Bildads: Dievs soda bezdievjus
1 Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2 “Cik ilgi jūs liksiet vārdiem slazdus? –
Nāciet pie prāta, tad parunāsim!
3 Kādēļ uzskatāt mūs par lopiem?
Vai mēs esam nešķīsti jūsu acīs?
4 Tu, kas dusmās pats sevi plēs,
vai tevis dēļ zeme paliks tukša,
vai klints aizies no savas vietas?
5 Jā, ļaundarim gaisma dzisīs
un nespīdēs tādam uguns liesma,
6 gaisma satumsīs viņa teltī,
virs tā galvas lukturis dzisīs,
7 saruks tā platie soļi,
nogāzīs paša padoms,
8 paša kājas ievedīs tīklā,
starp valgiem tas sapīsies,
9 tā papēdi satvers slazds,
savilksies ap viņu cilpa,
10 zemē to pineklis gaida
un lamatas uz viņa takas!
11 Visapkārt šaušalas biedē,
dzenas viņam pa pēdām,
12 noliesē viņa spēks,
un posts jau tam pie sāniem
13 ēd tam ādu un miesu,
ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais !
14 Cerību izdzīs no viņa telts,
pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,
15 cits dzīvos viņa teltī,
viņa mājoklī izkaisīs sēru,
16 no apakšas saknes tam kaltīs,
no augšas novītīs zari,
17 viņa piemiņa iznīks virs zemes,
viņa vārdu neminēs ielās,
18 izvedīs viņu no gaismas tumsā,
no pasaules izmetīs viņu,
19 ne asna, ne atvases viņam tautā,
neviena palicēja viņa mājvietā!
20 Par viņa likteni rietumnieki trūksies
un austrumniekus sagrābs briesmas!
21 Redzi, šis ir netaisnā miteklis,
tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”
1 Un šuachietis Bildads atbildēja un sacīja:
2 „Kad jūs reiz mitēsities risināt savus tukšo vārdu savārstījumus? Apdomājieties taču, un pēc tam apspriedīsimies!
3 Kāpēc mūs pielīdzina neprātīgiem lopiem, un mēs no jums tiekam uzskatīti par galīgiem bezprāšiem?
4 Tu, kas pats sevi saplosi savās dusmās, vai lai tevis dēļ zeme paliek i tukša no ļaudīm, un vai klints lai izkustas no savas vietas?
5 Tiešām, bezdievīgā gaisma izdzisīs, viņa pavarda uguns liesma nespīdēs;
6 Viņa paša telti gaisma kļūs tumša, un pār viņa galvu izdzisīs gaismeklis.
7 Viņa kādreiz stingrie soļi kļūs slābani, un viņa paša nodomi gāzīs viņu,
8 Jo viņa kailās kājas ievada viņu sprostā, un pinekļos iet viņš pa pasauli!
9 Viņa pēdas aptver valgs, un sprosta cilpa tur viņu cieti.
10 Zemē paslēptas guļ ķepamās auklas, un viņu gaida slepeni uz ceļa izlikti slazdi.
11 Pēkšņi viņu no visām pusēm aptvef nāves bailes un vajā viņu ik uz soļa.
12 Viņam paredzētā nelaime jau alkst pēc viņa, un iznīcība ir sataisījusies viņu gāzt.
13 Šī iznīcība saēd viņa miesas locekļus, un viņa locekļus aprij arī nāves pirmdzimušais.
14 No savas telts, no savas drošās vietas viņš tiek izrauts, un kaut kas viņu dzen pie šausmu ķēniņa.
15 Viņa teltī dzīvos kaut kādi, kam ar viņu nav nekāda sakara, un sērs tiks kaisīts pār viņa mītni.
16 Viņa lejas galā kaltīs viņa saknes, bet viņa galotnē nožūs viņa zari.
17 Viņa piemiņa no zemes iznīkst, un nekāda slava viņam nepaliek pasaulē.
18 No gaismas pēkšņi Dievs viņu iestums tumsā, to izraidīs laukā no pasaules.
19 Viņam nebūs nedz zara, nedz kādas atvases savā paša tautā, un neviena pārpalicēja nebūs viņa līdzšinējās mītnēs.
20 Viņa pēcnākamos pārņems šaušalas par viņa mūža dienām, un ļaudis rietumos un austrumos pārņems par viņu izbailes.
21 Tiešām, lūk, tāda nu ir ļaundara dzīves vieta; tādi ir mitekļi, un tā klājas tiem, kas neatzīst Dievu!“
