Israēla pārmācīšana
1 Tajā dienā Kungs
ar savu smago, lielo un stipro zobenu
piemeklēs leviatānu, žiglo čūsku,
leviatānu, lunkano čūsku,
kaus jūras nezvēru!
2 Tajā dienā dziediet
par tīksmo vīnadārzu!
3 Es, Kungs, sargāju to,
ik brīdi dzirdinu to,
ka neviens tam neķeras klāt,
sargāju to dienu un nakti.
4 Dusmu man nav!
Ja man tur sadīgtu dadži un ērkšķi,
es dotos karā pret tiem,
it visus nosvilinātu –
5 kādēļ tiem dzīvoties manā spēkā,
turēt mieru ar mani,
slēgt mieru ar mani?!
6 Nākamībā sakņosies Jēkabs,
ziedēs un plauks Israēls,
zeme pildīsies augļiem!
7 Vai sist viņš sita kā sitamu,
vai kaut viņš kāva kā kaujamu?!
8 Dzīdams un trenkdams tu ar tiem ķīvējies,
bet mitējās dusmu vētra dienā, kad nāca austrumvējš!
9 Tādēļ tiks apklāta Jēkaba vaina,
visi šie augļi – lai novērstu viņa grēku.
Visus viņu altāra akmeņus
viņš sadrupina kā kaļķus –
vairs necelsies ašēras un saules stabi!
10 Nocietinātā pilsēta nu vientuļa,
pļavas pārkaltušas, pamestas kā tuksnesis,
tur ganās teļi, gulšņā un apgrauž pazares!
11 Kad zari nokaltuši, tos nolauž,
sievas nāk dedzināt tos,
tur nav ļaužu, kam saprašana,
tādēļ Radītājs nežēlos tos,
tas, kurš tos darinājis, nebūs tiem žēlsirdīgs!
12 Tā būs tajā dienā –
Kungs tos kulstīs no krāčupes līdz Ēģiptes upei,
pa vienam vien jūs salasīs, Israēla dēli!
13 Tā būs tajā dienā –
pūtīs varenu ragu,
tad pārnāks Asīrijas zemē zudušie
un Ēģiptes zemē noklīdušie
un zemosies Kungam
svētajā kalnā Jeruzālemē!
1 Tanī dienā tas Kungs piemeklēs ar savu garo, lielo un stipro zobenu Leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru Leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi.
2 Tanī dienā sacīs: „Jauks trina dārzs! Dziediet par to!
3 Es, tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienmēr. Lai neviens to neaiz-kārtu, Es to sargāju dienu un nakti.
4 Dusmu man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu!
5 Citādi vajadzētu būt tā, ka (Israēla tautas ienaidnieki) pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, —jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!“
6 Nākoša laikā Jēkabs laidīs saknes, un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību.
7 Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus?
8 Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar savu skaudro vētru austrumu vēja dienās.
9 Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi vienkāršiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietotas ašēras nedz arī uzslieti saules stabi.
10 Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie ur nogulstas un noēd tās krūmus.
11 Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs.
12 Bet notiks tanī dienā, ka tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no dižupes (Eifratas) krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā.
13 Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asirijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs to Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.
