Atskats uz Jeruzālemes krišanu
(2Ķēn 24:18–25:262L 36:11–20Jer 39:1–10)1 Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 2 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms. 3a Tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis.
3b Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu. 4 Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni. 5 Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.
6 Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes. 7 Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu. 8 Un kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, bet viss viņa karaspēks aizklīda projām. 9 Un tie saņēma ķēniņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu. 10 Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Riblā nokāva arī visus Jūdas augstmaņus. 11 Viņš laupīja Cedekijam acugaismu un sasēja viņu dzelzs važās, un Bābeles ķēniņš aizveda viņu uz Bābeli un ielika viņu soda namā līdz viņa nāves dienai.
12 Un piektajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā – tas bija Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads – nāca sardzes vadonis Nebūzaradāns, kas bija Bābeles ķēniņa dienestā Jeruzālemē. 13 Viņš nodedzināja Kunga namu, ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš ar uguni nodedzināja! 14 Kaldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes vadonim, noplēsa visus Jeruzālemes mūrus – visapkārt! 15 Un sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā gan nabagos ļaudis, gan atlikušo tautu, kas pilsētā bija palikusi, gan atkritējus, kas bija pārgājuši Bābeles ķēniņa pusē, gan atlikušos amatniekus. 16 Dažus no nabagu ļaudīm sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja par vīna dārzniekiem un arājiem. 17 Vara stabus, kas bija Kunga namā, pamatnes un vara jūru, kas bija Kunga namā, kaldieši sadauzīja un varu aiznesa uz Bābeli. 18 Viņi paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, laistāmos traukus, kausus un visus vara rīkus, ko lietoja namā. 19 Sardzes vadonis paņēma bļodas, ogļu pannas, laistāmos traukus, katlus, gaismekļus, kausus un upurtraukus – tie bija no zelta zeltā un no sudraba sudrabā! 20 Divi stabi, viena jūra, divpadsmit vērši, kas bija zem pamatnēm, kurus Kunga namam bija darinājis ķēniņš Sālamans, – ne nosvērt visas šīs lietas, cik daudz tur bija vara! 21 Stabi – astoņpadsmit elkoņu augsts bija ik stabs! Aukla – divpadsmit elkoņu garumā vijās tiem apkārt! Katrs stabs četru pirkstu biezumā, vidū tukšs. 22 Uz katra stāvēja vara kapitelis – katrs kapitelis piecu elkoņu augstumā! Tīkls un granātāboli bija visapkārt kapitelim – viss no vara! Viens stabs bija kā otrs un granātāboli tāpat! 23 Visā platumā bija deviņdesmit seši granātāboli, pa visu tīklu bija simts granātābolu!
24 Sardzes vadonis paņēma virspriesteri Serāju un otro priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus, 25 un no pilsētas viņš paņēma einuhu, kas bija karavīru uzraugs, un septiņus vīrus no ķēniņa galma, kurus atrada pilsētā, un karaspēka pavēlnieka rakstvedi, kurš bija musinājis nabagos ļaudis, un sešdesmit vīrus no nabagu ļaudīm, kuri atradās pilsētā. 26 Sardzes vadonis Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Bābeli, uz Riblu. 27 Un Bābeles ķēniņš tos nonāvēja Riblā, Hamātas zemē. Aizveda trimdā Jūdu no savas zemes!
28 Šie ir ļaudis, kurus savas valdīšanas septītajā gadā aizveda trimdā Nebūkadnecars – trīs tūkstoši divdesmit trīs jūdi. 29 Nebūkadnecara astoņpadsmitajā gadā no Jeruzālemes aizveda astoņi simti trīsdesmit divus. 30 Nebūkadnecara divdesmit trešajā gadā sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā jūdus – septiņi simti četrdesmit piecus. Kopā – četri tūkstoši seši simti.
Jehojāhīns tiek apžēlots
(2Ķēn 25:27–30)31 Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna trimdas gadā, divpadsmitajā mēnesī, mēneša divdesmit piektajā dienā, Bābelē par ķēniņu kļuva Evīl-Mrodahs, un viņš apžēloja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu un izlaida viņu no cietuma. 32 Viņš runāja uz viņu labu un lika viņa troni augstāk par visu to ķēniņu troņiem, kuri bija kopā ar viņu Bābelē. 33 Un viņš novilka cietuma drānas un ēda maizi viņa priekšā ilgi – visas sava mūža dienas. 34 Bābeles ķēniņš viņam deva uzturu, mūža uzturu, kā bija teicis – ik dienu līdz pat viņa nāvei, visas viņa mūža dienas!
1 Cedekija bija divdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva par ķēmnu, un valdīja vienpadsmit gadu Jeruzālemē. Vīna māte bija Hamutala, un viņa bija Jeremijas meita, un tas bija no Libnas.
2 Viņš darīja, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakīms.
3 Aiz tā Kunga dusmām tad nu notika, ka tas Kungs atstūma Jeruzālemi un Jūdu no sava vaiga. Kad Cedekija atkrita no Bābeles ķēniņa, —
4 Un tas notika viņa valdīšanas devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā—, tad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars nāca pats ar visu savu kajraspēku pret Jeruzālemi, ielenca pilsētu un uzcēla ap to visapkārt aplenkuma nocie-tinājumus.
