Jeremija pērk tīrumu Jeruzālemes aplenkuma laikā
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga Jūdas ķēniņa Cedekijas desmitajā gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebūkadnecara valdīšanas gads. 2 Tolaik Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, bet pravietis Jeremija bija ieslodzīts Jūdas ķēniņa nama cietuma pagalmā. 3 Viņu ieslodzīja Jūdas ķēniņš Cedekija, sacīdams: “Kādēļ tu pravietoji: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to ieņems. 4 Un Jūdas ķēniņš Cedekija nepaglābsies no kaldiešu rokas, viņš tiks atdots Bābeles ķēniņa rokā – runās ar viņu muti pret muti un skatīsies aci pret aci! 5 Viņš aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur tas paliks, kamēr es viņu piemeklēšu, saka Kungs, jo, kaut tu pret kaldiešiem cīnīsies, tu tos nepieveiksi!”
6 Jeremija teica: “Pār mani nāca Kunga vārds: 7 redzi, Hanamēls, Šallūma dēls, tavs tēvocis, nāk pie tevis un saka: pērc manu lauku, kas Anātotā, jo tev ir pirmpirkuma tiesības.” 8 Kā Kungs bija teicis, pie manis uz cietuma pagalmu atnāca mana tēvoča dēls Hanamēls un teica: “Pērc jel manu lauku, kas Anātotā, Benjāmina zemē, jo tev ir mantošanas un pirmpirkuma tiesības, pērc to sev!” Un es zināju, ka tas ir Kunga vārds. 9 Un es nopirku no Hanamēla, mana tēvoča dēla, lauku, kas Anātotā, un iesvēru viņam sudrabu – septiņpadsmit šekeļus sudraba. 10 Par darījumu es uzrakstīju līgumu, apzīmogoju, apliecināju ar lieciniekiem un uz svariem nosvēru sudrabu. 11 Un es paņēmu apzīmogoto līgumu ar nosacījumiem un noteikumiem, un pirkšanas apliecības norakstu. 12 Un es iedevu pirkšanas līgumu Bārūham, Nērijas dēlam, Mahsēja dēlam, mana tēvoča Hanamēla un liecinieku klātbūtnē, un tie parakstījās pirkšanas līgumā visu to jūdu klātbūtnē, kuri sēdēja cietuma pagalmā. 13 Viņu klātbūtnē es pavēlēju Bārūham: 14 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: ņemiet šo apzīmogoto pirkšanas līgumu un šo pirkšanas apliecību un lieciet tos māla traukā, lai tie var glabāties daudzas dienas.” 15 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Šajā zemē atkal pirks namus, laukus un vīnadārzus!”
Jeremija lūdz šā notikuma izskaidrojumu
16 Atdevis Bārūham, Nērijas dēlam, pirkšanas līgumu, es lūdzos Kungu: 17 “Ak, Kungs Dievs! Redzi, ar savu lielo spēku un ar savu izstiepto elkoni tu radīji debesis un zemi, nekas tev nav neiespējams! 18 Tu izrādi žēlastību tūkstošiem un tēvu grēkus piepildi pie viņu bērniem! Lielais un varenais Dievs, Pulku Kungs ir tavs vārds! 19 Liels padomā un darbu skaitā! – Tavas acis ir atdarītas pār visiem cilvēka dēlu ceļiem, lai katram darītu pēc viņa gājuma un pēc viņa darba augļiem. 20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē, līdz šai dienai Israēlā un pie cilvēkiem, tā tu iemantoji slavu, un tā pastāv vēl šodien! 21 Ar zīmēm un brīnumiem, savu stipro roku un izstiepto elkoni, un šausmas dvesošiem brīnumiem tu izvedi savu tautu no Ēģiptes zemes! 22 Tu devi viņiem šo zemi, kā biji zvērējis to dot viņu tēviem, zemi, kur plūst medus un piens! 23 Un viņi atnāca un to iemantoja, bet tavā balsī neklausījās un pēc tavas bauslības nestaigāja, visu, ko tu tiem vēlēji darīt, tie nedarīja, – tad tu liki, lai tiem notiek šis ļaunums! 24 Redzi, ap pilsētu jau aplenkuma valnis, un to ieņems – ar zobenu, badu un mēri šī pilsēta ir atdota kaldiešu rokās, kuri karo pret to! Kā tu teici, tā ir! Nu tu redzi! 25 Un tu, Kungs Dievs, man teici: pērc lauku par sudrabu un apliecini to ar lieciniekiem! – Bet nu pilsēta atdota kaldiešiem!”
