Brīdinājums nedoties uz Ēģipti
1 Tad visi karaspēka virsnieki un Jehohānāns, Kārēha dēls, Jezanja, Hošajas dēls, un visa tauta no maza līdz lielam, 2 nāca pie pravieša Jeremijas un sacīja: “Pieņem mūsu lūgšanu, lūdz Kungu, savu Dievu, par mums un par visu šo atlikumu! Jo mēs esam palikuši tikai daži no daudziem, kā tu pats redzi! 3 Varbūt Kungs, tavs Dievs, pavēstīs, pa kuru ceļu mums iet un ko mums darīt!” 4 Pravietis Jeremija viņiem teica: “Dzirdēju! Redzi, es lūgšu Kungu, jūsu Dievu, kā jūs teicāt, un visu, ko Kungs jums atbildēs, es jums pastāstīšu un neslēpšu neko!” 5 Un viņi teica Jeremijam: “Lai Kungs mums ir patiess un uzticams liecinieks, ja mēs visu nedarīsim tā, kā caur tevi mums saka Kungs, tavs Dievs! 6 Labi vai slikti, bet mēs klausīsim mūsu Kungu Dievu, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums klātos labi, jo mēs klausīsim mūsu Kunga Dieva balsij!”
7 Pēc desmit dienām Kunga vārds nāca pār Jeremiju, 8 un viņš pasauca Jehohānānu, Kārēha dēlu, un visus karaspēka virsniekus, kas bija ar viņu, un visu tautu no maza līdz lielam. 9 Un viņš teica: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, pie kura jūs mani sūtījāt, lai viņš pieņem jūsu lūgšanu: 10 ja jūs palikt paliksiet šajā zemē, tad es jūs celšu, nevis noplēsīšu, jo es mitēšos no ļauna, ko esmu jums darījis! 11 Nebaidieties no Bābeles ķēniņa, no kura jūs baidāties, nebaidieties no viņa! – saka Kungs, es jūs glābšu un izpestīšu no viņa rokas! 12 Es došu jums žēlsirdību, ka viņš būs līdzjūtīgs pret jums un ļaus palikt jums jūsu zemē.
13 Bet, ja jūs teiksiet: šajā zemē mēs nepaliksim! – neklausīdami jūsu Kunga Dieva balsij, 14 sacīdami: nē, mēs iesim uz Ēģiptes zemi, tur mēs karu neredzēsim un raga balsi nedzirdēsim, un maizes nesalksim, tur mēs mitīsim! – 15 tad klausies Kunga vārdus, Jūdas atlikums, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ja jūs grasāties iet uz Ēģipti, lai apmestos tur, 16 tad zobens, no kā jūs baidāties, jūs panāks Ēģiptes zemē, un bads, kas jums tā rūp, jums ķersies klāt arī Ēģiptē, un tur jūs mirsiet! 17 Visi, kas griezīs savu vaigu uz Ēģipti, lai apmestos tur, mirs no zobena, bada un mēra, starp tiem nebūs ne izbēgušā, ne izmukušā no ļaunuma, ko es pār tiem nesīšu!”
18 Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Kā manas dusmas un niknums tika izliets pār Jeruzālemes iemītniekiem, tā mans niknums tiks izliets arī pār jums, ja jūs iesiet uz Ēģipti, un jūs būsiet par lāstu, šausmām, nolādējumu un paļām un šo vietu vairs neredzēsiet!” 19 Kungs teica par jums, Jūdas atlikums: “Neejiet uz Ēģipti!” Zināt ziniet, ka šodien es jūs brīdināju! 20 Jūsu muļķība jums maksās dzīvību, jo jūs sūtījāt mani pie Kunga, sava Dieva, sacīdami: “Lūdz par mums Kungu, mūsu Dievu! Stāsti mums visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un mēs to darīsim! – 21 Šodien es jums to pastāstīju, bet jūs neklausījāt Kunga, sava Dieva, balsij un visam, ko viņš man lika jums teikt. 22 Tagad zināt ziniet, ka no zobena, bada un mēra jūs mirsiet tajā vietā, kurp kārojat iet un apmesties!”
