Dieva apsolītais miers
1 Kamēr vien apsolījums ieiet viņa mierā paliek, bīsimies, lai neviens no jums neizrādītos nokavējis. 2 Mums apsolījums ir dots tāpat kā viņiem, bet vārds, ko tie dzirdēja, viņiem nelīdzēja, jo tas klausītājos nebija savienots ar ticību. 3 Mēs, kas ticam, ieejam tajā mierā. Ir rakstīts:
kā es esmu zvērējis savās dusmās:
tie neieies manā mierā! –
lai gan pasaules radīšanas darbi jau bija pabeigti.
4 Bet par septīto dienu viņš ir tā teicis:
un septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem saviem darbiem,
5 un atkal: tie neieies manā mierā!
6 Tie, kam sludināts vispirms, savas nepaklausības dēļ nav iegājuši, bet ir vēl citi, kuriem tajā vēl jāieiet, 7 tādēļ viņš no jauna nozīmē kādu dienu, pēc tik ilga laika caur Dāvidu sacīdams: šodien. Kā iepriekš jau sacīts:
kad jūs dzirdat viņa balsi šodien,
neapcietiniet savas sirdis!
8 Ja jau Jozua viņus būtu ievedis mierā, tad Dievs nebūtu runājis pēc tam par citu dienu. 9 Tā sabata miers ir saglabāts Dieva tautai, lai tajā ieietu; 10 jo tas, kas iegājis Dieva mierā, atpūšas no saviem darbiem tāpat kā Dievs no savējiem. 11 Pūlēsimies, lai varētu ieiet šajā mierā! Lai neviens neiekrīt nepaklausībā, kā tie tuksnesī. 12 Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus. 13 Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu.
Jēzus – lielais augstais priesteris
14 Mums ir varens augstais priesteris, kas nācis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, turēsimies pie ticības apliecinājuma. 15 Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam, viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet viņš ir bez grēka. 16 Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.
1 Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet viņa atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis.
2 Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.
3 Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā viņš ir teicis: „Kā esmu zvērējis savās dusmās, tiem nebūs ieiet manā atdusā,“ —lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.
4 Jo par septīto dienu viņš kaut kur tā ir teicis: „Un Dievs septītajā dienā ir dusējis no visiem saviem darbiem.“
5 Un šinī vietā atkal: „Tiem nebūs ieiet manā atdusā.“
6 Kad nu dažiem atliek tanī ieiet, bet nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam vispirms evaņģēlijs pasludināts,
7 Viņš no jauna noliek vienu dienu, šo dienu, caur Dāvidu runādams pēc tik ilga laika, kā jau iepriekš teikts: „Sodien, kad jūs viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis.“
8 Jo, ja Jozua viņiem būtu sagādājis atdusu, tad viņš nebūtu pēc tam runājis par citu dienu.
9 Tā tad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.
10 Jo, kas iegājis viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem, kā Dievs no saviem.
11 Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.
12 Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.
13 Un nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.
14 Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva dēls, tad turēsimies pie apliecības.
15 Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.
16 Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.
