Kunga vēstījums Jeruzālemei un Jūdai
1 Taču, redziet, Kungs, Pulku Kungs,
atņems Jeruzālemei un Jūdai
gan balstu, gan pabalstu –
maizes balstu
un ūdens pabalstu,
2 spēkavīru un karavīru,
tiesnesi, pravieti, pareģi, vecajo,
3 virsnieku pār piecdesmit
un godājamu vīru,
padomdevēju, namdaru vadoni
un apvārdotāju!
4 Tiem par vadoņiem es iecelšu zēnus,
kā sagribēs, tā valdīs pār tiem!
5 Tautā viens nomāks otru
un ikviens savu tuvāko,
zēns bruks virsū vecam
un nejēga godājamam!
6 Tad vīrs tvers brāli
sava tēva namā:
tev drānas – tu vadonis mums!
Šis grausts nu tavā ziņā!
7 Bet todien viņš atbildēs:
es neesmu dziedētājs,
man mājā maizes un drānu nav,
nelieciet mani par vadoni tautai! –
8 jo klupusi Jeruzāleme
un kritusi Jūda,
to mēles un darbi pret Kungu –
tie viņa godībai spītē.
9 To iecirtīgie ģīmji liecina paši par sevi,
kā Sodoma tie stāsta savus grēkus un neslēpj, –
vai! viņu dvēselēm –
paši sev ļaunu dara!
10 Sakiet taisnajam, lai tam ir labi,
jo tas baudīs sava darba augļus!
11 Vai! ļaundarim – slikti tam,
ko darījis, tiks atdarīts pašam!
12 Manai tautai par vadoņiem zīdaiņi,
sievas valda pār to!
Mana tauta, tavi vadoņi maldina tevi
un jauc tavus ceļus!
13 Kungs, nostājies tiesāt tautu,
stājies, lai spriestu pār tautām!
14 Kungs sāk tiesāties
ar savas tautas vecajiem un vadoņiem:
kā uguns jūs aprijāt vīnadārzu,
kas nabagiem nolaupīts – tas jūsu namos!
15 Kādēļ jūs apspiežat manu tautu
un nabagiem darāt pāri? –
saka Kungs, Pulku Kungs.
16 Un Kungs teica:
tādēļ ka Ciānas meitas ir lepnas,
staigā izslietiem kakliem,
mirdzina acīm,
staigā, iedamas gorās,
sīkiem solīšiem žvadzina,
17 noskūs Kungs Ciānas meitām paurus,
Kungs viņu kaunumu atsegs!
18 Tajā dienā Kungs atņems tām kāju rotas un kakla ķēdītes, un mēnestiņus, 19 un auskarus, un rokassprādzes, un plīvurus, 20 un galvas apsegus, un kāju saitiņas, un jostiņas, un smaržu kastītes, un bureklīšus, 21 un zīmoggredzenus, un deguna riņķus, 22 un svētku drānas, un kleitas, un lielos lakatus, un somiņas, 23 un spoguļus, un linu veļu, un galvas apsējus, un kuplās drānas!
24 Balzamsmaržu vietā būs puvums,
jostas vietā striķis,
matu cirtu vietā pliks pauris
un purpura drānu vietā būs apjozts maiss.
Tas būs skaistuma vietā!
25 Tavi vīri no zobena kritīs
un tavi varoņi – karā!
26 Raudās un sēros tās vārti –
izmisusi tā tupēs uz zemes!
1 Tad nu ziniet, —Visuaugstais, tas Kungs Cebaots, atraus Jeruzalemei un Jūdai katru atbalstu un palīdzību, —palīdzību ar maizi un ūdeni,
2 Atņems varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus,
3 Virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus.
4 Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem.
5 Tauta būs apspiesta, cits citam māksies virsū, katrs savam tuvākam; zēns uzstāsies pret sirmgalvi un palaidnis pret cienības pilno.
6 Ja tad nu kāds savu brāli pierunās, sava tēva namā sacīdams: „Tev ir vēl mētelis, tev jābūt mūsu priekšniekam, un šī drupu kaudze lai paliek tavā pārvaldībā!“
7 Tad viņš tam tanī pat dienā atbildēs un sacīs: „Nē, es negribu būt brūču dziedinātājs, man mājās nav ne maizes, ne drēbju. Neceliet mani par tautas atbildīgo galvu, par tautas galveno vadoni!“
8 Jo Jeruzāleme brūk kopā, un Jūda kritīs, tādēļ ka viņu mēle un darbi ir pret to Kungu, lai kaitinātu Viņa cildenuma pilnās acis.
9 Viņu nekautrīgā sejas izteiksme un viņu nostāja liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši, un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu!
10 Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus.
11 Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba.
12 Ak mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievietes valda pār viņu. Ak mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldi-nātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.
13 Tas Kungs ceļas, lai darītu zināmu savu sūdzību, lai spriestu tiesu pār tautām.
14 Tas Kungs nāk tiesāt savas tautas vecajus un priekšniekus: „Jūs tur, jūs esat noganījuši un nopostījuši vīna dārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos!
15 Kā jūs uzdrošināties postīt manu tautu un nežēlīgi mīt dubļos nabagu ļaužu cilvēcisko cieņu?“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
16 Tad vēl tas Kungs saka: Tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas uzpūtīgas un lepnas, staigā ar paceltu galvu un izkrāšļotu seju, raida visapkārt nekautrī-gus skatus un tipina sīkiem solīšiem, priecādamās par savu dārgo kurpju greznajām sprādzēm un skandinādamas ar to važiņām un sīciņiem zvārgulīšiem,
17 Tad tas Visuvarenais Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un tas Kungs atsegs viņu kaunumu.
18 Tanī dienā tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus,
19 Auskarus, rokas sprādzes un plīvurus,
20 Galvas segas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržas trauciņus un amuletus,
21 Roku gredzenus un deguna sloksnītes,
22 Svētku tērpus un mēteļus, sagšainos lakatus un somiņas,
23 Rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apmetņus.
24 Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips!
25 Tavi izcilie tūri kritīs no zobena un tavs kārtējais kajraspēks vispārējā kaujā.
26 Un Ciānas pilsētas vārti čikstēs un skums, un tā iztukšota sēdēs pie zemes.
