Bābeles dievi
1 Bēls sakņupis, Nebo grīļojas!
Viņu veidoli nu tikuši
zvēriem un lopiem –
tiem jūsu nasta uzkrauta!
2 Tie grīļojas, visi sakrīt,
no nastas tiem neizmukt,
paši aizgājuši gūstā!
3 “Klausies uz mani, Jēkaba nams,
un visi, kas Israēla namam atlikuši, –
kopš tie no klēpja nākuši,
kopš no mātes miesām izkļuvuši,
tā es jau tos nesu!
4 Līdz pat vecumam – es biju tas,
līdz sirmumam – es auklēju tos,
es tos radīju, un es tos nesīšu,
es nesīšu un izglābšu viņus!
5 Ar ko jūs mani salīdzināsiet,
kam pielīdzināsiet,
ar ko samērosiet –
kam gan es līdzīgs?!
6 Bet atrodas tomēr ļaudis,
kas zuteņos pārber zeltu,
kas sudrabu svaros sver,
tad nolīgst zeltkali,
kas uztaisa to par dievu,
tad krīt ceļos un zemojas tam!
7 Tie ceļ to sev plecos un nēsā,
noliek to vietā, lai stāv,
no savas vietas tas nekust,
pat ja tam uzkliedz, tas neatbild
un nelaimē līdzēt nevar!
8 Atcerieties un apdomājiet,
lieciet pie sirds, dumpinieki!
9 Atcerieties, kas bijis kopš senlaikiem,
jo es esmu Dievs un cita nav,
Dievs! – nav cita bez manis!
10 Es jau sākumā teicu, kas notiks beigās,
jau kopš senlaikiem to, kas vēl nav darīts!
Teicu: mans nodoms piepildīsies,
visu, ko gribu, es darīšu!
11 Es no austrumiem sasaucu plēsējputnus,
no tālām zemēm vīrus, kā biju nodomājis, –
es teicu, un es likšu tam notikt,
es sagatavoju, un es to izdarīšu!
12 Klausieties manī,
jūs, kam spītīgas sirdis,
kas no taisnības tālu!
13 Es likšu, lai mana taisnība tuvojas,
tā nav tālu,
un mana glābšana nevilcināsies,
es došu Ciānai glābiņu,
un Israēlam – savu godību!”
1 Bels ir sabrucis, un Nebo grīļojas. (Bels un Nebo abi bija Bābeles galvenie dievi.) To tēli uzkpauti nastu nesēju lopiņiem, mantu pārvadātājiem dzīvniekiem. Attēli, kādus jūs nesen nēsājāt apkārt, uzlikti nogurušiem lopiem!
2 Tie visi ļodzās, jau bieži gāzušies, tie nevarēja nastu aiznest drošībā, un paši bija spiesti doties gūstā!
3 „Uzklausait Mani, Jēkaba nama piederīgie un Israēla nama kopējais pārpalikums, jūs, kas no jūsu mātes miesām Man bijuši uzkrauti un kas no jūsu mātes klēpja sākot esat Manis nesti bijuši!
4 Ari līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un ari turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.
5 Ar ko jūs Mani salīdzināsit, kam Mani pielīdzināsit, ka mēs būtu līdzīgi?
6 Tie izber zeltu no maka un nosver sudrabu ar svariem, salīgst sudrabkali, lai tas darinātu dievu, kupa priekšā tie zemojas un kupu tie pielūdz.
7 Viņi ņem to uz pleciem un nēsā apkārt un noliek atkal savā vietā. Tur tas stāv un nekustas. Kad to piesauc, tas neatbild un nevar nevienam palīdzēt viņa vajadzībā.
8 Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet to pie sirds, jūs atkritēji!
9 Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!
10 Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: „Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!
11 Es aicinu ērgli no rītiem un vīru pēc mana padoma no tālas zemes. Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.
12 Uzklausaities, jūs cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības!
13 Es savu taisnības pierādījumu jau esmu tuvu klāt pievirzījis, tas nav vairs tālu, un mana palīdzība neliks uz sevi gaidīt; Ciānā Es gribu parādīt savu glābšanas svētību un Israēlā savu godību.“
