Israēls karo ar Benjāmina cilti
1 Tad visi Israēla dēli, visa sapulce no Dāna līdz Bēršebai un Gileāda zemei, kā viens vīrs gāja un sapulcējās pie Kunga Micpā. 2 Dieva tautas sapulcē cēlās visas tautas balsti no visām Israēla ciltīm, četri simti tūkstoši vīru – kājnieku, zobena nesēju.
3 Benjāmina dēli uzzināja, ka Israēla dēli dodas uz Micpu. Tad Israēla dēli teica: “Stāstiet, kā varēja notikt tāds ļaunums!” 4 Un levīts, nogalinātās sievas vīrs, sacīja: “Mēs ar blakussievu ienācām pārnakšņot Gibā, kas pieder Benjāminam. 5 Bet Gibas vīri cēlās pret mani un ielenca manu naktsmītni. Tie domāja mani nonāvēt, bet manu blakussievu piesmēja tā, ka viņa nomira. 6 Tad es paķēru savu blakussievu, sacirtu gabalos un izsūtīju pa visiem Israēla novadiem, jo nelietību un vājprātu tie darījuši Israēlā. 7 Raugiet nu, Israēla dēli, sakiet šeit savu vārdu un spriedumu!” 8 Un visa tauta kā viens vīrs cēlās un sacīja: “Mēs neiesim savās teltīs un neiegriezīsimies savā namā! 9 Darīsim Gibai tā – iesim pret to, kā lozes kritīs! 10 Ņemsim no katras Israēla cilts desmit vīrus no simta un simtu no tūkstoša, un tūkstoti no desmit tūkstošiem, lai tie ņem ēdamo ļaudīm, kad būs nonākuši Benjāmina Gibā, un atriebsim to vājprātu, ko tie darījuši Israēlā.” 11 Tā Israēla vīri visi kā viens pulcējās pret šo pilsētu.
12 Israēla ciltis sūtīja vīrus pa visu Benjāmina cilti, sacīdami: “Kas tā par ļaundarību, kas pie jums notikusi?! 13 Izdodiet tos Gibas vīrus, neliešus, ka tos nonāvējam un izsveļam ļaunumu no Israēla!” Bet benjāminieši negribēja klausīt savus brāļus, Israēla dēlus. 14 Benjāmina dēli no pilsētām sapulcējās Gibā, lai dotos karā pret Israēla dēliem. 15 Todien no pilsētām tika sapulcēti Benjāmina dēli – kopā divdesmit seši tūkstoši vīru, zobena nesēju, neskaitot Gibas iedzīvotājus, no kuriem bija sapulcēti septiņi simti izlases vīru. 16 No visiem šiem ļaudīm septiņi simti izlases vīru bija kreiļi – ikviens no tiem sviež akmeni uz mata un neaizmet garām!
17 Līdzās benjāminiešiem tika sapulcēti četri simti tūkstoši Israēla vīru, zobena nesēju, kas visi bija karotāji. 18 Viņi cēlās un devās uz Bēteli izjautāt Dievu. Israēla dēli vaicāja: “Kurš no mums pirmais dosies karot ar Benjāmina dēliem?” Un Kungs atbildēja: “Jūda pirmais!” 19 Tad Israēla dēli cēlās no rīta un apmetās nometnē iepretī Gibai.
20 Israēla vīri izgāja cīnīties ar benjāminiešiem un izkārtojās kaujai pie Gibas. 21 Benjāmina dēli iznāca no Gibas un todien nonāvēja divdesmit divus tūkstošus Israēla vīru. 22 Bet tauta, Israēla vīri, saņēmās un atkal izkārtojās kaujai tajā pašā vietā, kur tie bija stāvējuši iepriekšējā dienā. 23 Un Israēla dēli gāja un raudāja Kunga priekšā līdz vakaram un prasīja Kungam: “Vai mums vēl karot pret mūsu brāļiem, Benjāmina dēliem?” Un Kungs tiem atbildēja: “Dodieties pret tiem!”
24 Nākamajā dienā Israēla dēli devās pret Benjāmina dēliem. 25 Benjāminieši izgāja tiem pretī no Gibas un otrajā dienā atkal nonāvēja astoņpadsmit tūkstošus vīru no Israēla dēliem – tie visi bija zobena nesēji. 26 Tad visi Israēla dēli, visa tauta, gāja un nonāca Bētelē, raudāja un sēdēja tur Kunga priekšā, todien gavēdami līdz vakaram. Viņi nesa sadedzināmos upurus un miera upurus Kunga priekšā. 27 Un Israēla dēli izjautāja Kungu, jo tajā laikā tur atradās Dieva derības šķirsts. 28 Tolaik tā priekšā stāvēja Pinhāss, Elāzāra dēls, Ārona dēla dēls, un viņš sacīja: “Vai man atkal doties karot ar saviem brāļiem, Benjāmina dēliem, vai mitēties?” Un Kungs atbildēja: “Ejiet, jo rīt es viņus nodošu tavās rokās!” 29 Un Israēls izlika slēpņus apkārt Gibai.
