Hizkija meklē palīdzību pie Jesajas
(2Ķēn 19:1–13)1 Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu. 2 Viņš sūtīja nama pārvaldnieku Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla. 3 Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka! 4 Varbūt Kungs, tavs Dievs, izdzirdēs, ko sacījis virsnieku vadonis, ko Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, – varbūt viņš to sodīs par vārdiem, ko dzirdējis Kungs, tavs Dievs, bet tu raidi augšup lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl atrodams!” 5 Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas, 6 un Jesaja tiem teica: “Tā sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties vārdu dēļ, ko dzirdēji, kad Asīrijas ķēniņa kalpi ar tiem mani paļāja! 7 Redzi, es ielikšu viņā garu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”
8 Kad virsnieku vadonis atgriezās, viņš uzzināja, ka Asīrijas ķēniņš uzbrūk Libnai, – tas bija dzirdējis, ka viņš jau devies projām no Lāhīšas, 9 padzirdējis par Kūšas ķēniņu Tirhāku sakām: tas jau devies cīnīties pret tevi! – un, to saklausījis, viņš sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams: 10 “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam! 11 Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties?! 12 Vai viņus izglāba to tautu dievi, ko nopostīja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā. 13 Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, tāpat Hēnas un Ivas ķēniņi?”
Hizkijas lūgšana
(2Ķēn 19:14–34)14 Hizkija ņēma vēstuli, ko bija atnesuši vēstneši, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā. 15 Hizkija lūdza Kungu: 16 “Pulku Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstībām, tu darināji debesis un zemi! 17 Pievērs, Kungs, savu ausi un klausies, atver, Kungs, savas acis un redzi, sadzirdi visus Sanherība vārdus, ko viņš atsūtījis, izsmiedams dzīvo Dievu! 18 Tiešām, Kungs, Asīrijas ķēniņš nopostījis zemju zemes, 19 un viņu dievus tie ugunī meta, jo tie nav dievi, bet cilvēka roku darbs – koks un akmens –, tādēļ tie tika izdeldēti! 20 Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstības zina, ka tu vienīgais esi Kungs!”
21 Jesaja, Āmoca dēls, lika Hizkijam teikt: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka tu lūdzies mani Sanherība, Asīrijas ķēniņa, dēļ, 22 Kungs par viņu sacīja šos vārdus:
nicina tevi un nievā tevi,
jaunava, Ciānas meita,
tev aiz muguras galvu krata,
Jeruzālemes meita!
23 Ko tu paļāji un nievāji,
pret ko tu pacēli balsi,
pret ko augstu cēli acis –
pret Israēla Svēto!
24 Tu saviem kalpiem liki
izsmiet manu Kungu,
tu sacīji: man daudz kararatu,
es kāpšu kalnu virsotnēs,
tur tālu Lebanonā,
nocirtīšu tā slaidos ciedrus,
tā lepnākās cipreses,
tā augstienēs nokļūšu,
tā auglīgajā mežā!
25 Tikko paroku –
un tūdaļ ūdeni dzeru,
ar savu kāju pazolēm
visas Ēģiptes straumes nosusinu!
26 Vai jau izsenis neesi dzirdējis –
to es esmu darījis,
kopš senām dienām to nolicis,
un tagad es lieku tam notikt,
lai drupu kaudzēs sabrūk
nocietinātās pilsētas!
27 To iemītniekiem nolaižas rokas,
tie satriekti un apkaunoti,
tie kļuvuši kā zāle uz lauka,
kā nezāļu dīgsti,
kā jumta zālājs,
kā labības rūsa,
pirms druva nobriedusi!
28 Vai tu celies, vai sēdies,
vai ej, vai nāc –
es zinu,
kā tu dumpo pret mani!
29 Tādēļ ka tu dumpo pret mani
un tava nekaunība man nākusi ausīs,
es tavās nāsīs ievēršu riņķi
un likšu laužņus tev mutē –
sūtīšu tevi pa to pašu ceļu,
ko esi nācis!
