Lielais sausums
1 Šie ir vārdi, ko Kungs Jeremijam teica par sausumu:
2 “Jūda sēro,
vārti izkaltuši melnē uz zemes,
un Jeruzālemē paceļas klaigas.
3 Tās dižciltīgie sūta kalpus,
tie iet pie akām,
tie ūdeni neatrod,
tie atgriežas tukšiem traukiem –
apkaunoti un apsmieti
tie apklāj sev galvas.
4 Sajukums pa visu zemi,
jo zemē nav lietus,
zemnieki apkaunoti
apklāj sev galvas.
5 Pat briežumāte
uz lauka dzemdē un pamet,
jo zāles nav.
6 Mežēzeļi stāv uz kailajiem pakalniem
un kā šakāļi ošņā gaisu –
acis tiem nīkst,
jo nav ne zaļuma.”
7 Kaut mūsu vainas mūs apsūdz,
Kungs, dari jel ko sava vārda dēļ,
jo liela ir mūsu atkrišana,
pret tevi mēs grēkojuši!
8 Israēla cerība un glābēj!
Kādēļ tev nelaimes brīdī būt
kā svešiniekam šajā zemē
un kā ceļiniekam, kas iegriežas pārnakšņot?
9 Kādēļ tev būt kā paklupušam vīram,
kā spēkavīram, kas palīdzēt nevar?
Kungs, tu esi pie mums,
mēs tavā vārdā saukti!
Nepamet mūs!
10 Tā saka Kungs par šo tautu: “Tie klaiņoja un nepratās pievaldīt savas kājas, un Kungs tos vairs negrib, tagad viņš atcerēsies to vainas un piemeklēs viņu grēkus!”
11 Un Kungs man teica: “Nelūdz šai tautai labumu! 12 Kaut tie gavētu, es viņu klaigas nedzirdēšu, kaut tie sadedzināmos upurus upurētu un labības dāvanas nestu, es tos negribu, un es tos iznīdēšu ar zobenu, badu un mēri!”
Viltus pravieši
13 Un es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Redzi, pravieši tiem saka: zobenu jūs neredzēsiet, un bada jums nebūs, un patiesu mieru es jums došu šai vietā.”
14 Kungs man teica: “Pravieši manā vārdā pravieto melus, es tos nesūtīju, un es tiem runāt nepavēlēju. Tie pravieto jums viltus redzējumus, pareģojumus, niekus un savas sirds viltu!”
15 Tādēļ tā saka Kungs par praviešiem, kuri pravieto viņa vārdā: “Es tos nesūtīju, un pravieši, kuri saka: šajā zemē nebūs bada un zobena, – paši ņems galu no bada un no zobena! 16 Un tā tauta, kurai tie pravieto, tiks iztriekta Jeruzālemes ielās zobena priekšā, un nebūs, kas tos aprok – viņus, viņu sievas, viņu dēlus un meitas! Es izliešu pār tiem viņu ļaunumu!
17 Saki tiem šos vārdus:
manas acis asarām pierit
nakti un dienu un nerimst,
jo posts ir liels,
satriekta jaunava, mana tautmeita,
ar nedziedējamu brūci!
18 Kad es izgāju uz lauka,
redzi, zobena caururbtie,
kad es iegāju pilsētā,
redzi, badacietēji,
pravieši un priesteri
spiesti vilkties uz zemi,
ko nepazīst.”
Tautas lūgšana pēc žēlastības
19 Vai tu mestin pameti Jūdu,
vai Ciāna tavai dvēselei noriebusies?
Kādēļ tu satrieci mūs
un mums nav dziedēšanas?
Mēs ilgojāmies pēc miera,
bet laba nav,
un pēc dziedēšanas laika,
bet, redzi, šaušalas!
20 Mēs zinām, Kungs,
savu ļaunumu un mūsu tēvu vainas,
jo pret tevi mēs grēkojuši!
21 Neatmet mūs sava vārda dēļ,
neapzaimo savu goda krēslu,
atceries, nelauz ar mums derību!
22 Vai starp tautu elkiem
ir tādi, kas dod lietu,
un vai debesis dos lietavas?
Vai ne tu esi mūsu Kungs Dievs?
Mēs ceram uz tevi,
jo tu esi, kas visu to dod!
1 Šis ir tā Kungs vārds Jeremijam lielā sausuma laikā.
2 Jūda sēro, tās pilsētu vārtos stāv iztvīkuši un nonīkuši cilvēki, tic guļ pie zemes sēru tērpos un skumjās, un augšup pret debesīm paceļas Jeruzālemes vaidi!
