Jēzus mazgā mācekļiem kājas
1 Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam. 2 Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot, 3 Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet, 4 piecēlās no mielasta, novilka virsdrēbes un, paņēmis linu drānu, to sev apsēja. 5 Pēc tam viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas, un slaucīja tās linu drānā, ko viņš bija apsējis. 6 Tad viņš nāca pie Sīmaņa Pētera. Tas viņam sacīja: “Kungs, tu mazgāsi man kājas?” 7 Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.” 8 Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.” 9 Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!” 10 Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.” 11 Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.” 12 Kad viņš tiem kājas bija nomazgājis, viņš atkal apvilka savas virsdrēbes un apsēdies tiem sacīja: “Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis? 13 Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu. 14 Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. 15 Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt. 18 Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. – 19 Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU. 20 Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.”
Jēzus parāda savu nodevēju
(Mt 26:20–25Mk 14:17–21Lk 22:21–23)21 To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!” 22 Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā. 23 Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus. 24 Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!” 25 Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” 26 Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam. 27 Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.” 28 Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja. 29 Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem. 30 Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.
Jēzus dod jaunu bausli
31 Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā. 32 Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt. 33 Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt. 34 Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu. 35 Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35Mk 14:27–31Lk 22:31–34)36 Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.” 37 Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kādēļ es tagad nevaru tev iet līdzi? Savu dzīvību es atdošu par tevi!” 38 Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”
1 Bet priekš Lieldienas svētkiem, zinādams, ka viņa stunda bija nākusi un ka viņam no šis pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko tas šinī pasaulē bija mīlējis, savu mīlestību līdz galam.
2 Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis viņu nodot,
3 Zinādams, ka Tēvs visu bija licis viņa rokās un ka viņš pie Dieva aiziet, kā viņš no Dieva ir nācis,
4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;
5 Pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko viņš bija apsējis.
6 Kad viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas viņam saka: „Kungs vai tu man mazgāsi kājas?“
7 Jēzus atbildēja viņam: „Ko es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.“
8 Pēteris viņam saka: „Ne mūžam tu man nemazgāsi kājas!“ Jēzus atbildēja viņam: „Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie manis.“
9 Sīmanis Pēteris saka viņam: „Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!“
10 Jēzus saka viņam: „Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk, kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.“
11 Jo viņš pazina savu nodevēju, tāpēc viņš sacīja: „Ne visi jūs esat tīri.“,
12 Kad nu viņš viņu kājas bija mazļ gājis, tas paņēma savas drēbes un atkal apsēdās. Tad viņš sacīja: „Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis?
13 Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu.
14 Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.
15 Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu dāļājis.
16 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis.
17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!
18 Es nerunāju par jums visiem. Es zinu, kurus esmu izredzējis. Bet jāpie-pildās rakstiem: Kas manu maizi ēd, pret mani pacēlis savu kāju.
19 Jau tagad es jums to saku, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas notiek, ticētu, ka es tas esmu.
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas uzņem, ko es sūtu, tas uzņem mani, bet kas mani uzņem, uzņem to, kas mani sūtījis.“
21 To sacījis, Jēzus, gara satriekts, liecināja un sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Viens no jums mani nodos!“
22 Mācekļi paskatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.
23 Viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.
24 Tam Sīmanis Pēteris pamāj un saka viņam: „Vaicā, kujrš tas ir, par ko viņš runā!“
25 Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka viņam: „Kungs, kurš tas ir?“
26 Jēzus atbild: „Tas ir tas, kam es, kumosu iemērcis, to došu.“ Un kumosu iemērcis, viņš to ņem un dod Jūdarrļ, Sīmaņa dēlam Iskariotam.
27 Un pēc šī kumosa tanī iegāja sātāns. Bet Jēzus viņam saka: „Ko tu dari, to dari drīz!“,
28 Bet no tiem, kas pie galda sēdēja, neviens nekā nesaprata, kādā nolūkā viņš tam to sacīja.
29 Jo dažiem šķita, ka Jēzus tāpēc, ka Jūdam bija maks, tam būtu sacījis! „Iepērc uz svētkiem, kā mums vajaga, vai: Dodi kaut ko nabagiem!“
30 Saņēmis kumosu, Jūda steigšus izgāja ārāļun bija nakts.
31 Kad viņš bija izgājis, Jēzus šaka: „Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts, un Dievs paaugstināts viņā.
32 Bet, ja Dievs ir paaugstināts viņā, tad arī Dievs viņu paaugstinās sevī un viņu drīz vien paaugstinās.
33 Bērniņi, es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs mani meklēsit, bet, kā es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: Kurp es eimu, jūs man nevarat sekot.
34 Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai ari jūs tāpat cits citu mīlētu.
35 No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.“
36 Sīmanis Pēteris viņam saka: „Kungs, kurp tu eji?“ Jēzus viņam atbild: „Kur es eimu, turp tu tagad man nevari sekot, bet vēlāk sekosi.“
37 Pēteris saka: „Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par tevi atdošu!“
38 Jēzus atbild: „Savu dzīvību tu par mani atdosi? Patiesi, patiesi, es tev saku: Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīskārt būsi aizliedzis.“
