Kīrs – Dieva svaidītais
1 Tā saka Kungs savam svaidītajam, Kīram,
ko es esmu satvēris pie labās rokas,
lai viņam pakļautu tautas,
lai ķēniņiem gurnautus atraisītu –
viņa priekšā vērsies durvis
un vārtus neaizdarīs!
2 “Es iešu tev pa priekšu
un nolīdzināšu kalnus,
sadragāšu vara durvis
un satriekšu dzelzs aizšaujamos!
3 Es došu tev dārgumus, kas tumsā,
un apslēptas dārglietas,
lai tu zinātu, ka es esmu Kungs,
kas tevi vārdā saucis, –
es, Israēla Dievs!
4 Mana kalpa Jēkaba un mana izredzētā Israēla dēļ
es tevi saucu vārdā un tevi pagodināju,
kaut tu mani nepazini!
5 Es esmu Kungs, nav neviena cita,
nav cita Dieva, tik es,
es apjozu tevi,
kaut tu mani nepazini!
6 No saules lēkta līdz vakariem lai zināms,
ka nav neviena bez manis,
es esmu Kungs, un nav cita!
7 Es darinu gaismu un radu tumsu,
es dodu mieru un radu ļaunu,
es esmu Kungs, kas to visu dara!
8 Lejiet lietu, jūs debesis, augšā,
padebesis lai taisnību raso,
lai zeme atveras un glābšana dīgst,
un taisnība sazeļ –
es, Kungs, to radījis!
9 Vai! tam, kas savu Radītāju apstrīd –
tas tik šķemba no māla trauka!
Vai māls teiks savam veidotājam:
ko tu taisi? –
Darbs prasīs darītājam:
vai tev nav roku? –
10 Vai! tam, kas saka tēvam:
kādēļ tu dzemdini? –
un sievai: kādēļ tu dzemdē? –
11 Tā saka Kungs,
Israēla Svētais un Radītājs:
par nākamām lietām jautājiet man!
Par maniem dēliem un to, ko es darījis, –
man prasiet!
12 Es taisīju zemi
un radīju uz tās cilvēku,
ar savām rokām izpletu debesis
un visiem to pulkiem pavēlēju!
13 Es viņu atmodināju taisnībā,
visus viņa ceļus es nolīdzināju,
viņš uzcels manu pilsētu,
manus gūstekņus atsvabinās –
ne par maksu un ne par algu!”
saka Pulku Kungs.
14 Tā saka Kungs:
“Ēģiptes labumi un Kūšas preces,
un sebiešu turīgie vīri –
tie tiks tev un būs tavi,
tie staigās tev pakaļ važās,
tie zemosies tev un tevi lūgsies:
tik tev ir Dievs, nevienam citam nav Dieva!”
15 Tiešām tu esi apslēpies Dievs,
Israēla Dievs, Glābējs!
16 Apkaunoti un piebeigti tie visi,
staigā kaunā elku taisītāji!
17 Israēls glābsies pie Kunga,
paglābts uz mūžiem,
nepaliks kaunā un apsmieklā
nekad un nemūžam!
18 Jo tā saka Kungs,
kas radījis debesis,
viņš ir Dievs,
kas taisījis zemi un veidojis to,
viņš to ir iedibinājis, tā nestāv tukša,
viņš to radījis, kur ļaudīm dzīvot!
“Es esmu Kungs, un nav cita!
19 Ne noslēpumos es runāju,
ne kādā tumšā vietā uz zemes,
es nesacīju Jēkaba pēcnācējiem:
tukšībā meklējiet mani, –
es esmu Kungs, kas taisnību runā
un saka, kas patiess!
Vienīgi Kungā ir taisnība un palīdzība
20 Sapulcējieties un nāciet šurp visi,
kas tautās izglābušies!
Nav sajēgas tiem,
kas koka dievekļus apkārt staipa
un pielūdz dievu, kas nevar glābt!
21 Runājiet un apspriedieties,
tad visi kopā padomu rodiet –
kurš bija tas, kas jau sen to teica,
kas jau no senlaikiem stāstīja –
es esmu Kungs,
un nav cita Dieva bez manis,
taisns un glābējs Dievs –
nav cita Dieva bez manis!
22 Pievērsieties man,
un jūs būsiet glābti,
jūs, kas visās zemes malās,
jo es esmu Dievs un nav cita!
23 Pats pie sevis es esmu zvērējis,
mana mute taisnību runājusi,
vārdus, kas neatsaucami, –
manā priekšā locīsies visi ceļi,
un man zvērēs ik mēle!
24 Vienīgi Kungs,
tā teiks par mani,
taisnīgs un stiprs!