Dieva atbilde
26 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 27 “Redzi, es esmu Kungs, visu dzīvo Dievs! Vai man kas ir neiespējams!? 28 Tādēļ tā saka Kungs: redzi, šo pilsētu es atdošu kaldiešu rokā un Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš to ieņems! 29 Un kaldiešu karavīri nāks pār šo pilsētu un to nodedzinās ar uguni, nosvilinās gan to, gan mājas, uz kuru jumtiem kvēpināja Baalam un laistīja lejamos upurus citiem dieviem, mani kaitinādami! 30 Jo Jūdas dēli un Israēla dēli kopš jaunības darījuši ļaunu pret mani, Israēla dēli mani tikai kaitinājuši ar saviem darinājumiem, saka Kungs. 31 Šī pilsēta man ir bijusi par dusmām un niknumu no dienas, kad viņi to uzcēla, līdz šai dienai! Es to novākšu no savas priekšas! 32 Visa Israēla dēlu un Jūdas dēlu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami: viņi, viņu ķēniņi, viņu augstmaņi, viņu priesteri un viņu pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iemītnieki! 33 Man viņi pagrieza muguru, ne seju, kaut es viņus mācīju, bez mitas mācīju, bet viņi neklausīja un mācību nepieņēma! 34 Viņi laistīja savas preteklības namā, kas saukts manā vārdā, to sagānīdami. 35 Ben-Hinnomas ielejā viņi cēla augstienes Baalam, lai ziedotu Moleham savus dēlus un meitas, – es viņiem to nepavēlēju, no manas mutes tas nenāca, ka tie dara šo preteklību, apgrēcinādami Jūdu!
36 Tādēļ tagad tā saka Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par ko jūs sakāt, ka tā atdota Bābeles ķēniņa rokā ar zobenu, badu un mēri: 37 redzi, es sapulcēšu viņus no visām tām zemēm, kur esmu tos aiztriecis – savās dusmās, niknumā un bardzībā, un es viņus atvedīšu uz šejieni atpakaļ un ļaušu tiem dzīvot drošībā. 38 Un viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs! 39 Es došu tiem vienu prātu un vienu gaitu, lai tie bīstas mani uz mūžiem par labu sev pašiem un saviem dēliem. 40 Es slēgšu ar viņiem mūža derību, ka es nenovērsīšos no viņiem un darīšu tiem labu, un es likšu tiem sirdī manis bijāšanu, lai tie nenovēršas no manis. 41 Un es līksmošu, tiem darīdams labu, patiesi – es dēstīšu viņus šai zemē no visas sirds un dvēseles!
42 Jo tā saka Kungs: kā es nesu šai tautai visu šo lielo ļaunumu, tā es nesīšu viņiem visu labo, ko esmu apsolījis. 43 Šai zemē tiks pirkti lauki, par kuriem jūs sakāt: tie ir nopostīti, kur ne zvēra, ne cilvēka, tie atdoti kaldiešu rokā, – 44 laukus par sudrabu pirks, slēgs līgumus, apzīmogos un apliecinās ar lieciniekiem. Benjāmina zemē, visapkārt Jeruzālemei un Jūdas pilsētās, kalnienes pilsētās un Šefelas pilsētās, un Negebas pilsētās, jo gūstekņus es atvedīšu atpakaļ,” saka Kungs.
1 Šis tā Kunga vārds kļuva zināms Jeremijam Jūdas ķēniņa Cedekija desmi-tajā valdīšanas gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebukadnēcara valdīšanas gads.
