Sanherībs draud Jeruzālemei
(2Ķēn 18:13–372L 32:1–19)1 Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs cēlās pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un sagrāba tās. 2 Tad Asīrijas ķēniņš pie ķēniņa Hizkijas sūtīja lielu karaspēku no Lāhīšas uz Jeruzālemi kopā ar savu virsnieku vadoni, lai tas nostājas ceļā uz augšējo dīķi, kur iet taka uz Velētāju tīrumu. 3 Tam pretī iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kas bija nama pārvaldnieks, un rakstvedis Šebna, un Joāhs, Āsāfa dēls, kas bija lietvedis. 4 Un virsnieku vadonis tiem teica: “Tā runājiet ar Hizkiju: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: kas tev par paļāvību! Uz ko tu paļaujies? 5 Es saku: tavs karošanas padoms un spēks ir tikai vārdi tev uz lūpām! Uz ko tu tagad paļaujies, ka dumpo pret mani?! 6 Redzi, tu paļaujies uz Ēģipti, uz aizlauztu niedres spieķi – kas uz tā atbalstās, tam tas izduras cauri plaukstai! – tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas. 7 Bet, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz Kungu, mūsu Dievu! – vai tad ne viņš ir tas, kura augstienes un altārus Hizkija novāca, sacīdams Jūdai un Jeruzālemei: jums jāzemojas tikai vienā altārī! – 8 Tad nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es jums došu divus tūkstošus zirgu – vai jums ir gana jātnieku, ko uz tiem sēdināt?! 9 Kā tad tu taisies stāties pretī kaut vienam no mana kunga mazākajiem virsniekiem! – bet tu paļaujies uz Ēģiptes zirgiem un kararatiem! 10 Un tagad – vai tad bez Kunga ziņas es esmu nācis pret šo zemi, lai to nopostītu! Kungs man teica: ej uz to zemi un noposti to!”
11 Tad Eljākīms, Šebna un Joāhs teica virsnieku vadonim: “Runā jel ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam, – nerunā ar mums jūdu valodā, ka nedzird tie ļaudis, kas ir uz mūra!” 12 Un virsnieku vadonis teica: “Vai mans kungs mani sūtījis sacīt šos vārdus tavam kungam un tev? Vai ne pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra un kam kopā ar jums būs jāēd pašu mēsli un jādzer pašu mīzali?” 13 Tad virsnieku vadonis nostājās un skaļā balsī sauca jūdu valodā: “Klausieties lielā Asīrijas ķēniņa vārdus! 14 Tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt! 15 Lai Hizkija jūs nedrošina ar Kungu, sacīdams: Kungs mūs noteikti izglābs, šī pilsēta netiks atdota Asīrijas ķēniņam!
16 Neklausieties uz Hizkiju, jo tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet ar mani līgumu un nāciet pie manis, tad jūs pārtiksiet katrs no sava vīna un katrs no sava vīģes koka un jūs dzersiet katrs no savas akas, 17 līdz es nākšu un ņemšu jūs sev līdzi uz zemi, kas ir tāda pati kā jūsu zeme, tā ir zeme, kur ir labība un jaunvīns, kur maize un vīnadārzi! 18 Lai Hizkija jūs neviļ, sacīdams: Kungs mūs glābs! Vai kāds no citu tautu dieviem ir glābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas?! 19 Kur ir Hamātas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvaimas dievi? Vai tie izglāba Samariju no manas rokas? 20 Kurš no visiem šo zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas – tad kādēļ lai Kungs no manis glābtu Jeruzālemi!?”
21 Tie klusēja un nebilda ne vārda, jo ķēniņa pavēle bija šāda: “Neatbildiet viņam!” 22 Tad Eljākīms, Hilkijas dēls, kas pārvaldīja namu, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, atgriezās pie Hizkijas, saplēsa savas drānas un pastāstīja viņam virsnieku vadoņa sacīto.
1 Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asirijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.
