Jeremijas rakstu rullis tiek lasīts templī
1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā Jeremijam no Kunga nāca šis vārds: 2 “Ņem rakstu rulli un raksti tajā visus šos vārdus, ko es tev esmu teicis par Israēlu, Jūdu un visām tautām, – no dienas, kopš es runāju uz tevi Jošijāhu dienās, līdz šai dienai. 3 Varbūt Jūdas nams sadzirdēs, kādu ļaunumu es tiem esmu nodomājis darīt, un viņi vēl atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, un es piedošu viņu vainas un grēkus.”
4 Un Jeremija pasauca Bārūhu, Nērijas dēlu, un Bārūhs, pēc Jeremijas sacītā, rakstīja rakstu rullī visus Kunga vārdus, ko viņš uz to runāja. 5 Un Jeremija pavēlēja Bārūham: “Es esmu ieslodzīts un nevaru iet uz Kunga namu, 6 ej tu un lasi tautai priekšā no ruļļa Kunga vārdus, ko es tev sacīju, – Kunga namā gavēņa dienā, – un lasi tos, dzirdot visiem jūdiem, kuri nāk no savām pilsētām! 7 Varbūt tad viņu lūgšana nāks Kunga priekšā un ikviens atgriezīsies no sava ļaunā ceļa, jo lielas ir dusmas un niknums, ko Kungs šai tautai ir lēmis!” 8 Un Bārūhs, Nērijas dēls, darīja visu, ko pravietis Jeremija viņam pavēlēja – lasīja Kunga namā no grāmatas Kunga vārdus.
9 Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, piektā gada devītajā mēnesī tika pasludināts gavēnis Kungam – visai tautai Jeruzālemē un visai tautai, kas uz Jeruzālemi nāca no Jūdas pilsētām. 10 Visai tautai dzirdot, Bārūhs lasīja Kunga namā no rakstu ruļļa Jeremijas vārdus – rakstveža Gmarjāhu, Šāfāna dēla, istabā, augšpagalmā pie jauno Kunga nama vārtu ailas.
Rakstu rullis tiek lasīts ķēniņa pilī
11 Un Miha, Gmarjāhu dēls, Šāfāna dēls, dzirdēja no grāmatas visus Kunga vārdus. 12 Un viņš aizgāja uz ķēniņa namu, uz rakstveža istabu, un redzi – tur sēdēja visi augstmaņi: rakstvedis Elīšāma un Dlājāhu, Šemajas dēls, un Elnātāns, Ahbora dēls, un Gmarjāhu, Šāfāna dēls, un Cedekija, Hananjāhu dēls, un visi citi augstmaņi. 13 Un, kad Bārūhs beidza lasīt tautai priekšā grāmatu, Miha pastāstīja tiem visu, ko bija dzirdējis.
14 Un visi augstmaņi sūtīja pie Bārūha Jehudī, Netanjāhu dēlu, Šelemjas dēlu, Kūša dēlu, sacīdami: “Ņem rokā rakstu rulli, ko tu lasīji tautai priekšā, un nāc!” Un Bārūhs, Nērijas dēls, paņēma rakstu rulli un gāja pie viņiem. 15 Un viņi tam teica: “Piesēdi un lasi no tā, ka mēs dzirdam!” Un Bārūhs lasīja tiem priekšā. 16 Un, kad tie dzirdēja šos vārdus, tie bailēs pievērsās viens otram un teica Bārūham: “Pastāsti visu to ķēniņam!” 17 Un viņi Bārūham jautāja: “Pastāsti jel mums, kā tu pierakstīji visus šos vārdus no viņa sacītā!?” 18 Un Bārūhs tiem teica: “Ar savu muti viņš man teica visus šos vārdus, un es ar tinti tos rakstīju grāmatā.”
19 Un augstmaņi sacīja Bārūham: “Ej un slēpies, tu un Jeremija, un neviens lai nezina, kur jūs esat!”
Jehojākīms sadedzina rakstu rulli
20 Tad augstmaņi aizgāja uz pagalmu pie ķēniņa, bet rulli noglabāja rakstveža Elīšāmas istabā, un viņi pastāstīja ķēniņam visu, ko bija dzirdējuši. 21 Un ķēniņš sūtīja Jehudī paņemt rakstu rulli, un viņš to paņēma no rakstveža Elīšāmas istabas, un Jehudī to lasīja priekšā ķēniņam un visiem augstmaņiem, kuri stāvēja blakus ķēniņam. 22 Bet ķēniņš mita ziemas namā, tas bija devītajā mēnesī, un viņa priekšā kurējās ogļu krāsns. 23 Un, kā Jehudī nolasīja trīs četras slejas, tā rakstvedis tās nogrieza ar nazi un iesvieda ugunī, ogļu krāsnī, līdz uguns bija aprijusi visu rakstu rulli. 24 Un nebijās un neplēsa drānas ne ķēniņš, ne viņa kalpi, kas dzirdēja visus šos vārdus; 25 pat tad, kad Elnātāns, Dlājāhu un Gmarjāhu mudināja ķēniņu nededzināt rakstu rulli, viņš uz tiem neklausījās. 26 Un ķēniņš pavēlēja Jeremijam, ķēniņa dēlam, un Serājāhu, Azriēla dēlam, un Šelemjam, Abdeēla dēlam, sagrābt rakstvedi Bārūhu un pravieti Jeremiju, bet Kungs viņus paslēpa!