2 Tanī laikā Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, un pravietis Jeremija sēdēja apcietināts Jūdas ķēniņa pils sardzes pagalmā.
3 Jo Jūdas ķēniņš Cedekija bija viņu apcietinājis, tam pārmezdams: „Kādēļ tu uzstājies kā pravietis un sludini: Tā saka tas Kungs: Redzi, tik tiešām Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa varā, un viņš to ieņems.
4 Ari Cedekija, Jūdas ķēniņš neizglābsies no kaldēju rokas, viņu nodos Bābeles ķēniņam, ka viņš runās ar to muti pret muti un skatīsies aci pret aci.
5 Un tas aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur viņš paliks, kamēr Es atkal par viņu gādāšu“, —tā saka tas Kungs. —„Bet ja jūs karosit ar kaldējiem, jums nebūs panākuma.“
6 Tad Jeremija sarija: „Tā Kunga vārds atklājās man tieši šādā veidā un man sacīja:
7 Drīzi vien atnāks pie tevis Hanameēls, tava tēvoča Šaluma dēls, ar piedāvājumu: Nopērc manu tīrumu, kas Anatotā! Jo tev uz to ir priekšroka.“
8 Tiešām—Hanameēls, mana tēvoča dēls, ieradās pie manis sardzes pagalmā, kā tas Kungs man bija sacījis, un teica man: „Pērc manu tīrumu, kas ir Anatotā Benjamīna zemē, jo tev uz to ir priekšroka, pērc to!“ Tad es nomanīju, ka tas bija mājiens no tā Kunga.
9 Un tā es nopirku tīrumu Anatotā no sava tēva brāļa dēla Hanameēla un iesvēru viņam naudu, septiņus seķeļus un desmit sudraba gabalus.
10 Tad es uzrakstīju pirkšanas līgumu, to apzīmogoju un liku lieciniekiem parakstīt un iesvēru naudu ar svariem.
11 Es ņēmu apzīmogoto pirkšanas līgumu ar nolīgumu un noteikumiem un ari apzīmogoto norakstu
12 Un nodevu līgumu Barucham, Nerijas dēlam, Maāsejas dēlam, mana brālēna Hanameēla klātbūtnē un lie-cinieku klātbūtnē, kas bija parakstījuši līgumu, un visu jūdiešu klātbūtnē, kas bija sardzes pagalmā.
13 Pēc tam es lūdzu Baruchu viņu klātbūtnē veikt manā labā šādu uzdevumu un sacīju:
14 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ņem šos dokumentus, apzīmogoto pirkšanas līgumu un tā norakstu un liec tos māla traukā, ka tos var ilgi uzglabāt!
15 Jo tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Turpmāk atkal pirks šinī zemē namus, tīrumus un vīna dārzus!“
16 Kad es biju nodevis pirkšanas līgumu Barucham, Nerijas dēlam, es griezos pie tā Kunga ar šādu lūgšanu:
17 „Ak Kungs Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar savu lielo spēku un savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams.
18 Tu parādi žēlastību tūkstošiem un atmaksā bērniem par tēvu grēkiem, Tu lielais, varenais Dievs, tavs vārds ir Kungs Cebaots,
19 Tu esi liels padomā un varens darbos, tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem.
20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē Israēlam un citām tautām līdz šai dienai un sagādāji sev ar to vārdu, kāds tas Tev šodien.
21 Tu izvedi savu Israēla tautu no Ēģiptes ar zīmēm un brīnumiem, ar stipru roku un paceltu elkoni un lielām briesmām.
22 Tu tiem devi šo zemi, par kupu Tu zvērēji viņu tēviem, ka dosi jau tiem—šiem tēviem—šo zemi par īpašumu, zemi, kur piens un medus tek.
23 Bet kad tie ienāca zemē un to ieņēma, tie neklausīja tavu balsi un nestaigāja pēc taviem baušļiem un neda-līja nekā no visa tā, ko Tu biji viņiem pavēlējis. Tādēļ tu liki piedzīvot viņiem visu šo nelaimi.