1 Visi kara virsnieki, arī Johanans, Kareacha dēls, un Jesanja, Hošajas dēls, un visa tauta, lieli un mazi, nāca pie pravieša Jeremijas
2 Un tam sacīja: „Paklausi mūsu lūgšanu un lūdz to Kungu, savu Dievu, par mums, kas esam atlikuši no daudziem tikai niecīgs mazums, kā pats redzi,
3 Lai tas Kungs, tavs Dievs, mums rādītu to ceļu, pa kūpi mums jāstaigā, un tos noteikumus, kas mums jāpilda!“
4 Pravietis Jeremija tiem atbildēja: „Labi, es pielūgšu to Kungu, jūsu Dievu, kā jūs vēlaties, un darīšu tad jums zināmu visu, ko tas Kungs sacīs, es neslēpšu jums neviena vārda.“
5 Tad tie sacīja Jeremijam: „Tas Kungs lai ir par mums patiess un taisns liecinieks, ja mēs arī pilnīgi nedarīsim pēc tiem noteikumiem, ko tas Kungs mums ar tavu starpniecību pavēlēs!
6 Vai nu tas mums patīk vai nepatīk, mēs klausīsim tā Kunga, mūsu Dieva, balsij, pie kura mēs tevi sūtām, lai mums labi klātos, kad mēs izpildām tā Kunga, mūsu Dieva, prātu!“
7 Un kad pēc desmit dienām atklājās tā Kunga vārds Jeremijam,
8 Tad viņš aicināja Johananu, Kareacha dēlu, un visus kara virsniekus, kas bija pie viņa, un visu tautu, lielus un mazus, un
9 Tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, pie kujra jūs mani sūtījāt nest jūsu sirsnīgo lūgšanu Viņa vaiga priekšā:
10 Ja jūs paliksit šinī zemē, tad Es celšu jūsu dzīvi un to nenopostīšu, Es jūs dēstīšu un nenoplūkšu. Es nožēloju, ka Man bija jums jāsūta nelaime.
11 Nebīstaities no Bābeles ķēniņa, no kura jums tagad bail! Nebīstaities no viņa!“ —saka tas Kungs, —„jo Es esmu ar jums, lai jums palīdzētu un jūs izglābtu no viņa rokas.
12 Es došu jums iespēju atrast žēlastību viņa priekšā, lai viņš ir līdzcietīgs pret jums un atļauj jums dzīvot savā dzimtajā zemē.
13 Bet ja jūs teiksit: Mēs negribam palikt šinī zemē, —un neklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsij
14 Un sacīsit: Mēs iesim uz Ēģipti, kur mēs neredzēsim kapi un nedzirdēsim taures skaņas un nebūsim izsalkuši pēc maizes; tur mēs gribam apmesties un dzīvot!
15 Tad uzklausait tā Kunga vārdu, jūs, no Jūdas vēl atlikušie: Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ja jūs nolemsit iet uz Ēģipti un aiziesit, lai nomestos svešā zemē,
16 Tad zobens, no kā jūs tagad bīstaties, panāks jūs Ēģiptes zemē. Un bads, kas jums tagad rūpes dara, jūs pavadīs Ēģiptē uz katra soļa tā, ka jūs tur nomirsit!
17 Visi, kas nolēmuši iet uz Ēģipti, lai nomestos svešā zemē, mirs no zobena, bada un mēra, neviens nepaliks dzīvs un neizbēgs no tās nelaimes, ko Es tiem sūtīšu!“
18 Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Kā manas dusmas un mana bardzība izgāzās pār Jeruzālemes iedzīvotājiem, tā mana bardzība izgāzīsies ari pār jums, ja jūs iesit uz Ēģipti. Un jūs paliksit par lāstu, par nelabu paraugu, par apsmieklu un kaunu, un šo zemi jūs vairs neredzēsit!
19 To liek tas Kungs sacīt jums no Jūdas pāri palikušajiem: Neeita uz Ēģipti! Ievērojiet labi, ka Es jūs šodien esmu brīdinājis!
20 Pat rotaļādamies paši ar savas dzīvības pilnu vērtību, jūs esat sākuši staigāt pa maldu ceļiem, jo jūs taču mani sūtījāt pie tā Kunga, jūsu Dieva, sacīdami: Aizlūdz par mums tā Kunga, mūsu Dieva priekšā, un tieši tā kā tas Kungs, mūsu Dievs, būs pavēlējis, tā paziņo Viņa lēmumu mums, lai mēs tad tā arī darām!
21 To es jums šodien pasludināju, bet jūs negribat klausīt tā Kunga, sava Dieva, balsij, jūs noraidāt visu, ko Viņš jums liek sacīt.
22 Tādēļ varat būt pārliecināti, ka jūs mirsit no zobena, bada un mēja tai vietā, kurp jūs gribat doties, lai tur svešumā dzīvotu!“
