Derība ir lauzta
1 Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Klausieties šīs derības vārdus un sakiet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem! 3 Saki tiem: tā saka Kungs, Israēla Dievs: nolādēts tas vīrs, kas nepaklausa šīs derības vārdiem, 4 to es pavēlēju jūsu tēviem todien, kad izvedu viņus no Ēģiptes zemes, no dzelzs lietuves, sacīdams: klausieties manā balsī un dariet visu, ko es jums pavēlu, un jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs. 5 Tas tādēļ, lai varu pildīt zvērestu, ko es zvērēju jūsu tēviem, ka došu tiem zemi, kur plūst piens un medus, – un tā tur ir vēl šodien!” Un es atbildēju un teicu: “Patiesi, Kungs!”
6 Un Kungs man sacīja: “Sauc šos vārdus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes laukumos: klausieties šīs derības vārdus un pildiet tos! – 7 Jo todien, kad es viņus izvedu no Ēģiptes zemes, es jūsu tēviem piekodināju – un līdz šai dienai es piekodinu bez mitas: klausiet manai balsij! – 8 Bet tie neklausīja, pat neieklausījās! Ikviens staigāja pēc savas sirds stūrgalvības! Tādēļ es liku, lai pār tiem nāk visi šīs derības vārdi, kurus es pavēlēju tiem pildīt, bet tie nepildīja.”
9 Kungs man teica: “Jūdas vīri un Jeruzālemes vīri ir pieķerti sazvērestībā, 10 tie ir atkrituši savu sentēvu pārkāpumos – tie liedzās klausīties manos vārdos un staigāja pakaļ citiem dieviem, un kalpoja tiem. Israēla nams un Jūdas nams ir lauzuši manu derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem!”
11 Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es liku, lai pār tiem nāk ļaunums, no kura tie nepaglābsies, tie brēks uz mani, bet es viņos neklausīšos! 12 Un Jūdas pilsētu un Jeruzālemes iedzīvotāji ies un kliegs uz dieviem, kam tie kvēpinājuši, bet tie viņus ļaunā brīdī neglābs. 13 Jūda, cik tev ir pilsētu, tik tev dievu! Jeruzāleme, cik tev ir ielu, tik altārus tu uzcēli, lai darītu kauna darbus, – altārus, kur kvēpināt Baalam!
14 Un tu par šo tautu nelūdzies, nebrēc un nelūdz par tiem, jo es nedzirdu tos, kad tie mani sauc ļaunā brīdī!
15 Kas manai mīļajai manā namā,
ja tā perinājusi viltības?
Vai upuru gaļa glābs tevi?
Jo tu esi līksma tikai tad,
kad dari ļaunu!
16 Zaļojošs olīvkoks,
jauks saviem pilnbrieda augļiem –
tā tevi sauca Kungs, –
negaisam šalcot,
viņš pieliks tam uguni,
visa lapotne nosvils!
17 Pulku Kungs, kas tevi dēstīja, nu runā par tevi ļaunu, jo mani kaitina Israēla nama un Jūdas nama ļaunums, ko tie darījuši, kvēpinot Baalam.”
Sazvērestība pret Jeremiju
18 Kungs lika man zināt, un nu zinu, viņš man parādīja to darbus. 19 Bet es biju kā rāms jērs, uz kaušanu novests, un es nezināju, ka tie pret mani perina ienaidu: sapūdēsim koku kopā ar augli un nocirtīsim to no dzīvo zemes, lai viņa vārdu vairs neatceras!
20 Pulku Kungs,
tu tiesā taisni!
Tu pārbaudi sirdis un nieres!
Es taču redzēšu, kā tu tiem atrieb,
jo tev es uzticu savu lietu!
21 Tādēļ tā saka Kungs Anātotas vīriem, kuri dzenas pēc manas dzīvības: “Nepravietojiet Kunga vārdā, tad nemirsiet no mūsu rokas!”
22 Tādēļ tā saka Pulku Kungs: “Redzi, es viņus piemeklēju! Viņu jaunekļi mirs no zobena, viņu dēli un meitas mirs badā! 23 Tiem nekas nepaliks pāri, jo es nesīšu ļaunu Anātotas vīriem tai gadā, kad tie tiks piemeklēti!”