30 Trešajā dienā Israēla dēli atkal devās pret Benjāmina dēliem un izkārtojās pret Gibu kā iepriekšējās reizēs. 31 Benjāmina dēli iznāca tautai pretī un tika aizvilināti no pilsētas. Viņi devās uzbrukumā kā iepriekš un kādus trīsdesmit israēliešus nokāva klajā laukā uz lielceļiem, no kuriem viens ved uz Bēteli un otrs uz Gibu. 32 Benjāmina dēli sprieda: “Mēs tos sakausim tāpat kā iepriekš!” Bet Israēla dēli sarunāja: “Bēgsim un aizvilināsim viņus no pilsētas uz ceļa!” 33 Tad visi israēlieši cēlās no savām vietām un izvietojās pie Baal-Tāmāras, un israēlieši, kas bija slēpņos, triecās no savām vietām Gibas klajumā. 34 Desmit tūkstoši izlases vīru no visa Israēla nāca uz Gibu no pretējās puses. Cīņa bija sīva, bet benjāminieši nezināja, ka posts tiem jau klāt.
35 Kungs sakāva Benjāminu Israēla priekšā, un Israēla dēli todien nonāvēja Benjāminā divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus – tie visi bija zobena nesēji. 36 Benjāmina dēli redzēja, ka ir sakauti, un Israēla vīri pašķīra benjāminiešiem ceļu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija slēpnī pie Gibas. 37 Tie, kas bija slēpnī, steigšus metās uz Gibu – viņi devās turp un izkāva visu pilsētu ar zobena asmeni. 38 Israēliešiem bija noruna ar tiem, kas slēpnī, – kad no pilsētas celsies liels dūmu mākonis, 39 tad israēlieši kaujā lai griežas atpakaļ. Benjāminieši sāka tos kaut un nonāvēja ap trīsdesmit israēliešu vīru, sacīdami: “Mēs taču tos noteikti sakausim kā iepriekšējā kaujā!” 40 No pilsētas sāka celties mākonis – dūmu stabs. Benjāminieši pavērās atpakaļ, un redzi – visa pilsēta izkūpēja gaisā! 41 Tad israēlieši griezās atpakaļ, bet Benjāmina vīri izbijās, redzēdami, ka tiem jau posts klāt. 42 Viņi nogriezās israēliešu priekšā uz tuksneša ceļu, un kauja nāca tiem pa pēdām, bet tie, kuri nāca no pilsētām, tos grāva no vidus. 43 Tie aplenca benjāminiešus un sekoja viņiem līdz apstāšanās vietai, trenkdami tos, līdz tie bija austrumu pusē Gibai. 44 Benjāminiešiem krita astoņpadsmit tūkstoši vīru – tie visi bija stipri vīri! 45 Viņi nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmonas klinti, un pieci tūkstoši vīru tika notverti uz lielceļiem. Tos neatlaidīgi vajāja līdz Gidomai, un tika nokauti vēl divi tūkstoši vīru. 46 Pavisam todien benjāminiešiem krita divdesmit pieci tūkstoši vīru, zobena nesēju – tie visi bija stipri vīri! 47 Bet seši simti vīru nogriezās un bēga tuksnesī uz Rimmona klinti, un tie mitinājās uz Rimmonas klints četrus mēnešus. 48 Tad israēlieši griezās atpakaļ pret Benjāmina dēliem un ar zobena asmeni izkāva pilnīgi visu pilsētu, pat lopus un visu, ko vien uzgāja, un visas pilsētas, kas tur bija, tie nodedzināja.
1 Tad visi Israēla bērni izgāja laukā, un draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, sākot no Dana līdz Bēršebai, arī Gileādas zeme, pie tā Kunga Micpā.
2 Un visi tautas vadītāji nostājās kopā, itin visi, —visas Israēla ciltis sanāca kopā Dieva tautas draudzē, četrsimttūkstoš kājnieki, kas bija bruņoti ar zobeniem.
3 Un Benjamīna bērni dzirdēja, ka Israēla bērni ir sapulcējušies Micpā. Bet Israēla bērni jautāja: „Paskaidrojiet, kā šis ļaunais notikums ir norisinājies?“
4 Tad tas vīrs, tas Ievīts, nomaitātās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: „Es nonācu kopā ar savu blakus sievu Gibeā, kuļ-a atrodas Benjamīna daļā, lai tur paliktu par nakti.
5 Tad sacēlās pret mani Gibeas varas vīri, un tie mani aplenca nakts laikā tanī namā; mani pašu viņi bija nodomājuši nogalināt, bet manu blakus sievu tie izvaroja tā, ka tā nomira.