Tad ies pie viņa;
kaunā paliks visi,
kas strīdā ar viņu!
25 Kungu taisnībā slavē
visi Israēla pēcnācēji!”
1 Tā saka tas Kungs uz Kīru, savu svaidīto: „Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, lai noraisītu ķēniņiem no viņu gurniem zobenu saites, lai atvērtu durvis viņa priekšā un lai vārti viņa priekšā nepaliktu aizslēgti.
2 Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos.
3 Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā.
4 Jēkaba, sava kalpa, dēļ un Israēla, sava izredzētā, dēļ Es tevi nosaucu tavā vārdā un devu tev cienījamu vārdu, kur tu Mani vēl nepazini.
5 Es esmu tas Kungs, un cita nav neviena; bez Manis neviena Dieva nav. Es tevi apbruņoju, jebšu tu Mani nepa-zini,
6 Lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis nav cita Dieva. Es esmu tas Kungs, un cita nav neviena!
7 Es, kas radu gaismu un veidoju ari tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu tas Kungs, kas visu to dara!
8 „Lieciet mirgot, jūs debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai liek tai līdzi ar taisnību izlielies pār zemi veselām straumēm! Lai zeme atveļsavu klēpi, lai uzplaukst svētība, un lai zeme liek tai pašā laikā dāt asnus arī taisnīgumam un labklājībai! Es, tas Kungs, pats to tā esmu radījis.
9 Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, kaut gan pats viņš ir tikai šķembele starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: Ko tu te dari? —Jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: Tev jau nav roku?
10 Bēdas tam, kas uz kādu tēvu saka: Kādēļ tev bērni? —Vai uz kādu māti: Kādēļ tu dzemdē?
11 Tā saka tas Kungs, Israēla Svētais, viņa radītājs: Par nākamām lietām jautājiet Mani! Manus dēlus un manu roku darbu atstājiet Man!
12 Es radīju zemi un cilvēkus zemes virsū; manas rokas izklāja debesis, un Es vadīju visu to zvaigžņu pulku.
13 Es viņu, Ķīru, atmodināju taisnīgumā, un Es līdzināšu visus viņa ceļus. Viņš atkal uzcels manu pilsētu un atbrīvos manus cietumniekus un ne par naudu nedz arī par dāvanām!“ —saka tas Kungs Cebaots.
14 Tā saka tas Kungs: „Ēģiptes bagātība un Aitiopijas un sabiešu, liela auguma vīru, tirdzniecības sasniegumi plūdīs pāri pie tevis un tev piederēs; viņi vilksies tev pakaļ, viņi nāks pie tevis važās saistīti, zemosies tavā priekšā un lūgsies tevi, sacīdami: Tikai ar tevi ir Dievs, un citas nevienas dievības nevaid!“
15 Tiešām, Tu esi noslēpumains Dievs, Israēla Dievs un Glābējs!
16 Tie visi paliks kaunā un par apsmieklu, visi aizies ar kaunu, kas darina elka dievus!
17 Bet Israēls atradīs glābšanu ar tā Kunga palīdzību, mūžīgu glābšanu; jūs nepaliksit kaunā nedz arī par apsmieklu mūžīgi mūžam.
18 Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, —Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota. —„Vienīgi Es esmu tas Kungs, cita nav neviena!
19 Es nerunāju slepenībā nedz arī kādā tumšā zemes stūrī; Es neesmu arī teicis Jēkaba pēcnācējiem: Velti jūs Mani meklējat! Es, tas Kungs, runāju taisnību un sludinu patiesību.
20 Sapulcējieties un nāciet šurp, visas izglābtās pagānu tautas! Neprātīgi ir tie, kas nēsā sev līdz koka dievekļu tēlus un pielūdz tādu dievu, kas nevar palīdzēt.
21 Celiet priekšā pārrunām jautājumu, kas jūs nodarbina, un apspriedieties visi kopā! Kas jau kopš seniem laikiem to jau darījis zināmu, to pasludinājis? —Vai ne Es, tas Kungs, kas vienīgi ir Dievs? Bez Manis nav cita patiesa Dieva un glābēja!
22 Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs, un cita nav neviena!
23 Es zvērēju pats pie sevis, taisnība izgāja no manas mutes un vārds, kas paliek nesatricināms, proti, ka manā priekšā locīsies visi ceļi un Man zvērēs ikviena mēle!
24 Tikai vienīgi tai Kungā pašā, —tā liecinās—ir man pilnvērtīga taisnība un spēks; —un tie ies pie Viņa, bet pie tam paliks kaunā visi, kas Viņam tik naidīgi bija pretojušies.
25 Viss Israēla dzimums atradīs taisnību pie tā Kunga un leposies ar to.“
