Kungs piedod savas tautas maucību
1 “Gavilē, bezbērne, kas neesi dzemdējusi,
traucies līksmē un klaigā, kas neesi radībās locījusies,
jo izdeldētajai būs vairāk bērnu nekā precētai,”
saka Kungs.
2 Plet platu savu telts vietu,
izstiep sava mājokļa aizkarus,
ritini garākas savas virves
un mietiņus nostiprini!
3 Pa labi un kreisi tu pletīsies,
un tavi pēcnācēji iemantos tautas
un apdzīvos izdeldētās pilsētas!
4 Nebaidies, tu nepaliksi kaunā,
nekaunies, tev nebūs apsmiekla –
tu aizmirsīsi savu jaunības kaunu,
savu apsmieto atraitnību tu neatcerēsies!
5 Jo tavs vīrs ir tavs Radītājs,
Pulku Kungs ir viņa vārds,
un tavs izpircējs ir Israēla Svētais –
viņš ir visas zemes Dievs!
6 Jo Kungs sauc tevi
kā pamestu sievu, kam noskumis gars,
kā savas jaunības sievu, kaut tā atmesta,
tā saka tavs Dievs.
7 “Uz īsu brīdi es atmetu tevi,
bet ar lielu žēlsirdību es tevi piepulcināšu!
8 Kvēlās dusmās
es apslēpu savu vaigu no tevis, –
uz īsu brīdi! –
bet ar mūžīgu žēlsirdību es tevi apžēlošu! –
saka tavs Izpircējs, Kungs.
9 Tas man ir kā Noas ūdeņi!
Kā es zvērēju,
ka Noas ūdeņi vairs nenāks pār zemi,
tā es zvēru, ka vairs nedusmošu uz tevi
un nerāšu tevi.
10 Gan kalni atkāpsies
un pakalni saļodzīsies,
bet mana žēlastība no tevis neatkāpsies
un mana miera derība neļodzīsies,”
saka Kungs, tavs Žēlotājs!
11 “Apspiestā, trenktā, nemierinātā,
redzi, es tavus akmeņus rakstā izkārtošu
un izlikšu tavus pamatus safīriem,
12 tavus torņus ar ahātiem klāšu,
tavus vārtus ar rubīniem,
tavas sienas ar dārgakmeņiem!
13 Visi tavi dēli būs Kunga mācīti,
un taviem dēliem labi klāsies!
14 Taisnībā tu būsi dibināta,
spaidi būs tālu no tevis –
tad tu nebaidīsies,
un briesmas būs tālu,
tās tev netuvosies!
15 Tie, kas bruktin tev uzbrūk,
nenāk no manis –
kas tev uzbruks,
tas no tevis kritīs!
16 Redzi, es radīju kalēju,
kas oglēs uzpūš uguni
un taisa ieročus savam nodomam,
bet es arī radīju postītāju, kas iznīdēs to!
17 Nevienam ierocim, kas taisīts pret tevi,
veiksmes nebūs,
ikvienu mēli, kas grasās tevi tiesāt,
tu pārstrīdēsi –
tas ir Kunga kalpu mantojums
un viņu taisnības daļa no manis,”
saka Kungs.
1 „Gavilē, tu neauglīgā, kas neesi bērnus dzemdējusi! Priecājies un līksmojies tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes! Jo vientulei būs vairāk bērnu nekā precētai!“ —saka tas Kungs.
2 Paplašini savas telts vietu un telpu, izplet un izspriedz jo plaši sava dzīvokļa segas, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus!
3 Jo tu izplatīsies pa labi un pa kreisi, tavs dzimums iemantos veselas tautas un no jauna apdzīvos tuksnešainās pilsētas.
4 Nebīsties, jo tev nebūs jāpieviļas, tev nav jākaunas, jo tev nebūs jānosarkst! Tu aizmirsīsi savas jaunības kaunu, un tev nenāksies vairs pieminēt savas atraitnes laika negodu!
5 Jo tavs laulāts virs ir tavs radītājs, tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds. Un tavs Pestītājs ir Israēla Svētais, Viņu sauc par visas pasaules Dievu.
6 Jo tas Kungs sauc tevi atpakaļ kā atstātu laulātu draudzeni un sirdī dziļi noskumušu sievu. „Kā gan varētu arī atstāt savu jaunības mīlestību?“ —saka tavs Dievs.
7 „Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevi atkal pieņemšu atpakaļ;
8 Dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos“, —saka tas Kungs, tavs Glābējs.
9 „Tas notiks kā Noās plūdu laikā. Kā Es toreiz zvērēju, ka Noās ūdeņi vairs nepārplūdinās zemi, tā Es tagad zvēru, —uz tevi vairs nedusmošos un tevi nerāšu.
10 Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet mana žēlastība neatkāpsies no tevis un mana miera derība nešķobīsies“, —saka tas Kungs, tavs apžēlnieks.
11 „Tu saliektā, dzīves vētru daudz mētātā, tu nekad neiepriecinātā! Redzi, Es likšu tavus akmeņus zināmas rotas rakstā un safīrus tev pamatos.
12 Es celšu tavus torņus no kristalla un tavus vārtus no rubīniem un iezīmēšu visas tavas robežas ar dārgakmeņiem.
13 Visi tavi dēli būs tā Kunga mācīti un savā labsajūtā bagātīgi svētīti.
14 Tu spēcīgi balstīsies savā taisnīgumā. Atraisies no bailēm, jo tev vairs ne no kā nav jābīstas; esi tālu projām no šausmām un briesmām, jo tās tev neuzbruks!
15 Zini, ja pret tevi kāds vērš uz-brukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ.
16 Redzi, Es radīju kalēju, kas uzpūš oglēs uguni un kaldina pēc sava amata ieročus. Es radīju arī postītāju, kas tos saposta.
17 Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir tā Kunga kalpu mantojums un mana svētība, kas tos pavadīs“, —saka tas Kungs.