6 Tad es ņēmu savu blakus sievu, sadalīju viņu gabalos, un šos gabalus es izsūtīju pa visām Israēla dzimtīpašumu daļām, jo tie ir izdarījuši asinsdarbu un negantību Israēlā.
7 Jūs visi esat še sapulcējušies, jūs, Israēla bērni; tad nu tagad, šeit pat, pārrunājiet šo notikumu un pieņemiet lēmumu!“
8 Un visa tauta vienprātīgi cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: „Mēs neiesim neviens savā teltī, un mēs neviens neatgriezīsimies savā namā,
9 Bet rīkosimies ar Gibeu tā, ka celsimies pret to, kā mesli krīt!
10 Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no itin visām Israēla ciltīm, tāpat simts vīrus no tūkstoša un tūkstoš vīrus no desmit tūkstošiem, tie lai sagādā ceļa maizi karaspēkam, lai mēs varētu iet karot pret Gibeu Benjamīna ciltī, kas sadu vispārēju apkaunojumu ir nodarī-jusi Israēlam.“
11 Un tā sapulcējās visi Israēla vīri pret šo pilsētu, tik cieši saslēgušies kopā kā viens vienīgs vīrs.
12 Un Israēla ciltis izsūtīja vīrus pa visu Benjamīna cilti, sacīdamās: „Kas tas ir par ļaunu darbu, kas pie jums ir noticis?
13 Tad nu tagad izdodiet tos vīrus, šos ļaundarus, kuri atrodas Gibeā, lai mēs viņus nogalinām, un lai ļaunums tiktu no Israēla izskausts!“ Bet Benjamīna bērni negribēja klausīt savu brāļu, Israēla bērnu, balsi.
14 Un Benjamīna bērni sapulcējās no tām pilsētām, kas bija Gibeas apkārtnē, lai dotos karā pret Israēla bērniem.
15 Un Benjamīna karotāju no pilsētām, kas tika tanī dienā iesaukti un pārbaudīti, bija divdesmit seši tūkstoši ar zobeniem apbruņotu vīru, neskaitot Gibeas iedzīvotājus, kur tika iesaukti septiņi simti izlasītu vīru.
16 Starp visiem šiem vīriem septiņi simti bija izlasīti vīri, kas bija kreiļi; visi tie meta akmeņus ar lingu uz mata, ka tie negāja garām.
17 Un Israēla vīru, kas tika pārskaitīti, neieskaitot Benjamīna vīrus, bija četri simti tūkstoši, visi apbruņoti ar zobenu, un visi tie bija cīņai spējīgi karavīri.
18 Tā Israēla bērni cēlās, nogāja uz Bēteli un vaicāja Dievu un sacīja: „Kurš no mums lai dodas pirmais karā pret Benjamiņā dēliem?“ Un tas Kungs viņiem atbildēja: „Lai Jūda sāk!“
19 Tad Israēla bērni cēlās agri no rīta un uzcēla teltis pret Gibeu.
20 Tā Israēla vīri izgāja cīnīties pret Benjamiņu, un viņi gatavojas kaujai ar tiem pie Gibeas.
21 Tad Benjamīna dēli izgāja no Gibeas, un tanī dienā tie nogalināja divdesmit divus tūkstošus Israēla kara-vīru un noguldīja tos zemē.
22 Bet kara saime, Israēla vīri, nezaudēja dūšu un no jauna sakārtojās kaujai tanī pašā vietā, kurā tie bija kaujai gatavojušies pirmajā dienā.
23 Bet iepriekš Israēla vīri devās kalnup un raudāja tā Kunga priekšā līdz vakaram, un viņi vaicāja to Kungu sacīdami: „Vai lai mēs turpinām cīņu pret Benjamīna bērniem, saviem ciltsbrāļiem?“ Un tas Kungs atbildēja: „Dodieties pret tiem!“
24 Kad nu nākošajā dienā Israēla bērni izgāja pret Benjamīna bērniem,
25 Tad Benjamīna dēli atkal iznāca no Gibeas viņiem pretī ari šinī dienā, un tie atkal noguldīja zemē no Israēla bērniem astoņpadsmit tūkstošus vīru, kas visi bija apbruņojušies ar zobeniem.
26 Tad visi Israēla bērni un visi Israēla karavīri devās augšup uz Bēteli un vaimanāja un uzkavējās tā Kunga priekšā. Viņi gavēja tanī dienā līdz vakaram un nesa dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upurus tā Kunga priekšā.
