Vēstījums par Bābeles trimdu
1 Vārdi, kas Jeremijam bija par visu Jūdas tautu Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā – tas bija pirmais Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara gads. 2 Tā runāja pravietis Jeremija uz visu Jūdas tautu un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem: 3 “No Jūdas ķēniņa Jošijāhu, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, divdesmit trīs gadus Kunga vārds ir bijis uz mani, un es tiku runājis, bez mitas es runāju, bet jūs neklausījāties! 4 Kungs sūtīja pie jums savus kalpus praviešus – bez mitas sūtīja, bet jūs neklausījāties, pat ausi nepastiepāt, lai klausītos! 5 Pravieši sacīja: atgriezieties no sava ļaunā ceļa un saviem ļaunajiem darbiem un dzīvojiet zemē, ko Kungs ir devis jums un jūsu tēviem no mūžiem uz mūžiem. 6 Nesekojiet citiem dieviem, lai tiem kalpotu un zemotos, nekaitiniet mani ar saviem roku darbiem sev pašiem par ļaunu! 7 Bet jūs mani neklausījāt, saka Kungs, kaitinādami mani ar saviem darbiem sev pašiem par ļaunu!
8 Tādēļ tā saka Pulku Kungs: tādēļ ka jūs neklausījāties manos vārdos, 9 redzi, es ņemšu un uzsūtīšu jums visas ziemeļu ciltis, saka Kungs, un manu kalpu Bābeles ķēniņu Nebūkadnecaru! Es vedīšu viņus pret šo zemi un tās iemītniekiem, un pret visām tautām, kas ir visapkārt, es tos svētīšu ar nīcību, par šaušalām padarīšu, par izsmieklu un par mūžīgām drupām! 10 Es izdeldēšu no viņiem gan līksmi, gan prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi, gan dzirnu dūkoņu, gan gaismekļa gaismu! 11 Šī zeme būs drupas un postaža! Šīs tautas vergos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus! 12 Un, kad paies septiņdesmit gadi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un šo tautu viņu grēku dēļ, saka Kungs, un arīdzan kaldiešu zemi un padarīšu to par mūžam izdeldētu! 13 Es likšu, lai nāk pār šo zemi visi tie vārdi, ko es runāju, – viss, kas šajā grāmatā rakstīts, ko Jeremija pravietoja par visām tautām. 14 Jo tie vergos daudzām tautām un lieliem ķēniņiem, un es jums atdarīšu par jūsu darbiem un jūsu roku darinājumiem!”
Dieva dusmu kauss
15 Kungs, Israēla Dievs, man teica tā: “Ņem no manas rokas šo dusmu vīna kausu un dzirdini no tā visas tautas, pie kurām es tevi sūtu. 16 Un tās dzers – grīļosies un streipuļos zobena priekšā, ko es tām sūtu.” 17 Un es paņēmu kausu no Kunga rokas un dzirdīju visas tautas, pie kurām Kungs mani sūtīja: 18 Jeruzālemi un Jūdas pilsētas, to ķēniņus un augstmaņus, – lai darītu tās par drupām, par postažu, par izsmieklu un par lāstu – kā šodien! 19 Un es dzirdīju arī Ēģiptes ķēniņu faraonu un viņa kalpus un augstmaņus, un visu viņa tautu. 20 Un visas jauktās tautas, un visus Ūczemes ķēniņus, un visus filistiešu ķēniņus, un Aškelonu, un Gazu, un Ekronu, un tos, kas vēl atlikuši Ašdodā, 21 un Edomu, un Moābu, un Amona dēlus, 22 un visus Tīras ķēniņus, un visus Sidonas ķēniņus, un visus ķēniņus, kuri mīt jūras malā un aizjūras salās, 23 un Dedānu, un Tēmu, un Būzu, un tos, kuru matiem apgriezta mala, 24 un visus Arābijas ķēniņus, un visus jaukto tautu ķēniņus, kuri tuksnesī mīt, 25 un visus Zimrī ķēniņus, un visus Ēlāma ķēniņus, un visus Mēdijas ķēniņus, 26 un visus ziemeļu ķēniņus – tuvus un tālus, un visas valstības, kas vien uz zemes virsas, – un pēc tam dzers Šēšahas ķēniņš!
