Sods par Israēla grēkiem
1 Nepriecājies, Israēl,
nelīksmo kā citas tautas,
jo savas maucības dēļ
tu jau esi prom no Dieva,
tev tīk maukas alga –
tā tev uz katra klona!
2 Klons un vīnspaids vairs nebaros tos,
un jaunvīns viņus pievils,
3 Kunga zemē tie nemitīs,
un Efraims atgriezīsies Ēģiptē
un Asīrijā nešķīstu ēdīs!
4 Kungam tie nelaistīs vīnu,
neielīksmos viņu ar saviem upuriem,
nu tiem sēru maize –
viss, ko tie ēdīs, tos apgānīs,
jo viņu maize – tiem pašiem vien,
tā nenonāks Kunga namā!
5 Ko jūs darīsiet svētku dienā
un Kunga svinību dienā?!
6 Redzi, tie jau iet postā,
Ēģipte savāks viņus,
Memfisa viņus apraks,
visu viņu dārgo sudrabu –
dadži tos pārņems,
ērkšķi augs viņu teltīs!
7 Pienāca soda dienas,
pienāca atmaksas dienas,
zina Israēls –
pravieši muļķi,
traki ir vīri, kam gars,
jūsu vainu un naida dēļ!
8 Efraima sargs kopā ar manu Dievu,
bet pravietis –
tam slazdus liek katrā ceļā,
naids viņa Dieva namā!
9 Pagalam sagānījušies kā Gibas dienās –
viņš pieminēs to vainas,
viņš piemeklēs to grēkus!
10 Kā vīnogas tuksnesī –
tādu es atradu Israēlu,
kā agru vīģi kokā pirmajā briedumā –
tādus es redzēju jūsu tēvus,
taču tie gāja pie Baal-Peora,
svētījās pašiem par kaunu,
nu tie tikpat pretīgi kā tas, ko mīlējuši!
11 Efraim! Kā putns aizlaidīsies tava godība –
vairs ne dzemdēs, ne iznēsās, ne ieņems!
12 Kaut savus dēlus tie audzinātu,
es darīšu neauglīgus viņu vīrus.
Vai! tiem,
es esmu no viņiem novērsies!
13 Efraims, kādu to redzēju,
bija kā Tīra leknumā dēstīts,
un tomēr –
Efraims vedīs uz kaušanu pats savus dēlus!
14 Dod viņiem, Kungs!
Ko tu tiem dosi?
Dod klēpi bez bērniem
un sažuvušas krūtis!
15 Viss viņu ļaunums Gilgālā,
jo tur es tos ienīdu –
par viņu ļaunajiem darbiem
no sava nama tos iztriekšu!
Vairs tos nemīlēšu,
visi viņu augstmaņi ir dumpinieki!
16 Sasists Efraims,
izkaltušas tam saknes,
augļus tās nedod –
kaut tur vēl dzemdē,
viņa klēpja dārgumus es nonāvēšu!
17 Atmetīs viņus mans Dievs,
jo viņi tam neklausīja,
un tie izklīdīs tautās!
1 Nepriecājies, Israēl, un nedaudzini pats sevi kā pagāni, jo tu esi atkritis no sava Dieva un tu centies saņemt netiklības algu par savu neuzticību, lai tev visi kloni būtu pilni labības.
2 Bet tieši tādēļ klons un vīna spaidi tevi neuzturēs, un neraudzēta vīna tev pietrūks.
3 Tavi ļaudis nepaliks tā Kunga zemē, bet Efraims būs spiests doties atkal uz Ēģipti un baudīt Asirijā nešķīstu labību.
4 Tur viņiem nebūs pa spēkam ziedot tam Kungam nedz vīnu, nedz arī darīt ko citu, kas Viņam patiktu. Viņu ziedojumi būs līdzīgi apbēdināto sēru maizei, no kuras kļūst nešķīsti visi, kas no tās ēd, jo šī maize apbēdinātiem jāēd vieniem pašiem par sevi atsevišķi un to nebūs nest tā Kunga namā.
5 Ko tad jūs darīsit dažādos gadskārtējos svētkos un tā Kunga svētku dienā?
6 Jo redzi, posta dēļ viņu dzīves un dvēseles pamatu satricinātāju priekšā viņiem jādodas projām. Ēģipte viņus savāks vienkopus, un Mofa būs viņu kapa vieta. Kur tagad atrodas viņu dārgumi viņu mīļo sudraba elku dievu veidā, tur augs nātras; ērkšķi un dadži pārklās viņu mājokļus.
7 Ir klāt pienākušas piemeklēšanas dienas, tuvojas atmaksas dienas: zinait to, Israēla ļaudis! Bet zini arī, ka pravieši tagad patiesībā ir vientiesīgi neziņi un apgarotie cīnītāji ir galīgi zaudējuši prātu—tavu daudzo pārkāpuma un no-ziegumu, kā ari izplatītās tev pašam naidīgās elka dievības dēļ.
8 Tie, kas stāv nomodā pār Ēfraimu, agrāk turējās pie mana Dieva; tagad Efraims uz Viņu raugās ar neuzticību. Pravietim draud slazdu valgi visos viņa ceļos, viņš sajūt naidu pret sevi pat tieši Dieva namā, un šos valgus izliek, it kā par praviešiem izlikdamies, tagadējie Ēfraima sargātāji ar ļauno savā pašu dievnamā piekopjamo elka dievību.
9 Viņi pārmērīgi dziļi sabojājuši paši sevi un iestiguši lielā postā kā citkārt Gibejas dienās; tāpēc Viņš pieminēs vinu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus!
10 Es atradu kādreiz Israēlu kā vīnogas tuksnesī un redzēju jūsu tēvus kā agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās Baālam-Peoram un zvērēja uzticību kauna pilnajam elkam un kļuva tik pat riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs.
11 Tāpēc Ēfraima godībai būs izgaist kā putnam; viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzimšanu, ne grūtniecības gadījumu, ne apaugļošanās!
12 Ja viņi ari censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atstāšu tomēr bez bērniem, lai nebūtu vairs cilvēku. Un lielas bēdas viņus nomāks pašas par sevi, kad Es atteikšos no viņiem!
13 Efraims, kā Es viņu savā garā skatu, ir labi iedēstīts, kopts un skaists kā Tira un tomēr būs spiests savus bērnus nodot slepkavas rokās.
14 Dodi viņiem, Kungs! —Bet ko Tu viņiem īsti lai dotu? —Dodi viņiem neauglīgas mātes miesas, savītušas un izsīkušas krūtis!
15 Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetīšu no sava nama un neparādīšu viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības; visi viņu valdītāji ir atkritēji!
16 Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts; viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un ja viņiem arī piedzimtu bērni, Es nogalināšu šos viņu miesas mīļotos augļus.
17 Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā.
