Ījabs: es esmu kļuvis par izsmieklu
1 Ījabs atbildēja, sacīdams:
2 “Patiešām, jūs esat ļaudis,
ar kuriem reizē gudrība nomirs!
3 Bet man ir prāts tāpat kā jums,
nemaz neesmu zemāks par jums!
Kas to nesaprot?
4 Apsmiekls savam tuvākam es –
saucu Dievu, un viņš atbild!
Apsmiekls es, taisnais un krietnais!
5 Tas nestundu nicina, kurš ir drošībā,
tā nolikta tiem, kam kāja misas!
6 Mierā stāv sirotāju teltis
un drošumā tie, kas dusmo Dievu,
kas Dievu tur rokā!
7 Bet patiesi,
vaicā zvēriem, tie mācīs tevi,
un putnam debesīs, un tas tev teiks,
8 vai saki zemei, tā mācīs tevi,
un stāstīs tev zivis jūrā –
9 no visiem šiem kurš gan nezinās,
ka Kunga roka viņu radījusi?
10 Jo ik dzīva dvaša rokā viņam
un viss gars, kas cilvēku miesās!
11 Vai tad auss nepārbauda vārdus,
tāpat kā mute izbauda garšu?
12 Vai veču vidū gudrība mīt
vai mūža ilgumā saprašana?
13 Pie viņa gudrība un varenība,
viņam gan padoms, gan saprašana!
14 Redzi, viņš sagāž – neviens neuzcels,
viņš ieslēdz – neviens neatdarīs!
15 Redzi, viņš ūdeņus aptur – tie izsīkst,
tos palaiž – tie ārda zemi.
16 Pie viņa spēks un gudra ziņa,
gan krāpējs, gan apkrāptais – abi viņa!
17 Padomniekus viņš vadā basus
un tiesnešus dara par muļķiem,
18 viņš ķēniņiem atņem varu
un apsien tiem virvi ap gurniem,
19 viņš priesterus vadā basus,
un dižciltīgos viņš gāž,
20 kam visi tic, tam viņš valodu atņem
un vecajos atstāj bez prāta,
21 izsmieklu izlej pār augstmaņiem
un stipriniekiem atsien jostu,
22 viņš dziļumus ceļ ārā no tumsas
un nāves ēnu izved gaismā,
23 viņš vairo tautas un izdeldē,
liek tautām plesties un izklīdina,
24 zemes valdniekiem atņem prātu,
tuksnesī vadā, kur ceļa nav,
25 tie taustās pa tumsu, un gaismas nav,
tos vadā kā apdzērušos.
1 Bet ījabs atbildēja un sacīja:
2 „Patiesi gan, jūs esat īstie ļaudis, un ar jums kopā izmirs visa gudrība!
3 Bet man arī ir sirdsprāts, tāds pats kā jums; es nebūt neesmu zemāks nekā jūs, un kas gan nezinās lietas kā šīs te?
4 Par izsmieklu jau es esmu kļuvis saviem draugiem, es, kas esmu agrāk piesaucis Dievu un esmu Viņa uzklausīts! Taisnais un sirdsskaidrais ir tādā kārtā arvien par izsmieklu!
5 Kauns nelaimei pēc laimīgā domām, grūdiens vēl lai tam, kam kāja jau tā grīļojas!
6 Varmācīgo teltis paceļas klusā mierā, un tiem, kas Dievu izaicinājuši, klājas labi, tie dzīvo drošumā, un tā ikviens, kas jūtas, itin kā Dievs būtu ielikts viņa paša rokās.
7 Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem, —tie tev pavēstīs;
8 Vai jautā zemes tārpiem, un tie tevi pamācīs, un jūtas zivis tev to izstāstīs:
9 Kas gan no visiem tiem to nezinātu un neatzītu, ka tā Kunga roka to visu, visu pasauli ir darījusi,
10 Ka Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars!
11 Vai auss nepārbauda runas, kā ar muti pienākas nogaršot maizi?
12 Sirmu vīru galvās mītot gudrība, un ilgs mūžs cilvēkam dodot īstu atziņu!
13 Nē! Viņā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!
14 Redzi, ja Viņš noplēš, tad neviens to neuzcels, ja Viņš ko noslēdz, tad neviens neatvērs.
15 Redzi, ja Viņš aizsprosto ūdeņus, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos palaiž vaļā, tie pārplūdina zemi.
16 Viņam ir vara un pilnvērtīga ziņa; Viņam pakļauts tas, kas maldās, un tas, kas maldina.
17 Viņš padomniekiem liek aiziet projām basām kājām, un tiesnešus Viņš noliek nelgu lomā.
18 Viņš ir tas, kas atraisa ķēniņu varmācības važas un apmet viņiem rupjas virves galu ap viņu pašu gurniem.
19 Viņš ir tas, kas priesteriem liek aiziet bez amata tērpa basām kājām un augstos amatos nosirmojušiem liek pie-dzīvot bojā eju.
20 Piedzīvojušiem gudru vārdu teicējiem Viņš atņem runas spējas, pat vecajiem Viņš atrauj veselīga sprieduma spējas.
21 Viņš izgāž kauna pilnas paļas pār cienīgiem un atraisa varmākām viņu zobenu siksnas.
22 Viņš ir Tas, kas atsedz tumsas atvarus, izceļ no tiem tur dziļi noslēpto un tumšu nakti ieved gaismas mirdzumā.
23 Viņš ir tas, kas liek tautām kļūt lielām un atkal tās iznīcinā, kas tautām liek izpļauties un kas iiek tās aizvest verdzībā.
24 Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa,
25 Ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši.“