27 Un Israēla bērni vaicāja to Kungu, jo tur tanīs dienās bija novietots Dieva derības šķirsts.
28 Un tanīs dienās Pinehass, Ārona dēla Eleāzara dēls, nostājās tā priekšā un prasīja: „Vai man vēl joprojām karot pret saviem ciltsbrāļiem, Benjamīna dēliem, jeb vai lai es pārtraucu kara darbību?“ Bet tas Kungs sacīja: „Dodieties uzbrukumā, jo rītu Es tos nodošu tavā rokā!“
29 Tad Israēls lika saviem kareivjiem apslēpties visapkārt ap Gibeu.
30 Kad israēlieši devās pret benjamīniešiem trešajā dienā, tie izvērsās kaujas kārtībā pret Gibeu kā jau abās iepriekšējās reizēs.
31 Bet Benjamīna dēli iznāca israēliešiem pretī un ļāvās aizvilināties no pilsētas. Tie sāka kaut dažus atsevišķus karavīrus, kā tie tos iepriekšējo un aizviņu reizi bija nogalinājuši pie ceļiem, no kupem viens ved augšup uz Bēteli, bet otrs lejup uz Gibeu pa laukiem. Tā krita ap trīsdesmit vīru Israēla pusē.
32 Tad Benjamīna dēli sacīja: „Viņi tiks sakauti kā līdz šim.“ Bet Israēla bērni bija norunājuši: „Bēgsim un aizvilināsim tos tālāk nost no pilsētas uz lauku ceļiem!“
33 Tad ikviens Israēla karavīrs pameta Bēteli. savu vietu, un tie nostājās atkal pie Baāl-Tamāras, bet tie, kas bija aizsegā, izlauzās no savām paslēptuvēm Gibeas līdzenumā.
34 Tā tagad nostājās pret viņiem pie Gibeas desmit tūkstoši izlasītu viru no visa Israēla, un kauja bija briesmīga; tikai Benjamīna dēli nemaz nenojauta, ka tik tuvu ir viņu nelaime.
35 Tā tas Kungs sita Benjamiņu Israēla labā, jo Israēla bērni tanī dienā noguldīja Benjamīna pusē divdesmit piecus tūkstošus un simts vīru, kufi visi bija apbruņojušies ar zobeniem.
36 Tad tikai Benjamīna dēli saprata, ka tie ir sakauti; bet Israēla bērni deva Benjamiņam atvēzu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija pret Gibeu novietoti aizsegā.
37 Bet aizsegā atstātie steidzās un uzbruka Gibcai; tā tie karavīri, kas bija apslēpušies aizsegā, ielauzās pilsētā un nokāva visus pilsētas iedzīvotājus ar zobenu.
38 Un starp Israēla vīriem un tiem, kas atradās paslēpušies aizsegā, pastāvēja noruna, ka tiem bija likt augsti pacelties dūmiem no pilsētas.
39 Kad nu Israēla viri kaujā pagriezās un metās bēgt un Bcnjamīns jau paguva dažus no Israēla vīriem nokaut, aptuveni trīsdesmit, tad viņi domāja, ka Israēla vīri ir jau galīgi sakauti kā agrākajās kaujās.
40 Un tieši tad no pilsētas pacēlās norunātā zīme—dūmu stabs, un kad nu tagad Benjamīns skatījās atpakaļ, redzi, tad visā pilsētā cēlās liesmas pret debesīm.
41 Un te Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamīna cīnītāji iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka viņiem draud galīga iznīcināšana.
42 Tad viņi nogriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet kauja sekoja viņiem pa pēdām, jo tie, kas bija āra iznākuši no pilsētas, viņus apkāva, ar viņiem sajaukušies.
43 Tā viņi ielenca Benjamīnu un to vajāja līdz Menuai, tos galīgi samīdami kādā vietā iepretī Gibeai uz austrumiem no tās.
44 Un no Benjamīna karavīriem krita astoņpadsmit tūkstoši viru, kas visi bija spēcīgi cīnītāji.
45 Gan citi apgriezās un bēga līdz Rimonas klintij tuksnesī, bet tie, viņiem pa ceļiem pakaļ dzīdamies, apkāva vēl piectūkstoš vīrus, un viņi tiem sekoja pa pēdām līdz Gideomai un no to skaita nosita vēl divi tūkstoši vīrus.
46 Tā pavisam šinī dienā to, kas krita Benjamīna pusē, bija divdesmit pieci tūkstoši vīru, kas visi bija apbruņoti ar zobeniem, spēka pilni karotāji.
47 Bet tikai seši simti vīru pagriezās un bēga uz Rimonas klinti tuksnesī, un tie palika pie Rimonas klints četrus mēnešus.
48 Bet Israēla cīnītāji atgriezās atpakaļ pie Benjamīna bērniem un nokāva tos pilsētā ar zobena asmeni, nogalinādami it visu, ko vien viņi atrada, iesākot ar vīriem un beidzot ar lopiem; arī visus ciemus, ko viņi atrada, viņi pilnīgi nopostīja ar uguni.