30 Un šī tev ir zīme –
šogad ēdīs to, kas atmatā,
un arī nākamajā gadā atmatā augušo,
bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet,
jūs stādīsiet vīnadārzus
un ēdīsiet to augļus!
31 Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā,
sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!
32 Jo no Jeruzālemes nāks atlikums
un izglābtie no Ciānas kalna –
to darīs Pulku Kunga degsme!
33 Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu:
viņš šajā pilsētā neienāks,
viņš tur bultu neiešaus,
ar vairogu tai priekšā nestās
un valni pret to neuzbērs!
34 Viņš aizies pa to pašu ceļu,
pa kuru nācis,
viņš šajā pilsētā neienāks,
teicis Kungs,
35 es pasargāšu šo pilsētu,
es to glābšu –
manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”
Sanherība sakāve un nāve
(2Ķēn 19:35–37)36 Tad Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un citi rīta agrumā ceļas, un, redzi, šie visi guļ beigti! 37 Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē. 38 Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizmuka uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.
1 Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apvilka sēru drebes un gāja tā Kunga namā.
2 Bet savu nama pārvaldnieku Eljakīmu un valsts rakstvedi Sebnu līdz ar vecākiem priesteriem, ģērbtus sēru drēbēs, viņš sūtīja pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
3 Un tie viņu uzrunāja: „Tā saka Hiskija: Šī diena ir bēdu, soda, pazemojuma un lāstu diena, jo bērni taisnās piedzimt, bet tie nevar piedzimt aiz nespēka.
4 Kaut jel tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabsaka vārdus, ko viņa kungs, Asirijas ķēniņš, atsūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu, un kaut viņu sodītu to vārdu dēļ, ko tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēja! Aizlūdz par tiem, kas vēl atlikuši!“
5 Un ķēniņa Hiskijas kalpi nāca pie Jesajas,
6 Un Jesaja tiem sacīja: „Aiznesiet savam kungam šādu atbildi: Tā saka tas Kungs: Nebīsties to vārdu dēl, ko tu dzirdēji, ar kuriem Asirijas ķēniņa kalpi Mani zaimoja!
7 Redzi, Es viņam likšu pieņemt lēmumu, ka viņš, saņēmis kādas ziņas, atgriezīsies savā zemē, un viņš kritīs savā zemē no zobena.“
8 Kad Rabsaks atgriezās, viņš atrada Asirijas ķēniņu aplenkušu esam Libnu, jo viņš dzirdēja, ka tas jau aizgājis no Lachišas.
9 Kad Sanheribs saņēma ziņu, ka Aitiopijas ķēniņš Tirhaka izgājis kājot pret viņu, tad viņš sūtīja vēstnešus pie Hiskijas un lika tam sacīt:
10 „Jūdas ķēniņam Hiskijam sakait tā:“ Lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kupu tu paļaujies un domā, ka Jeruzāleme nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!
11 Tu taču pats dzirdēji, kā Asirijas ķēniņi rīkojās ar visām zemēm, —viņi tās izpostīja. Un tu domā izglābties?
12 Vai tad pagānu dievi izglāba tās tautas, ko mani tēvi izpostīja: Gozanu, Haranu un Recefu un zemes iedzīvotājus Ēdenē pie Telasaras?
13 Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un kur Lairas, Sefarvaimas, Henas un Ivas ķēniņš?“
14 Kad Hiskija bija saņēmis rakstu no vēstnešu rokām un to izlasījis, tad viņš gāja tā Kunga namā un to nolika tā Kunga priekšā.
15 Hiskija griezās pie tā Kunga ar lūgšanu, tā sacīdams:
16 „Ak Kungs Cebaots, Tu Israēla Dievs, kas Tu mīti pār ķērubiem, vienīgi Tu esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu radīji debesis un zemi!
17 Atdari savu ausi, ak Kungs, un dzirdi! Atver savas acis, ak Kungs, un redzi! Dzirdi visus tos vārdus, ko Sanheribs sacījis, lai zaimotu dzīvo Dievu!
