Draudzība ar pasauli
1 No kurienes kari un no kurienes cīņas jūsos? Vai ne no tieksmes pēc baudām, kas karo jūsu locekļos? 2 Jūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt, jūs cīnāties un karojat, bet jūs neiegūstat, tādēļ ka jūs nelūdzat, 3 jūs lūdzat, bet nesaņemat, tādēļ ka lūdzat aplami, lai tērētu savām baudām. 4 Laulības pārkāpēji, vai jūs nezināt, ka mīlestība uz pasauli ir Dieva nīšana? Ikviens, kas grib mīlēt pasauli, top par Dieva ienaidnieku. 5 Vai jūs domājat, ka Raksti runā tukšu, sacīdami: tas gars, ko Dievs ielicis mūsos, dzenas uz skaudību. 6 Bet viņš grib dot vairāk žēlastības. Tādēļ Raksti saka:
Dievs stājas pretī augstprātīgajiem,
bet pazemīgajiem dod žēlastību.
7 Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. 8 Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē! 9 Bēdājieties, vaimanājiet un raudiet! Jūsu smiekli lai pārvēršas vaimanās un prieks bēdās! 10 Pazemojieties Kunga priekšā – un viņš jūs paaugstinās!
Netiesājiet cits citu!
11 Nerunājiet ļaunu cits par citu, brāļi! Kas runā ļaunu par brāli vai tiesā savu brāli, tas runā ļaunu pret bauslību un tiesā bauslību. Bet, ja tu tiesā bauslību, tad tu neesi bauslības ievērotājs, bet tiesnesis. 12 Ir tikai viens likumdevējs un tiesnesis, kas spēj glābt un pazudināt; bet kas esi tu, ka gribi tiesāt savu tuvāko?
Plātīšanās ar nākotnes nodomiem
13 Tad nu, redzi, jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs dosimies uz tādu un tādu pilsētu, pavadīsim tur gadu, tirgosimies un gūsim peļņu; 14 to sakāt jūs, kas nezināt, kas notiks rīt, kāda tad būs jūsu dzīve; jūs esat dūmi, kas redzami īsu brīdi un tūlīt pat gaist. 15 Tā vietā, lai jūs sacītu: ja Kungs gribēs, tad dzīvosim un darīsim tā vai citādi, – 16 jūs savā augstprātībā lielāties, bet ikviena tāda lielīšanās ir ļaunums. 17 Tam, kas zina darīt labu, bet nedara, tas ir grēks.
1 No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?
2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.
3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdim lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.
4 Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.
5 Jeb vai jums šķiet, ka raksti velti saka: „Uz skaudību nesas tas gars, ko viņš mūsos licis?“
6 Toties viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: „Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.“
7 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums;
8 Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!
9 Esiet nelaimīgi un gaudieties un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās.
10 Zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās.
11 Neaprunājiet, brāli, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.
12 Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, kas tu tiesā savu tuvāku?
13 Nu tad jūs, kas sakāt: „Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,“
14 Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir ritu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu bridi ir redzams un tad izgaist,
15 Kur jums būtu jāsaka: „Ja tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.“
16 Bet tagad jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.
17 Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.