24 Redzi, aplenkuma uzbērumi jau sniedzas līdz pilsētai, lai to ieņemtu, un pilsēta, kas ir zobena, bada un mēpa varā, būtībā jau ir aplencējs‘u kaldēju rokās; ta ar ko Tu draudēji, ir jau patiesībā noticis, Tu pats to redzi.
25 Un tomēr Tu, Kungs mans Dievs, man pavēlēji: Pērc tīrumu par naudu un piesauc lieciniekus! jebšu pilsēta jau īstenībā ir kaldēju rokās!“
26 Tad Jeremija savā garā uztvēra tā Kunga vārdu, un tas viņam sacīja:
27 „Redzi, Es esmu tas Kungs Dievs pār visu miesu! Vai tad Man būtu kas neiespējams?“
28 Tādēļ tas Kungs saka tā: „Es nododu šo pilsētu kaldēju rokās un Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara varā: viņš to ieņems.
29 Kaldēji, kas aplenc pilsētu, ielauzīsies tajā, pielaidīs tai uguni un to nodedzinās līdz pamatiem, it īpaši visus namus, uz kuru jumtiem iedzīvotāji kvē-pinājuši Baālam un citiem dieviem nesuši dzeramos upurus, lai Mani sarūgtinātu.
30 Jo Israēla bērni un Jūdas bērni ir vienmēr kopš savas jaunības darījuši to, kas ir ļauns manās acīs. Tiešām, Israēla bērni ir Mani arvienu tikai sarūgtinājuši ar saviem roku darbiem!“ —tā saka tas Kungs.
31 „Arī pati šī pilsēta ir bijusi manu dusmu un manas bardzības priekšmets kopš tās tapšanas līdz šai dienai; Man tā jādabū projām no savām acīm
32 Visa tā ļaunuma dēļ, ko Israēla bērni un Jūdas bērni ir darījuši, lai Mani kaitinātu, viņi paši, viņu ķēniņi un labieši, viņu priesteri un pravieši, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji.
33 Tie Man pagrieza muguru un ne vaigu, kaut gan Es vienmēr tos liku pamācīt; taču tie neklausīja un nepie-ņēma mācību.
34 Tie pat novietoja savus nejēdzīgos elkus tai namā, kas nes manu vārdu, un to lika negodā.
35 Tie cēla Baālam Ben-Hinoma ielejā altārus, kur tie upurēja Molocham, sadedzinādami savus dēlus un savas meitas, ko Es tiem nekad neesmu pavēlējis, un Man nevarēja ne prātā nākt, ka tie varētu darīt tādas šausmīgas negantības un pavedināt Jūdu uz apgrēcību.“
36 „Un tomēr“, —saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šo pilsētu, par kuru jūs sakāt, ka tā zobena varas, bada un mēra briesmu dēļ nodota Bābeles ķēniņa rokā:
37 „Tiešām, Es tos savākšu kopā no visām zemēm, kur Es tos biju izklīdināns savās dusmās, savā bardzībā un savā lielajā nežēlastībā, un tos atvedīšu atpakaļ šinī vietā, ka tie te var droši dzīvot.
38 Un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
39 Es tiem piešķiršu vienādas sirds domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūžu sev un pēc tam saviem bērniem par svētību.
40 Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi.
41 Es priecāšos tiem labu darīt un dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu savu sirdi un dvēseli.“
42 Jo tā saka tas Kungs: „Kā Es šai tautai uzsūtīju lielu nelaimi, tā Es tai sūtīšu visu labu, ko Es tai esmu solījis.
43 Tiešām, pirks atkal tīrumus šai zemē, par kupu jūs sakāt, ka tā esot kaila un tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un nodota kaldēju rokās.
44 Pirks atkal tīrumus par naudu, rakstīs pirkšanas līgumus, tos apzīmogos, un liecinieki apstiprinās tos Benjamīna zemē, Jeruzālemes apkārtnē un Jūdas pilsētās, kalnāju zemēs un ieleju zemes vietās un dienvidzemes novados, jo līdz pašiem pamatiem Es grozīšu visas šīs zemes un tās ļaužu likteņus!“ —saka tas Kungs.