Jeremija otrreiz nodiktē Dieva vēstījumu
27 Pēc tam kad sadedzināja rakstu rulli un vārdus, ko Bārūhs bija rakstījis pēc Jeremijas sacītā, Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 28 “Ņem atkal citu rulli un raksti uz tā visus tos vārdus, kas bija iepriekš uz ruļļa, ko sadedzināja Jūdas ķēniņš Jehojākīms. 29 Un par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu saki: tā saka Kungs: tu sadedzināji šo rulli, sacīdams: kādēļ tu tajā rakstīji – nāktin nāks Bābeles ķēniņš un izpostīs šo zemi, un iznīdēs no tās gan cilvēku, gan zvēru?
30 Tādēļ tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Jehojākīmu: viņam nebūs neviena, kas sēž Dāvida tronī, un viņa līķis tiks izmests dienas tveicē un nakts salā! 31 Un es piemeklēšu viņu un viņa pēcnācējus, un viņa kalpus viņu vainas dēļ, un es nesīšu viņiem un Jeruzālemes iemītniekiem, un Jūdas vīriem to ļaunumu, ko es tiem teicu, bet tie neklausījās!”
32 Un Jeremija paņēma citu rulli un deva to rakstvedim Bārūham, Nērijas dēlam, un viņš rakstīja tajā no Jeremijas sacītā visus tā rakstu ruļļa vārdus, ko Jūdas ķēniņš Jehojākīms bija sadedzinājis ugunī, un vēl pielika tiem klāt daudzus līdzīgus vārdus.
1 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā Jeremija uztvēra savā garā tā Kunga vārdu, kas viņam teica:
2 „Ņem rakstu rituli un raksti tanī visus tos vārdus, ko Es ar tevi esmu runājis par Israēlu, par Jūdu un par visām tautām no Josijas laika līdz šai dienai!
3 Varbūt Jūdas nams, kad tas dzirdēs, kādu Es tiem esmu nodomājis sūtīt nelaimi, atgriežas savā kopumā no sava ļaunā ceļa, un Es tiem varu piedot viņu noziegumus un grēkus.“
4 Tad Jeremija aicināja Baruchu, Nerijas dēlu; Baruchs tad arī rakstīja rakstu ritulī visus vārdus no Jeremijas mutes, ko tas Kungs tam bija teicis.
5 Tad Jeremija deva Barucham šādu rīkojumu: „Es esmu apcietināts un nevaru iet tā Kunga namā.
6 Bet ej tu un lasi no rakstu rituļa visus tā Kunga vārdus, ko tu uzrakstīji no manas mutes, tautai tā Kunga namā kādā svētku dienā skaļi priekšā. Lasi arī Jūdas ļaudīm, kas sanākuši no savām pilsētām.
7 Varbūt viņu lūgšana nonāk tā Kunga priekšā, un tie atgriežas ikviens no saviem ļaunajiem ceļiem, jo liela ir tā Kunga dusmība un bardzība, ar ko Viņš piedraudējis šai tautai.“
8 Un Baruchs, Nerijas dēls, darīja tā, kā pravietis Jeremija bija viņam pavēlējis: viņš lasīja tautai no rakstu rituļa priekšā tā Kunga vārdus tā Kunga namā.
9 Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, piektā valdīšanas gada devītajā mēnesī izsludināja gavēni tā Kunga priekšā visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai, kas bija sanākusi no Jūdas pilsētām Jeruzālemē.
10 Tad Baruchs lasīja no rakstu rituļa Jeremijas vārdus tā Kunga namā Gemarjas, valsts rakstveža Šafana dēla, telpā, augšējā pagalmā pie tā Kunga nama jaunajiem vārtiem, visai tautai skaļi priekšā.
11 Kad Michaja, Gemarjas dēls un Šafana dēla dēls, bija dzirdējis visus tā Kunga vārdus no rakstu rituļa nolasām,
12 Tad viņš devās lejup ķēniņa namā, kur valsts rakstveža darba istabā uz sēdi bija sapulcināti augstākie ierēdņi: valsts rakstvedis Ēlišāma, Delaja, Šemajas dēls, Elnātans, Akbora dēls, Gemarja, Šafana dēls, Cedekija, Hananjas dēls, un visi augstākie valsts darbinieki.