27 Un tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Dzeriet, reibstiet, vemiet un krītiet, un jūs vairs necelsieties no zobena, ko es jums uzsūtu! 28 Un, ja viņi liegsies ņemt kausu no tavas rokas un dzert, tad tu saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: dzeriet gan! 29 Jo, redzi, tagad es sāku darīt ļaunu pilsētai, kas ir saukta manā vārdā, un jūs, bez vainas nevainīgie, būsiet vainīgi, jo es piesaukšu zobenu pār visiem, kas mīt uz zemes, saka Pulku Kungs!
30 Un tu pravieto viņiem visus šos vārdus, saki viņiem:
Kungs no augšienes rēc,
no sava svētuma paceļ balsi,
pār savu mājokli rēktin rēc,
kā vīnspaidu mīdams
atdara visiem,
kas mīt uz zemes.
31 Dārdēs līdz zemes malām,
jo strīds Kungam pret tautām,
pret visiem viņš tiesājas,
ļaundarus viņš zobenam atdos,”
saka Kungs.
32 Tā saka Pulku Kungs:
“Redzi, no tautas uz tautu
iet ļaunums,
no zemes dzīlēm
ceļas varena vētra!”
33 Un tajā dienā Kunga nokautie klās zemi no malas līdz malai, tos nedz apraudās, nedz savāks, nedz apraks – tie būs kā mēsli uz zemes virsas!
34 Gani, kauciet un kliedziet,
vārtieties, avju sargi,
pienākusi jūsu kaušanas diena!
Jūs patrieks!
Jūs saplēsīs kā dārgu trauku!
35 Vairs nepamukt ganiem,
vairs neaizbēgt avju sargiem!
36 Kliedz gani,
un avju sargi kauc,
jo Kungs ganības posta!
37 Miera pļavas ir izdeldētas
Kunga dusmu kvēles dēļ!
38 Kā lauva viņš pameta migu,
visa zeme kļuva par postažu –
apspiedēju niknuma dēļ,
viņa dusmu kvēles dēļ!
1 Šis ir tas vārds, kas teikts Jeremijam par visu Jūdas tautu Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdī-šanas gadā. Šis bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara pirmais valdīšanas gads.
2 Pravietis Jeremija griezās ar šo vārdu pie visas Jūdas tautas un pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams:
3 „No Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada līdz šai dienai, tagad jau divdesmit trīs gadus, man ir dzirdams bijis tā Kunga vārds, un es esmu runājis uz jums agri un vēlu, bet jūs mani neklausījāt.
4 Arī tas Kungs sūtīja vienmēr savus kalpus praviešus pie jums, bet jūs tiem neklausījāt un neatdarījāt savas ausis, lai kļūtu biedināti.
5 Tie sacīja: Atgriezieties ikviens no sava ļaunā ceļa un no saviem nelabiem darbiem, tad jūs dzīvosit mūžīgi tai zemē, ko tas Kungs deva jums un jūsu tēviem!
6 Neskrieniet pakaļ citiem dieviem, nekalpojiet tiem un nepielūdziet tos; nekaitiniet Mani ar savu roku darinājumiem, lai Man nav jums jāliek piedzīvot nelaime!
7 Bet jūs neklausījāt Mani“, —saka tas Kungs, —„un kaitinājāt Mani ar saviem roku veidojumiem sev pašiem par ļaunu.“
8 Tādēļ tā noteica tas Kungs: „Par sodu tam, ka jūs neklausījāt maniem vārdiem,
9 Es pārcelšu šurpu visas ziemeļu tautas“, —tā saka tas Kungs, —„un sūtīšu ziņu Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, manam kalpam, un pavēlēšu, lai viņš ar visām tām laužas iekšā šai zemē un brūk virsū tās iedzīvotājiem un visām tautām visapkārt, un Es tos visus veltīšu iznīcībai, darīšu par kaunu un apsmieklu priekšmetu un pašu zemi par mūžīgu tuksnesi.
10 Un Es izbeigšu viņu vidū visu prieku un līksmību, līgavaiņa gaviles un līgavas priecīgās dziesmas, roku dzirnavu klaboņu un gaismekļu gaismu.
11 Visai šai zemei jāpaliek par izkaltušu kailatni un tuksnesi, un visas šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.
12 Bet kad šie septiņdesmit gadi būs pagājuši, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa tautu“, —tā saka tas Kungs, —„viņu pārkāpumu dēļ, arī kaldēju zemi un visu apvidu darīšu par mūžīgām tuksnainēm.
13 Es likšu piepildīties šai zemē visiem tiem draudiem, ko Es pret to esmu izteicis, visam, kas rakstīts šinī grāmatā, ko Jeremija ir paredzējis un sludinājis par visām tautām.