18 Ir gan taisnība, Kungs, ka Asirijas ķēniņi izpostīja visas tautas un viņu zemi, kā arī
19 Sadedzināja viņu dievus, taču tie jau nebija dievi, bet cilvēku roku darbs no koka un akmens, tādēļ tie varēja tos iznīcināt.
20 Bet tagad, izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs!“
21 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Hiskijas, lai tam sacītu: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tu griezies pie Manis ar savu lūgšanu Sanheriba, Asiri-jas ķēniņa, dēļ,
22 Sekojošo noteica par viņu tas Kungs: Jaunava Ciānas meita smejas par tevi un nicina tevi, Jeruzalemes meita krata galvu par tevi!
23 Ko tad tu esi apsmējis un zaimojis, pret ko tad tu esi pacēlis savu balsi un savas acis lielībā? Taču pret Israēla Svēto!
24 Ar savu kalpu muti tu esi apsmējis to Kungu, tu lielījies: Ar saviem daudzajiem ratiem es uzkāpu kalnos, paša Libanona kalna galā; es nocirtu tā ciedru mežu ciprešu izlasi; es pacelšos kalnu augstumos turienes kuplajā mežā.
25 Es izroku zemi un dzeju ūdeni, bet no manu kāju soļiem izsīkst visas Ēģiptes upes!
26 Vai tad tu to nezini? Es to jau sen esmu nolēmis un no veciem laikiem to tā izkārtojis, un tagad tas notiek, ka stipras pilsētas tiek sagjrautas drupu kaudzēs.
27 Un to iedzīvotāji nevarīgi stāv lielās bailēs un top kaunā; viņi ir kā zāle laukā, kā izplaucis zaļums, kā jumta zāle, kā rūsas saēsta labība, pirms tā nogatavojas.
28 Bet Man tava dzīve ir zināma, tava piecelšanās un nosēšanās, iziešana un ieiešana, arī tava trakošana pret Mani.
29 Tādēļ, ka tu sacēlies pret Mani, un tava pārgalvība nākusi manās ausīs, Es likšu tev dzelžus nāsīs un laužņus tavā mutē un vadīšu tevi atpakaļ pa to ceļu, pa kupu tu esi nācis.
30 Bet tev, Hiskija, lai ir par zīmi: Šinī gadā ēdīs to, kas bez sēšanas audzis, otrā gadā to, kas vēl no saknes izaudzis; bet trešā gadā jūs sēsit un pļausit, stā-dīsit vīna dārzus un ēdīsit to augļus!
31 Kas no Jūdas nama vēl atlicis un izglābies, tie laidīs saknes zemē un atnesīs augļus.
32 Jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābtie; to darīs tā Kunga Cebaota spēka Gars!
33 Tādēļ tas Kungs saka par Asirijas ķēniņu: Viņš neieies šinī pilsētā un neiešaus tanī nevienu bultu, un viņš nepacels vairogu pret to un neuzmetīs vaļņus!
34 Pa to pašu ceļu, pa kuju viņš nācis, viņš aizies atpakaļ un neiebruks šinī pilsētā!“ —tā saka tas Kungs.
35 „Es pasargāšu šo pilsētu, lai to izglābtu Manis un mana kalpa Dāvida dēļ!“
36 Tad izgāja tā Kunga eņģelis un nogalināja asiriešu nometnē simts astoņ-desmit piecus tūkstošus viru; kad agri ritā nometne piecēlās, tad redzi, —tie visi bija pagalam.
37 Tad Asirijas ķēniņš Sanheribs aizgāja un atgriezās atpakaļ mājās Ninivē.
38 Un kad viņš reiz pielūdza tempi! savu dievu Nisroku, tad viņa dēli Adramelechs un Sarecers viņu noslepka-voja ar zobenu; tad tie aizbēga uz Araratu, un viņa dēls Esarhadons kļuva viņa vietā par ķēniņu.