13 Kad Michaja viņiem atstāstīja visu, ko Baruchs tautai lasījis no rakstu rituļa priekšā,
14 Tad klātesošie sūtīja Jehudi, Netanjas dēlu, bet Netanja bija Šelemjas un tas Kušijā dēls, pie Barucha un lika tam teikt: „Ņem to rakstu rituli, no kura tu esi lasījis tautai, un nāc šurp!“ Tad Baruchs, Nerijas dēls, paņēma rituli un gāja pie tiem.
15 Tie sacīja viņam: „Sēdies un lasi to mums!“ Tad Baruchs to viņiem lasīja.
16 Kad tie dzirdēja visus šos vārdus, tie saskatījās izbijušies un sacīja Barucham: „Mums jādara visi šie vārdi zināmi ķēniņam.“
17 Tad tie jautāja Barucham: „Atstāsti mums sīkāk, kā tu uzrakstīji visus šos vārdus, ko viņš tev runāja.“
18 Baruchs tiem atbildēja: „Tieši no viņa mutes nāca šie vārdi, un es tos ierakstīju ar tinti grāmatā.“
19 Tad dižciltīgie sacīja Barucham: „Ej un paslēpies, tu un Jeremija, neviens lai nezina, kur jūs esat!“
20 Tad tie gāja pie ķēniņa pils pagalmā, bet rakstu rituli tie atstāja pie rakstveža Ēlišāma un atstāstīja ķēniņam visu notikušo.
21 Ķēniņš sūtīja Jehudi pēc rituja, un viņš to atnesa no rakstveža Elišāma kanclejas. Un Jehudis lasīja priekšā grāmatu ķēniņam un visiem tiem labiešiem, kas bija pie ķēniņa.
22 Ķēniņš sēdēja ziemas dzīvoklī, jo bija devītais mēnesis, un viņa priekšā ogļu tvertnē kurējās uguns.
23 Kad Jehudis bija izlasījis trīs vai četras slejas no rakstu rituļa, ķēniņš atgrieza tās ar nazi nost un iemeta ugunī, kas viņa priekšā kurējās, kamēr viss rakstu ritulis sadega ugunī.
24 Bet ne ķēniņš ne viņa augstākie darbinieki nepārdzīvoja nekādu apmul-sumu nedz satraukumu un nesaplēsa savas drēbes, kad tie dzirdēja visus šos vārdus.
25 Un pat kad Ēlnātāns, Delaja un Gemarja lūdza ķēniņu rakstu rituli neiznīcināt, viņš tos neklausīja.
26 Bet ķēniņš gan pavēlēja savam dēlam Jerachmeēlam, kā ari Sērajam, Asriēla dēlam, un Šelemjam, Abdēla dēlam, apcietināt rakstu rituļa rakstītāju Baruchu un pravieti Jeremiju. Bet tas Kungs tos paslēpa.
27 Kad ķēniņš bija sadedzinājis grāmatas rituli un visus tos vārdus, ko Baruchs bija uzrakstījis no Jeremijas mutes, tad ieskanējās Jeremijas garā atkal tā Kunga vārds un teica viņam:
28 „Ņem vēl reiz citu rituli un raksti tanī visus tos vārdus, kas bija iepriekšējā ritulī, ko Jūdas ķēniņš sadedzināja.
29 Bet Jūdas ķēniņam Jojakīmam saki: Tā saka tas Kungs: Tu grāmatu sadedzināji, jautādams: Kādēļ tu tur ierakstīji, ka nākšot Bābeles ķēniņš, šo zemi izpostīšot un iznīcināšot cilvēkus un lopus?
30 Tādēļ tas Kungs ir nolēmis šādi par Jūdas ķēniņu Jojakīmu: Viņam nebūs pēcnācēju, kas sēdēs uz Dāvida troņa, un viņa projām aizsviestais līķis gulēs ilgāku laiku laukā dienas karstumā un nakts aukstumā.
31 Un Es piemeklēšu viņam, viņa pēcnācējiem un kalpiem viņu nozie-gumus un sūtīšu pār Jeruzālemes iedzī-votājiem un pār Jūdas namu visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, bet tie Mani neuzklausīja!“
32 Tāpēc Jeremija ņēma citu rituli un deva to rakstītājam Barucham, Nerijas dēlam. Baruchs ierakstīja tur no Jeremijas mutes visus tos vārdus, kas bija Jūdas ķēniņa Jojakima sadedzinātā rakstu ritulī; bez tam viņš pierakstīja klāt vēl daudzus citus līdzīgus vārdus.
