Moāba izpostīšana
1 Sūtiet jērus zemes valdniekam,
no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2 Kā putnēni lidinās no ligzdas izmesti,
tādas būs Moāba meitas Arnonas braslos!
3 Dodiet padomu, palīdziet taču –
liec savu ēnu kā nakti pusdienas vidū –
slēp patriektos, bēguļus nenodod!
4 Lai paliek pie tevis mani Moāba patriektie,
esi tiem slēptuve no postītāja vaiga,
tak jau uz galu iet apspiedējs,
mitējas postītājs,
šai zemē pagalam jau apspiedējs.
5 Žēlastībā tiks celts tronis,
un ar patiesību
Dāvida teltī valdīs soģis,
kas taisnīgi tiesā
un žigls uz patiesību!
6 Esam par Moāba lepnumu dzirdējuši –
aplam lepns!
Viņa lielmanība, lepnība, bezkaunība –
bez iemesla, tik pļāpas!
7 Tādēļ Moābs par Moābu gaudos,
visi gaudos –
par Kīr-Haresetas plāceņiem
tie satriekti kurnēs!
8 Jo Hešbonas lauki kalst
un Sibmas vīnakoki,
cittautu kungi tiem stīgas apcirtuši,
tās līdz Jaazērai sniedzās,
līdz tuksnesim stīgoja,
dzinumiem stiepās
līdz pašai jūrai!
9 Tādēļ es raudāšu,
kad Jaazēra raudās
par Sibmas vīnakokiem,
ar savām asarām veldzēšu tevi,
Hešbona un Elāle,
jo taviem augļiem un ražai
vīnspaida dziesma nu galā!
10 Prom prieks un līksme no Karmela,
vīnadārzos vairs nedzied un nesasaucas,
vīnu vīnspaidā nemin,
vīnspaida dziesma nu stājusies!
11 Tādēļ manas iekšas par Moābu īd kā kokle,
mans augums – par Kīr-Heresu!
12 Tā būs – kad Moābs novārdzis augstienēs kāps,
kad nāks uz viņa svētnīcu lūgties,
tad viņš vairs nekā nespēs!
13 Šos vārdus Kungs teica par Moābu. 14 Un tagad Kungs saka tā: “Trīs gadus, tik ilgus kā algādža gadi, putinās Moāba godību, visu lielo pūli, un atlikums būs mazāks par mazu un vārgs!”
1 Sūtiet zemes valdniekam pienācīgas jēru nodevas no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2 Kā iztrenkāti un projām lidojoši putni, kas izbiedēti no ligzdas, tā jutīsies Moāba meitas pie Arnonas upes brasliem.
3 „Dodi mums padomu! Esi mums par starpnieku! Dari savu ēnu tumšu kā nakti pašā dienas vidū! Paslēp izdzītos, neizdodi ienaidniekam bēgļus!
4 Lai mani Moāba bēgli nometas pie tevis, esi tiem par patvērumu no vajātāja! Jo kad spaidītājs būs pagalam un postīšana beigusies un postītāji būs izdzīti no zemes,
5 Tad tronis būs nostiprināts ar žēlastību, un uz tā Dāvida teltī sēdēs ar paļāvību un uzticību apveltīts tiesnesis, kas spriež tiesu, aizstāv ļaužu tiesības un rūpējas par taisnību.“
6 Mēs dzirdējām par Moāba pārāk lielo lepnību, viņa uzpūtību un iedomību, pārgalvību un tukšo lielību.
7 Tā lai žēlojas moābieši par Moābu, lai žēlojas visi kopā; jūs skumsit un sūdzēsities galīgi satricināti par Kirarešetes pamatiem, tie pavisam sagrauti! —Pagalam ari skaistie turienes vīnogu cepumi,
8 Jo Hešbonas druvas novītušas un nokaltuši arī Sibmas vīna koki, kuļu ogas tautu valdnieki saminuši, kaut gan šīs ogas viņus pašus kādreiz reibināja. Šie vīna koki sniedzās līdz Jāzerai un iestiepās tuksnesī, tie ar saviem zariem izplētās līdz pat Nāves jūfai.
9 Tādēļ es raudu kopā ar Jāzeru par Sibmas vīna kokiem un tevi slacinu ar savām asarām, Hešbona un Ēleāle, jo tavas pļaujas un ražas laikā negaidīti atskan kara troksnis un ienaidnieku uzvaras saucieni.
10 Tā prieks un līksmība apklusuši druvās, un vīna dārzos nedzird vairs līksmi un gaviles. Minējs vairs nemin vīnu vīnaspaidā, vīnkopju prieka dziesmas ir izskanējušas.
11 Tādēļ sēras manā sirdī par Moābu raisās kā klusas kokļu skaņas, un manās krūtīs smeldz sāpes par Kirarešeti.
12 Un notiks, kad Moābs kāps elku kalnā ar dāvanām, kad viņš būs ilgi nopūlējies gar upurēšanu un ieies savā svētajā vietā, lai lūgtu, tad viņš neko nepaveiks un nepanāks.
13 Tā tas Kungs ir citkārt runājis par Moābu.
14 Bet tagad tas Kungs saka: „Trijos gados, līdzīgi algādža laikam, ieslīgs kaunā un nicināšanā visa Moāba godība ar visu lielo ļaužu pulku, un kas atliks, to nebūs daudz.“
