Gaviles pazemotajā Ciānā
1 Mosties, mosties, apvelc
savu spēku, Ciāna!
Velc savas krāšņās drānas,
Jeruzāleme, svētā pilsēta! –
Tev vairs nenāks virsū
neapgraizītie un nešķīstie!
2 Nopurini pīšļus, celies,
gūstekne, Jeruzāleme!
Atbrīvo no saitēm sev kaklu,
gūstekne, Ciānas meita!
3 Jo tā saka Kungs: “Par velti jūs esat pārdoti, un bez naudas jūs izpirks!” 4 Tā saka Kungs Dievs: “Vispirms mana tauta devās uz Ēģipti, lai apmestos tur, bet Asīrija to apspieda par neko! 5 Un tagad: kas man tur ir?” saka Kungs. “Mana tauta par velti paņemta, viņu valdnieki kauc, saka Kungs, un mūžam un visos laikos mans vārds tur tiek nievāts! 6 Tādēļ manai tautai jāpazīst mans vārds, lai tajā dienā zinātu, ka es esmu tas, kas runā, – redzi, es!”
7 Cik tīkami sadzirdēt kalnos
labas vēsts nesēja soļus –
tas sludina mieru,
tas vēstī labu,
tas sludina glābšanu,
tas saka Ciānai:
tavs Dievs valdīs!
8 Tavu sargu balsis jau skan,
tie visi gavilē –
paši savām acīm tie redz,
ka Kungs atgriežas Ciānā!
9 Lai jums izlaužas gaviles,
Jeruzālemes drupas,
jo Kungs savu tautu mierinājis,
izpircis Jeruzālemi!
10 Kungs atsedzis savu svēto elkoni
visu tautu acu priekšā –
tad visas zemes malas redzēs
mūsu Dieva pestīšanu!
11 Prom, prom – aizejiet no turienes,
nepieskarieties nešķīstam,
aizejiet no turienes, šķīstieties,
kas nesat Kunga traukus!
12 Bet neaizejiet steigšus,
nebēdziet pa galvu, pa kaklu –
jums pa priekšu ies Kungs
un jums nopakaļ – Israēla Dievs!
Cietējs kalps
13 Redzi, manam kalpam veiksies,
viņš tiks paaugstināts,
augstumos vareni paaugstināts!
14 Daudzi no tevis satrūkās –
nemaz ne pēc cilvēka skata,
un stāvs ne kā cilvēku dēliem!
15 Bet tagad viņš izbiedēs daudzas tautas,
ķēniņiem viņa priekšā mute būs ciet,
tie redzēs to, kas tiem nav stāstīts,
un sapratīs, ko nav dzirdējuši!
1 Celies, celies un apjoz savu spēku, Ciāna! Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzāleme, svētā pilsēta! Jo turpmāk tevī vairs nespers kāju neviens, kas neapgraizīts un nešķīsts!
2 Nokrati pīšļus! Celies augšā tu, Jeruzālemes gūstekņu bars! Atraisies no savām kakla važām, tu sagūstītā Ciānas meita!
3 Tiešām, tā saka tas Kungs: „Bez atlīdzības jūs esat pārdoti, tādēļ bez naudas jūs arī atpirks!“
4 Un vēl saka Dievs tas Kungs tā: „Iesākumā mana tauta devās uz Ēģipti, lai tur dzīvotu svešumā; pēc tam asirieši to bez iemesla apspieda.
5 Un kā nu Man šeit tagad?“ —saka tas Kungs. „Mana tauta ir bez atlīdzības aizvesta projām, tās apspiedēji gavilē, un mans vārds tiek nemitīgi diendienā pelts un paļāts!“ —piebilst tas Kungs.
6 Tādēļ manai tautai jamācās pazīt manu vārdu, un tāpēc tanī dienā tai būs jāatzīst, ka Es esmu tas, kas saka: „Šeit Es esmu!“
7 Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: „Tavs Dievs ir ķēniņš!“
8 Klau! Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens, viņi gavilē visi vienā balsi, jo tie redz paši savām acīm, ka tas Kungs atgriežas Ciānā.
9 Gavilējiet skaļi priekā, jūs visi Jeruzālemes sagrautie mūri! Jo tas Kungs ir apžēlojies par savu tautu un to iepriecinājis, Viņš ir atsvabinājis Jeruzālemi!
10 Tas Kungs ir atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā, visi zemes gali redzēs no mūsu Dieva izejošo palīdzību.
11 Izeita, izeita no turienes prom, neaizkariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu, —babiloniešu—vidus, šķīstaities, kas jūs nesat tā Kunga svētuma piede-rumus!
12 Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu arī strauji bēgot; jo tas Kungs ies jums pa priekšu, un Israēla Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.
13 Redzi, manam kalpam būs sekmes, viņš spēcīgi izvirzīsies uz augšu, tiks paaugstināts un stāvēs visai izcilu.
14 Kā daudziem tu iedvesi par sevi izbailes un pret sevi nepatiku, tik nedabisks, vairs ne cilvēkam līdzīgs bija iztēlots viņa izskats un viņa stāvs nebūt ne vairs kā līdzīgs cilvēka bērna stāvam,
15 Tikpat lielā mērā viņš radīs izbrīnu daudzās tautās, un ķēniņi apklusīs savās runās par viņu, jo kas tiem nekad nebija stāstīts, to tie redz tagad, un ko tie nekad nebija dzirdējuši, tas tiem tagad kļūst skaidri saprotams.
