ļaundarus min pie zemes,
13 pīšļos apslēp tos visus,
vaigu tiem tumsībā tin –
14 tad arī es uzteikšu tevi,
ka tava labā roka tevi glābj!
15 Palūk nu behemotu,
ko es radīju reizē ar tevi!
Kā vērsis tas zāli ēd!
16 Palūk, kāds tam spēks gurnos,
kāds tvirtums tam vēdera cīpslās!
17 Aste tam slejas kā ciedrs,
savītas tam cisku dzīslas,
18 kauli tam vara teknes,
kājas tam dzelzs vāles!
19 Dieva ceļu pirmsākums tas –
Radītājs dāvāja tam savu šķēpu!
20 Kalni tam savu ražu nes,
un lauka zvēri tur draisko.
21 Lotosa stādu dūkstīs tas gul,
remdējas doņos un upes dūņās,
22 lotosa stādi tam ēnu met,
sedz to upmalas kārkli.
23 Redzi, upe palo – tam nav bail,
tas drošs, kaut Jardāna triecas mutē!
24 Kas to sakamps pie acīm,
kurš ar kāšiem tam aizķers nāsis?
25 Vai notversi leviatānu ar āķi?
Ar virvi nomezglosi tā mēli?
26 Vai spraudīsi meldru tam nāsīs,
vai ar dzelksni tam pārdursi žokli?
27 Vai lūgtin lūgsies tas tevi
vai runās ar tevi maigi?
28 Vai slēgs ar tevi derību?
Vai ņemsi to uz mūžu par vergu?
29 Draiskosi ar to kā ar putnēnu,
siesi to nama meitām par prieku?
30 Vai kaulēsies zvejas biedri ap to,
vai dalīs to starp uzpircējiem?
31 Vai žebērkļiem piedzelsi pilnu tam ādu,
zivju dukuriem galvu?
32 Tik piedur tam roku! –
dabūsi tādu karu, ka nu!
1 Un tas Kungs griezās tālāk pie ījaba ar jautājumu un sacīja:
2 „Vai pēlējs grib būt pastāvīgā nesaskaņā ar Visuvareno? Tas, kas apsūdz Dievu, lai sataisās atbildēt!“
3 Un ījabs atbildēja tam Kungam un sacīja:
4 „Redzi, es esmu visai niecīgs, ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei.
5 Es reiz jau esmu runājis, bet tagad vairs neatbildēšu; es esmu gan runājis vēl otrreiz, bet turpmāk to vairs nekad nedarīšu.“
6 Un tas Kungs atbildēja ījabam vētrā un sacīja:
7 „Apjoz jel kā varonīgs vīrs savus gurnus, Es tev jautāšu, un tev būs Man atbildēt!
8 Vai tu tiešām gribi iznīcināt manu tiesu, Mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns?
9 Vai tev ir tāds elkonis kā Dievam, vai tev ir spēja likt dārdēt pērkonam tā, kā Viņš to dara?
10 Tad grezno sevi taču ar cildenumu un diženumu un tērpies greznumā un godībā!
11 Lai izplūst visā plašumā tavu dusmu kvēle, novēro ikvienu pašlepno un dari to atkal pazemīgu!
12 Uzlūko katru pārgalvi, kas ir iedomīgs, un pazemo viņu un satriec bezdievīgos tur, kur tie stāv!
13 Liec viņiem visiem kopā dziļi iegrimt pīšļos, liec, lai viņu seja sastingst nāves šausmās!
14 Tad Es atzīšu ar uzslavu arī tevi, ka tava labā roka tev nesusi uzvaru.
15 Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli ka katrs vērsis.
16 Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos, un to stiprumu, kāds viņa ķermenī!
17 Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu.
18 Viņa kauli ir kā vafā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi.
19 Viņš ir Dieva radītāja darba labākais paraugs; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu,
20 Barību tam sagādā augstienes, kur visi lauku zvēri priecājas savā nodabā.
21 Tas snauž zem kupliem lotosa stādiem, paslēpies niedpu un purvu augu aizsegā.
22 Lotosa krūmi rada viņam patvērumu ar savu ēnaino jumtu, un visapkārt tam ir upmalas kārkli.
23 Pat vareni upes uzplūdi neiedveš viņam bailes: viņš paliek paļāvīgā mierā ari tad, ja viņam pat visa Jardāna mutē smeltos.
24 Un kas gan to var sagrābt tieši no priekšas vai tam cauri nāsīm izdurt vadājamo saiti?
25 Jeb vai tu vari izvilkt leviatānu ar makšķeres āķi vai piespiest viņa mēli ar iemestu virvi?
26 Vai tu vari izvilkt valdāmo gredzenu cauri viņa nāsīm? Jeb vai tu vari ar žebērkli izdurt cauri viņa žaunām?
27 Vai gan viņš tevi, laipni pažēlodams, vēl lūgsies un uzrunās tevi ar jaukiem vārdiem?
28 Vai jūs savā starpā noslēgsit kādu līgumu, ka tu to pieņemi par mūžīgu kalpu?
29 Vai tu rotaļāsies ar viņu kā ar kādu putniņu? Un vai tu tam piesiesi kājas pie mieta savu meitenīšu priekam un laika pavadīšanai?
30 Vai kādas sabiedrības piesolīs to pārdot vairāksolīšanā vai arī piedāvās to pircējiem kā gabalu preci?
31 Vai tu vari tā ādu piedurt pilnu ar šķēpu zariem vai viņa galvu ar žebērkļiem?
32 Tik pieliec viņam savu kailo roku, tad sataisies jau uz kapu, un tu vairs turpmāk tā nedarīsi!“