3 Dižciltīgie viņu starpā sūta savus kalpus pēc ūdens; bet kad tie nāk pie akām, tie neatrod tur ūdens un atgriežas ar tukšiem traukiem: tie vīlušies noskumst un apsedz savu galvu.
4 Tādēļ ka zeme stāv neapstrādāta, jo trūkst lietus, tad arāji savās cerībās ir vīlušies un apsedz skumjās savu galvu.
5 Pat briežu māte laukā atstāj savu bērnu, ko tā tikko pasaulē laidusi, tādēļ ka nav zāļu barībai.
6 Arī meža ēzeļi stāv uz kailiem pauguriem un tver gaisu kā šakaļi. Viņu acis izdziest aiz barības trūkuma.
7 „Kad mūsu grēki mūs apsūdz, Kungs, žēlo mūs sava vārda dēļ! Jo daudz ir mūsu pārkāpumu, ar ko mēs pret Tevi esam apgrēkojušies.
8 Ak Israēla cerība, glābējs bēdu laikā! Kādēļ Tu gribi būt kā svešinieks šinī zemē un kā ceļinieks, kas paliek tikai pa nakti?
9 Kādēļ Tu gribi būt kā tāds, kas vilies, kā varonis, kas nevar palīdzēt? Tu taču esi mūsu vidū, Kungs, un mēs esam nosaukti pēc Tava vārda. Neatstāj mūs!
10 Tā saka tas Kungs par šo tautu: „Tie mīl šurpu turpu skraidīt, tie netaupa savu kāju. Bet tam Kungam nav labs prāts uz tiem. Tagad tas Kungs piemin viņu noziegumus un soda viņu grēkus.“
11 Un tas Kungs vēl man sacīja: „Tu neaizlūdz par šo tautu, lai tiem labi klātos!
12 Kad tie gavē, Es neuzklausu viņu piesaukšanu, kad tie atnes dedzināmos un ēdamos upurus, Es tos nepieņemu ar laipnumu. Vislabāk Es tos iznīcinātu ar zobenu, badu un mēri!“
13 Tad es sacīju: „Ak Kungs Kungs, redzi, pravieši tiem saka: Jūs neredzēsit zobena, un bads jums neuznāks; Es jums došu ilgstošu svētību šinī vietā!“
14 Tas Kungs man atbildēja: „Pravieši sludina melus manā vārdā, Es tos neesmu sūtījis, neesmu tiem pavēlējis nedz uz tiem runājis. Tie sludina jums melu parādības, izdomātus viltus pravietojumus un pašizdomātus savas sirds maldus!“
15 Tādēļ tas Kungs saka tā: „Tie pravieši, kas sludina manā vārdā, kaut gan Es tos neesmu sūtījis, un apgalvo, ka neskaršot šo zemi ne zobens, nedz arī tajā būšot bads, tie mirs no zobena un bada!
16 Un tauta, kuj-ai tie sludina, gulēs Jeruzālemes ielās, tie būs krituši no bada un zobena, viņi paši un viņu sievas, viņu dēli un meitas, un neviens tos neapraks. Tā Es izliešu sodu par viņu ļaunumu pār tiem!“
17 Bet tu saki tiem šo vārdu: Manas acis plūst pāri no asarām dienām un naktīm un neatrod miera! Jo jaunava, manas tautas meita, ir ļoti satriekta, tā ir saņēmusi smagu sitienu un nedzie-dināmu ievainojumu.
18 Eju es uz lauka, es redzu tur ar zobenu nokautus; eju es pilsētā, es redzu tur badā mērdētus ļaudis! Pravieši un priestefi staigā pa zemi, ko tie pavisam nepazīst.“
19 Vai tad Tu Jūdu pavisam esi pametis? Jeb vai Tev Ciāna apnikusi? Kādēļ Tu mūs tā sitis, ka mums nav vairs nekādas dziedināšanas? Mēs gai-dām glābšanu, bet nav nekā laba, gaidām dziedināšanu, bet, redzi, ir tikai izbailes!
20 Ak Kungs, mēs atzīstam savu bezdievību, arī mūsu tēvu noziegumu, ka mēs pret Tevi grēkojuši.
21 Nepamet mūs sava vārda dēļ, lai tavas godības tronis nekrīt negodā! Piemini un nepārtrauc savu derību ar mums!
22 Vai tad ir pagānu dievu starpā tāds, kas liek lietum līt? Jeb vai debesis var dot lietu pašas par sevi? Vai ne Tu, Kungs mūsu Dievs, esi tas? Mēs ceram uz Tevi, jo Tu to visu esi darījis.