14 Tiešām, arī kaldēji kalpos stiprām tautām un vareniem ķēniņiem. Un Es tiem atmaksāšu pēc nopelna, pēc viņu darbiem.“
15 Jo tā man sacīja tas Kungs, Israēla Dievs: „Ņem no manas rokas šo dusmu vīna pilno kausu un dodi no tā dzert visām tautām, pie kurām Es tevi sūtīšu!
16 Tām tas jādzeļ:, ka tās streipuļo un negudrumā sāk trakot zobena priekšā, ko Es sūtīšu būt viņu vidū!“
17 Tad es ņēmu kausu no tā Kunga rokas un devu to dzert visām tautām, pie kurām tas Kungs mani bija sūtījis:
18 Jeruzālemei un citām Jūdas pilsētām, to ķēniņiem un to pārvaldniekiem, lai šīs vietas kļūst par neauglīgu klajumu, par atbaidītāju paraugu, par apsmieklu un lāsta vārdu, kā tas pašlaik ir;
19 Arī Ēģiptes ķēniņam—faraonam, viņa kalpiem, viņa augstākiem ierēdņiem un visai viņa tautai,
20 Un kopējam tautu maisījumam tur; tad visiem Ucas zemes ķēniņiem, filistiešu zemes ķēniņiem, proti—Aškalonas, Gāzās, Ekronas un atlikušajiem Ašdodā;
21 Ēdomam, Moābam un Amona bērniem;
22 Visiem Tiras ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem un jūras salu un piekrastes zemju ķēniņiem viņpus jūras;
23 Dedanam, Temam, Busam un visiem, kam apcirpti mati ap deniņiem;
24 Tad visiem Arabijas ķēniņiem un visiem jauktu tautu ķēniņiem, kuras tuksnesī dzīvo;
25 Un visiem Simrijas ķēniņiem un visiem Ēlāmas ķēniņiem un visiem Mēdijas ķēniņiem;
26 Un pēc tam vēl visiem ziemeļu ķēniņiem tuvu un tālu, citam aiz cita, vispārīgi visām ķēniņu valstīm virs zemes, cik to ir pasaulē; bet Sešachas (tas ir: Bābeles) ķēniņam būs jādzer pēc viņiem.
27 Saki tiem: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dzeriet, kamēr jūs piedzeraties un sākat vemt un pakrītat un nevarat vairs piecelties zobena dēļ, kam Es likšu būt jūsu vidū!
28 Bet ja tie liegtos pieņemt kausu no tavas rokas un no tā dzert, tad saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Jums tomēr jādzer!
29 Jo redzi, Es iesāku sodīšanu tai pilsētā, kas nosaukta manā vārdā. Un vai tad jūs lai paliktu nesodīti? Jūs nepaliksit bez soda, jo Es vēršu zobenu pret visiem zemes iedzīvotājiem!“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
30 „Bet tu pasludini tiem visus šos draudu vārdus un saki: Tas Kungs rūcina no augstumiem, Viņš sauca ar pērkona balsi no sava mājokļa! Viņš paceļ savu balsi pār klajumiem un liek atskanēt gaviļu troksnim, kā to dara vīna spaidu minēji, pār visiem zemes iedzīvotājiem.
31 Dārds aiziet līdz pasaules galam, jo tas Kungs tiesājas ar tautām, Viņš sauc pie atbildības visu cilvēci, bezdievjus Viņš nodod zobena varā!“ —tā saka tas Kungs.
32 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, nelaime soļo no tautas uz tautu, nesavaldāma vētra savelkas no zemes galiem!“
33 Tā Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti un neaprakti, tie būs kā mēslojums atklātā laukā.
34 „Vaimanājiet, tautu gani, brēciet un vārtaities pelnos, jūs ganāmā pulka vedēji un pavadītāji! Jūsu dienas ir piepildītas, ka jums jākļūst nogalinātiem, ka Es jūs satriecu un izklīdinu, ka jūs krītat un saplīstat kā dārgs trauks!“
35 Tur nav vairs izbēgšanas iespējas ganiem nedz kādas izvairīšanās iespējas ganāmā pulka vadītājiem.
36 Klau! Gani brēc bailēs un ganāma pulka vadītāji vaimanā, jo tas Kungs izposta viņu ganības,
37 Un miera pilnās nogāžu pļavas izplosa tā Kunga dusmas!
38 Kā lauva Viņš atstājis savu meža biezokni. Viņu zeme ir palikusi par neauglīgu kailatni no postīgā zobena un Viņa kvēlojošām dusmām!