1 Šis ir tas vārds, kas no tā Kunga, lūpām atskanēja Jeremijam:
2 „Uzklausait šīs derības vārdus un pasludiniet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
3 Un tu saki tiem: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Nolādēts lai ir ikviens, kas neizpilda šās derības noteikumus,
4 Ko Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs kausētavas cepļa, un tiem sacīju: Paklausiet maniem noteikumiem un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs,
5 Lai Es varētu izpildīt zvērestu, ko Es devu jūsu tēviem, proti, piešķirt viņiem zemi, kur piens un medus tek, kā tas ir līdz šai dienai!“ —Tad es atbildēju un sacīju: „Tiešām, Kungs! Lai notiek tā!“
6 Tad tas Kungs sacīja man: „Dan Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās šos vārdus zināmus un saki: Uzklausait šās derības vārdus un rīkojieties saskaņā ar tiem!
7 Jo Es jūsu tēviem noteicu tai dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, un tos esmu vienmēr pamācījis līdz šai dienai paklausīt maniem norādījumiem.
8 Bet tie Man neklausīja un neatvēra savas ausis, bet staigāja ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības. Tādēļ Es piepildīju viņu vidū visus šās derības draudu vārdus, ko Es tiem biju pavēlējis un ko tie nebija turējuši.“
9 Un vēl tas Kungs teica: „Es zinu, ka pastāv tieša sazvērestība Jūdas vīru un Jeruzālemes iedzīvotāju starpā.
10 Tie ir krituši atpakaļ savu sentēvu grēkos, kas neklausīja maniem vārdiem. Tie skrēja pakal citiem dieviem, lai tiem kalpotu. Israēla nams un Jūdas nams pārkāpa manu derību, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem!“
11 Tādēļ tas Kungs saka: „Redzi, Es sūtīšu tiem nelaimi, no kuras tie nevarēs glābties, un kad tie brēks un Mani piesauks, izlūgdamies manu palīdzību, Es tos neklausīšu.
12 Un kad Jūdas pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji ies pie tiem dieviem, kam tie upurējuši, un kliegs pēc palīdzības, tad ue nevarēs viņiem palīdzēt viņu nelaimē.
13 Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu; cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši kauna elkiem, altārus, lai kvēpinātu Baālam.
14 Bet tu nelūdz par šo tautu, nenāc ar vaimanām un aizlūgumu par tiem, jo Es neklausīšu tos, kad tie Mani piesauks savā nelaimē!
15 Ko tad meklē mans mīļais manā namā? Varbūt tie grib īstenot savus ļaunos nodomus? Vai tad solījumi un upupu gaļa iznīcinās tevī tavu ļaunprātību, ka tu tad varētu gavilēt?
16 Par: nepārtraukti zaļojošu eļļas koku ar skaistiem augļiem, —tā tas Kung kādreiz tevi nosauca. Bet šā koka pār-mērīgi skaļās šalkoņas dēļ tagad Viņš pielicis tam uguni, un tā zari lūst.
17 Jo tas Kungs Cebaots, kas tevi dēstījis, nolēmis pār tevi nelaimi tā ļaunuma dēļ, ko Israēla nams un Jūdas nams darījuši, Baālam upurēdami, lai Mani sarūgtinātu.“
18 Tas Kungs man to atklāja, un es to zinu. Tu man toreiz parādīji viņu nodomus.
19 Es biju kā nevainīgs jērs, ko ved kaušanai, un nezināju, ka viņi perina pret mani ļaunus nodomus: „Iznīcināsim šo koku ar tā augļiem un izdeldēsim to no dzīvo zemes, ka nepiemin vairs tā vārdu!“
20 Bet Tu Kungs Cebaot, taisno soģi, kas pārbaudi sirdis un īkstis, liec man redzēt tavu pret viņiem vērstu atriebību, jo es Tev pavēlu savu dzīves ceļu.
21 Tādēļ tas Kungs saka par Anatotas vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un saka: „Nesludini tā Kunga vārdā, ja negribi mirt no mūsu rokām!“ —
22 Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es likšu viņiem to nožēlot, un Es tos sodīšu: viņu jaunekļus aprīs zobens, viņu dēli un meitas nomirs badā!
23 No tiem nekas nepaliks pāri, jo Es sūtīšu nelaimi pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā!“
