Labās un sliktās vīģes
1 Kungs man lika redzēt, un redzi – divi grozi vīģu nolikti Kunga tempļa priekšā pēc tam, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars no Jeruzālemes izveda trimdā Jūdas ķēniņu Jehonju, Jehojākīma dēlu, Jūdas augstmaņus, amatniekus un kalējus un aizveda viņus uz Bābeli. 2 Viens grozs pilns visai labām vīģēm – agra brieduma vīģēm, un otrs grozs pilns visai sliktām vīģēm – tik sliktām, ka nevar ēst!
3 Un Kungs man teica: “Ko tu, Jeremija, redzi?” Un es atbildēju: “Vīģes – labās vīģes jo labas, sliktās jo sliktas, tik sliktas, ka nevar ēst!”
4 Kunga vārds nāca pār mani: 5 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: Jūdas bēgļus, kurus es aizdzinu no šīs vietas uz kaldiešu zemi, es uzlūkošu kā šīs labās vīģes – ar labu! 6 Manas acis raudzīsies, lai tiem labi, – es atvedīšu tos atpakaļ šai zemē. Es tos celšu, ne plēsīšu, dēstīšu tos, ne raušu! 7 Es došu tiem tādu sirdi, ka tie pazīst mani – ka es esmu Kungs, un tie būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs, – tie atgriezīsies pie manis no visas sirds!
8 Bet Jūdas ķēniņam Cedekijam, viņa augstmaņiem un tiem, kas Jeruzālemē atlikuši, kas palikuši šajā zemē, un tiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, es darīšu kā sliktajām vīģēm, ko nevar ēst, jo tās sliktas, saka Kungs. 9 Es darīšu viņus par briesmu un ļaunuma tēlu visām zemes valstībām – par izsmieklu, līdzību, paļām un lāstu visur, kur es tos aiztriekšu! 10 Es uzsūtīšu viņiem zobenu, badu un mēri, līdz tie iznīks no zemes, ko es devu viņiem un viņu tēviem!”
1 Tas Kungs man lika skatīt šādu parādību: Es ievēroju divus grozus ar vīģēm, kas bija nolikti tā Kunga nama priekšā, pēc tam kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija aizvedis Jūdas ķēniņu Jekonju, Jojakīma dēlu, līdz ar Jūdas labiešiem un Jeruzālemes amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem, gūstā uz Bābeli, —
2 Vienā grozā bija ļoti labas vīģes, kādas mēdz būt agrīnās vīģes. Bet otrā grozā bija gaužām nelāgas vīģes, tik nelāgas, ka tās nevarēja ēst.
3 Tad tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Jeremij?“ —Es atbildēju: „Vīģes! Labas un nelāgas, labās ir ļoti labas, bet nelāgas gaužām nelāgas, tā ka tās nav ēdamas.“
4 Tad manas ausis skāra tā Kunga vārds:
5 „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kā šīs labās vīģes, tā Es žēlīgi uzlūkošu sagūstītos jūdiešus, ko Es liku aizvest no šās vietas uz kaldēju zemi.
6 Manas acis raudzīsies uz tiem ar žēlastību, Es tos atvedīšu atpakaļ šinī zemē, lai viņi celtu no jauna savu dzīvi un ēkas un tās vairāk neplēstu nost un lai iedēstītu no jauna paši sevi un vēlāk sevi vairs nerautu ārā.
7 Es tiem piešķiršu gribu Mani atzīt, ka Es esmu tas Kungs, un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs, jo tie atgriezīsies pie Manis no visas savas sirds.
8 Bet kādas ir nelāga vīģes, tik nelāgas, ka tās nevar ēst“, —tā saka tas Kungs, —„par tik nelāgiem Es darīšu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa dižciltīgos un Jeruzālemes iedzīvotājus, kas vēl palikuši šinī zemē, un tos, kas nometušies Ēģiptē.
9 Es viņus padarīšu par baigu nelaimes paraugu visām valstīm zemes virsū, par lamu, pazemojumu un izsmieklu priekšmetu, par lāstu vārdu visās vietās, kur Es tos būšu izkaisījis,
10 Un Es palaidīšu vaļā pret viņiem zobenu, badu un mēri, kamēr tie būs galīgi izdeldēti no tās zemes, ko Es piešķīru viņiem un viņu tēviem.“
