Atgriešanās nes svētību
1 Samarija paliks vainā,
jo dumpoja pret savu Dievu –
no zobena viņi kritīs,
viņu mazuļus sašķaidīs,
viņu grūtnieces uzšķērdīs!
2 Atgriezies, Israēl,
pie Kunga, sava Dieva,
jo vainās tu esi klupis!
3 Turieties cieši pie vārda
un atgriezieties pie Kunga,
sakiet viņam:
piedod visas vainas
un ņem par labu –
ne ar vēršiem mēs atmaksāsim,
bet ar mūsu lūpām!
4 Asīrija neglābs mūs,
zirgos mēs nejāsim,
mēs vairs neteiksim:
mūsu Dievs! –
par to, ko paši taisījuši!
Tikai tu bāreņus žēlo!
5 Es dziedināšu viņu novēršanos,
mīlēšu viņus no laba prāta,
manas dusmas no viņiem novērsīsies!
6 Es būšu Israēlam kā rasa –
viņš ziedēs kā lilija,
dzīs saknes kā Lebanona ciedrs,
7 viņa dzinumi stiepsies,
kā olīvkoks būs viņa lepnums,
viņš smaržos kā Lebanona ciedrs!
8 Ļaudis atgriezīsies tā ēnā,
labība atzels,
tie kuplos kā vīnakoki,
tos pieminēs kā Lebanona vīnu!
9 Efraim! Ko man tavi elki?!
Es viņam teikšu,
es viņam pievērsīšos!
Es kā zaļoksna ciprese –
no manis tev augļi!
10 Kas ir tik gudrs,
ka saprot to,
un tik saprātīgs,
ka to zinātu!
Jo Kunga ceļi ir taisni –
taisnie staigā pa tiem,
bet grēcinieki klūp!”
1 Samariju izpostīs un pārvērtīs par tuksnesi, jo viņi ir nepaklausīgi savam Dievam; viņiem būs jākrīt no zobena. Viņu mazds bērnus sašķaidīs, un viņu grūtās sievas uzšķērdīs ienaidnieki.
2 Atgriezies, Israel, pie tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava pārkāpuma dēļ!
3 Iegaumējiet labi savā prātā šos vārdus, atgriezieties pie tā Kunga un sakait Viņam: „Piedodi mums visus mūsu pārkāpumus un esi mums žēlīgs, tad mēs atnesīsim ziedam nevis vēršus, bet mūsu lūpu upurus.
4 Asurs nebūs vairs mūsu glābējs, mēs nejāsim vairs ar zirgiem un neteiksim vairs nevienam no mūsu roku darinājumiem: Tu esi mūsu dievs! Tikai pie Tevis lai bāfi atrod žēlastību.“
5 Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo manas dusmas pret viņiem izzudīs.
6 Es būšu Israēlam kā rasa, lai viņš ziedētu kā lilija un riestu saknes kā Libanona ciedra koks,
7 Un viņa zari lai kupli izplēšas uz visām pusēm. Lai viņš tad būtu tik skaists kā eļļas koks, un lai šā koka smarža būtu tik jauka kā Libanona ciedra smarža.
8 Un lai viņi visi atkal sēdēm viņa paēnā, lai viņi pārtiktu no pašu audzētās labības, lai paši sacerotu kā labības ceri un zaļotu kā vīna koks; lai atmiņas par visu to būtu kā Libanona vīns.
9 Ēfraim, ko Man vairs var nozīmēt tavi elka dievi? —Ko viņi tev vairs var līdzēt? Es pats uzklausīšu Efraimu un vadīšu viņu tālāk. Es viņam būšu kā zaļojoša egle, kā zaļojoša ciprese. Tikai Manī tev jāatrod savi īstie augļi.
10 Kas ir gudrs, lai visu to saprastu, un pietiekami uztvērīgs, lai visu to ievērotu? —„Tā Kunga ceļi ir pareizi, un taisnie staigā pa tiem, bet pārkāpēji tajos klūp.“