2 Un Asirijas ķēniņš sūtīja savu kaira vadoni Rabsaku no Lachišas ar lielu karaspēku pie ķēniņa Hiskijas uz Jeruzālemi. Viņš apmetās pie ūdensvada augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu.
3 Tad izgāja pie viņa namu pārvaldnieks Eljakīms, Hilkijas dēls, ar valsts rakstvedi Sebnu un kancleru Joachu, Asafa dēlu.
4 Un Rabsaks tiem sacīja: „Paziņojiet Hiskijam: Tā saka lielais Asirijas ķēniņš: Uz ko tu liec savu cerību?
5 Es saku, tie ir tukši vārdi, ka tev esot pietiekoši padoma un spēka, lai karotu. Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani?
6 Nu jā, tu paļaujies uz Ēģipti, uz šo aizlauzto niedri, bet kas uz to balstās, tam tā sadurs roku un ievainos. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, pret visiem, kas uz viņu paļaujas.
7 Bet ja tu man saki: Mēs paļau-jamies uz to Kungu, mūsu Dievu! —Vai tas nav tas pats dievs, kura kalnu svētnīcas un altārus Hiskija novāca un teica Jūdai un Jeruzālemei: Tikai te šā altāra priekšā jums būs pielūgt?
8 Bet nu, salīgstiet ar manu kungu, Asirijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!
9 Kā tad tu gribi uzņemties cīņu ar vienu pašu virspavēlnieku no mana kunga mazākajiem kalpiem? Bet tu tomēr paļaujies uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ!
10 Es taču ne bez tā Kunga, jūsu Dieva, gribas nācu pret šo zemi, lai to izpostītu! —Tas Kungs pats man pavēlēja celties pret šo zemi un to izpostīt!“ —
11 Tad Ēljakīms, Sebna un Joachs sacīja Rabsakam: „Runā ar saviem kalpiem aramējiski, mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdiski šo ļaužu priekšā, kas stāv uz mūpa!“
12 Un Rabsaks atbildēja: „Vai tad mans kungs mani sūtījis tikai pie tava kunga un pie tevis runāt šos vārdus, bet ne taisni pie tiem vīriem, kas stāv uz mūfa, kam kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzep savi mīzali?“
13 Tad Rabsaks nostājās un teica stiprā balsī jūdiski: „Uzklausait lielā ķēniņa, Asirijas ķēniņa, vārdus!
14 Tā saka jums ķēniņš: Lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!
15 Un Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu to Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs, mūsu pilsēta nekritīs Asirijas ķēniņa rokās!
16 Neklausaities uz Hiskiju! Jo tā saka jums Asirijas ķēniņš: Slēdziet mieru ar mani un uzticieties man! Tad ikviens ēdīs no sava paša vīna koka un ikviens no sava paša vīģes koka un dzers ūdeni no savas paša akas,
17 Kamēr es nākšu un jūs vedīšu tādā zemē, kas tāda pat kā jūsējā, labības un vīna pilna, zeme, kas maizes un vīna dārzu pilna!
18 Hiskija tikai lai jūs nepieviļ, kad viņš saka: Tas Kungs mūs izglābs! —Vai tad kāds no citu tautu dieviem ir savu zemi izglābis no Asirijas ķēniņa rokas?
19 Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajima dievs? Vai tie Samariju izglāba no manas rokas? —
20 Kur ir kāds no šo zemju dieviem, kas savu zemi būtu izglābis no manas rokas? Kā tad Dievs tas K ngs lai izglābtu Jeru ālemi no manas varas?“
21 Tad viņi cieta klusu un neatbildēja viņam neviena vārda, jo ķēniaš bija viņiem pavēlējis: „Jūs neatbildiet viņam!“
22 Tad atgriezās namu pārvaldnieks Ēljakīms, Hilkija dēls, valsts rakstvedis Sebna un kanclers Joachs, Asafa dēls, pie Hiskijas ar saplēstām drēbēm un atstāstīja viņam, ko Rabsaks teicis.