5 Tā pilsēta palika ielenkta līdz Cedekijas valdīšanas vienpadsmitajam gadam.
6 Ceturtā mēneša devītajā dienā, kad stiprs bads plosījās pilsētā un arī zemes iedzīvotājiem nebija vairs maizes,
7 Tad ienaidnieks ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un atstāja pilsētu naktī pa vārtiem starp abiem mūļiem pie ķēniņa dārza un izgāja klajumā, kamēr kaldēji vēl ielenca visapkārt pilsētu. Izbēgušie pagriezās tad virzienā uz Jardānas līdzenumu.
8 Taču kaldēju karaspēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, kur viņa karaspēks izklīda un to atstāja.
9 Kaldēji saņēma ķēniņu gūstā un veda to pie Bābeles ķēniņa Riblā, Hamatas novadā, un ķēniņš sprieda tiesu pār viņu.
10 Bābeles ķēniņš lika nogalināt Cedekijas dēlus viņa acu priekšā un visus Jūdas dižciltīgos Riblā.
11 Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt važās un vest uz Bābeli, kur viņš palika cietumā līdz savas nāves dienai.
12 Piektā mēneša desmitajā dienā—tas bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara deviņpadsmitais valdīšanas gads—Nebusaradans, kas bija Bābeles ķēniņa miesas sardzes virspavēlnieks, iegāja Jeruzālemē
13 Un nodedzināja tā Kunga namu un ķēniņa pili un visus pilsētas namus, it īpaši lielos namus viņš lika iznīcināt ar uguni.
14 Viss kaldēju karaspēks, kas atradās miesas sardzes virspavēlnieka vadībā, nojauca visus mūrus ap Jeruzālemi.
15 Tad Nebusaradans, miesas sardzes virspavēlnieks, aizveda gūstā zemās kārtas jaudis un to tautas daļu, kas vēl bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos darba ļaudis.
16 Bet no zemās kārtas ļaudīm Nebusaradans, miesas sardzes priekšnieks, atstāja vienu daļu kā vīna dārzniekus un zemkopjus.
17 Bet vara stabus pie tā Kunga nama, sēdekļus un lielo vara jūru, kas bija tā Kunga namā, kaldēji nojauca un aizveda visu metallu uz Bābeli.
18 Ari katlus, lāpstas, sveču nažus, karotes, bļodas un visus metalla rīkus, ko lietoja dievkalpojumos, tie aizveda projām.
19 Miesas sardzes priekšnieks paņēma arī visas ūdens tvertnes, kvēpināmos traukus, upura bļodas, podus, lukturus un kausus, visu, kas bija no tīra zelta un sudraba.
20 Vara no abiem stabiem, no lielās vara jūras un no divpadsmit vēršu tēliem zem tās un no sēdekļiem, ko ķēniņš Salamans bija licis darināt tā Kunga namam, bija tik daudz, ka tas nebija nosverams.
21 Stabi bija astoņpadsmit olekšu augsti, un divpadsmit olekšu gara aukla aptvēra stabu; staba biezums—siena—bija četri pirksti, —stabs bija vidū tukšs.
22 Uz stabiem bija vara uzgaļa rotājums, piecas olektis augsts, un izgreznojumi un granātāboli bija visapkārt ap rotājumu, visi no vara. Tādi bija abi stabi, un arī abiem bija granātāboli.
23 Deviņdesmit seši granātāboli karājās gaisā, bet visu granātābolu vienam pinuma darinājumam visapkārt bija simts.
24 Miesas sardzes priekšnieks apcietināja augsto priesteri Seraju, priesteri Cefanju un trīs sliekšņu sargus.
25 No pilsētas viņš apcietināja kādu augstu ķēniņa darbinieku, kas bija bijis karavīru virspavēlnieks, un septiņus vīrus no tiem, kas bija piederējuši pie pašas tuvākās ķēniņa pavadonības un kas bija atrasti pilsētā, arī kara vadoņa rakstvedi, kas bija iesaucis lauku ļaudis kara dienestā, un sešdesmit vīru lauku ļaužu, kas gadījās pilsētā.
26 Šos visus miesas sardzes priekšnieks Nebusaradans apcietināja un aizveda pie Bābeles ķēniņa Riblā.
27 Bābeles ķēniņš lika tos Riblā, Hamatas novadā, nežēlīgā kārtā sodīt ar nāvi. Tā aizveda Jūdu no viņa zemes trimdā un gūstā.
28 Šis ir to cilvēku skaits, kurus Nebukadnēcars aizveda gūstā: savas valdīšanas septītajā gadā trīstūkstoš divdesmit trīs jūdus;
29 Astoņpadsmitajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā astoņi simti trīsdesmit divus no Jeruzālemes;
30 Divdesmit trešajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā miesas sardzes virspavēlnieks Nebusaradans aizveda septiņi simti četrdesmit piecus jūdus; pavisam kopā: četri tūkstoši seši simti cilvēku.
31 Bet pēc trīsdesmit septiņiem Jūdas ķēniņa Jojachina gūstniecības gadiem divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā Bābeles ķēniņš Evils-Merodachs savas valdīšanas sākumā apžēloja Jojachinu un atsvabināja to no cietuma.
32 Viņš runāja ar to draudzīgi un ierādīja viņam krēslu augstāk par to ķēniņu krēsliem, kas bija pie viņa Bābelē.
33 Viņš drīkstēja pārmainīt savas cietumnieka drēbes un ēda pie ķēniņa galda visu laiku, kamēr viņš vēl dzīvs bija.
34 Bābeles ķēniņš izsniedza viņam arī zināmu pabalstu, kas viņam bija pie-šķirts pastāvīga pabalsta veidā, skatoties pēc kārtējām dienas vajadzībām, līdz viņa nāvei, kamēr viņš dzīvoja.
