Kristus upuris – viens uz visiem laikiem
1 Bauslībai ir vienīgi nākamo labumu ēna, bet ne pats lietu tēls; ar vieniem un tiem pašiem kaujamiem upuriem, kas ik gadu pastāvīgi tiek pienesti, tā nespēj darīt pilnīgus tos, kas ar tiem nāk. 2 Jo citādi vai gan upurēšana nebūtu mitējusies, ja upurētāji, reizi par visām reizēm šķīstīti, neapzinātos visus grēkus? 3 Ar šiem upuriem gadu no gada tika atgādināti grēki, 4 bet vēršu un āžu asinis taču nevar atņemt grēku! 5 Tādēļ, ienākdams pasaulē, Kristus saka:
kaujamos upurus un pienesumus tu neesi gribējis,
bet miesu tu man esi sagatavojis,
6 sadedzināmie upuri un upuri par grēkiem tev nav pa prātam.
7 Tad es sacīju:
redzi, Dievs, esmu atnācis –
par mani ir rakstīts grāmatā –
darīt tavu gribu.
8 Vispirms viņš saka: upurus un dāvanas, sadedzināmos upurus un upurus par grēkiem tu neesi gribējis, nedz tie tev ir pa prātam – tie, kas pēc bauslības pienesti.
9 Un tad viņš sacīja: redzi, es esmu atnācis darīt tavu gribu . – Pirmo viņš atceļ, lai iedibinātu otro.
10 Pēc šīs dievišķās gribas caur Jēzus Kristus miesas upuri mēs esam darīti svēti reizi par visām reizēm. 11 Ikviens priesteris nostājas, kalpodams un daudzkārt pienesdams vienus un tos pašus upurus, kuri nekad nespēj deldēt grēkus, 12 bet Jēzus, tikai vienu upuri par grēkiem pienesis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas. 13 Un tagad viņš gaida, līdz viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam par kājsolu zem viņa kājām. 14 Ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem darījis pilnīgus tos, kam jātop svētiem. 15 Arī Svētais Gars mums to apliecina ar sacīto:
16 šī ir tā derība, kuru es slēgšu ar viņiem pēc šīm dienām, saka Kungs, es ielikšu savus baušļus viņu sirdīs un viņu prātos tos ierakstīšu, 17 viņu grēkus un viņu pārkāpumus es vairs nepieminēšu.
18 Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēkiem.
Aicinājums neatkāpties
19 Tā ka nu mums, brāļi, Jēzus asinīs ir droša pieeja svētnīcai. 20 Tas ir jauns, dzīvs ceļš, ko viņš mums atvēris caur tempļa priekškaru, tas ir, caur savu miesu, 21 un mums ir augstais priesteris pār Dieva namu. 22 Tuvosimies tam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā, ar sirdīm, kas šķīstītas no ļaunas apziņas, un miesu mazgājuši šķīstā ūdenī. 23 Nelokāmi paturēsim savas cerības apliecinājumu. Jo uzticams ir tas, kas mums to apsolījis! 24 Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim uz mīlestību un labiem darbiem. 25 Nepametīsim savas kopīgās sapulces, kā tas pie dažiem parasts, bet pamudināsim cits citu, vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. 26 Ja mēs tīšuprāt grēkojam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem, 27 bet ir tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un uguns svelmi, kas aprīs pretiniekus. 28 Ja kāds atmet Mozus bauslību, tas bez žēlastības pēc divu vai trīs liecinieku liecības tiek nokauts. 29 Kā jūs domājat, cik daudz lielāku atmaksu pelnījis tas, kas minis kājām Dieva Dēlu, nav turējis par svētām jaunās derības asinis, ar kurām tas ticis šķīstīts, un aizvainojis žēlastības Garu? 30 Mēs zinām, ka ir sacīts:
man pieder atriebšana, es atmaksāšu!
Un vēl:
Kungs tiesās savu tautu.
31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās! 32 Atsauciet atmiņā savas pirmās dienas, kurās jūs, tapuši apgaismoti, papilnam izcietāt smagu ciešanu cīņu, 33 gan paši, būdami atklāti izsmieti, saņemot naidu un pāridarījumus, gan arī esot kopā ar tiem, pret kuriem tāpat izturējās. 34 Jūs esat cietuši līdzi ieslodzītajiem un ar prieku esat uzņēmuši to, ka jūsu manta tika nolaupīta, zinādami, ka jums ir labāka un paliekoša manta. 35 Tādēļ neatmetiet savu paļāvību, tai ir liela alga! 36 Bet jums ir vajadzīga izturība, lai, darīdami Dieva gribu, jūs saņemtu to, kas apsolīts. 37 Jo vēl tikai mazliet, mazliet, un tas, kuram jānāk, nāks un nekavēsies, 38 bet mans taisnais no ticības dzīvos, taču, ja viņš atkritīs, manai dvēselei pie viņa nebūs labpatikas.
39 Mēs neesam tie, kas atkrīt uz pazušanu, bet mēs ticam, un mūsu dvēsele būs izglābta.
1 Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ikgadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas.
2 Jo vai citādi upurēšana nebutu mitējusies, tāpēc ka upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus?
3 Bet ar upujriem ikgadus tiek atgādināti grēki,
4 Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.
5 Tāpēc, pasaulē ienākdams, viņš saka: „Upufus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis.
6 Pilnupuji un grēku upufi tev nav patikuši.
7 Tad es sacīju: Raugi, es nāku grāmatā par mam ir rakstīts—tavu prātu darīt, ak Dievs!“
8 Iepriekš sacīdams: „Upufus un davanas un pilnupufus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, tu neesi gribējis, un tie nav tev patikuši,“
9 Tad viņš ir sacījis: „Raugi, es nāku tavu prātu darīt.“ Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.
10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.
11 Un katrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus.
12 Bet šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas,
13 Joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam.
14 Jo ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem it padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.
15 Bet arī Svētais Gars mums liecina. Pēc tam kad ir teikts:
16 „Sī ir tā derība, ko es ar viņiem celšu pēc tām dienām, saka tas Kungs, savus likumus es došu viņu sirdīs un rakstīšu tos viņu prātā,
17 Un viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu.“
18 Bet kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku.
19 Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ,
20 Ko viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir viņa miesu,
21 Un tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,
22 Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdis un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
23 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības, jo uzticams ir tas, kas apsolījis.
24 Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,
25 Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
26 Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,
27 Bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.
28 Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot.
29 Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības garu nievājis.
30 Jo mēs pazīstam to, kas ir sacījis: „Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,“ un atkal: „Tas Kungs tiesās savu tauta.“
31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!
32 Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu,
33 Gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem.
34 Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.
35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!
36 Jo jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.
37 „Jo vēl mazs brīdis, un tas kam jānāk, nāks un nekavēsies.
38 Bet mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, manai dvēselei nav labs prāts.“
39 Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.
