1 Es nostāšos sargtornī,
uzkāpšu tornī un raudzīšos,
lai redzētu, ko viņš man teiks,
vai atbildēs manai žēlabai.
Kunga atbilde uz sūdzību
2 Kungs atbildēja un teica:
“Raksti šo redzējumu, iegreb plāksnēs,
lai ikviens, kas to izlasa, bēg!
3 Jo šis redzējums jau steidz piepildīties,
ja tas kavēsies – gaidi,
tas nāktin nāks un neizpaliks!
4 Redzi, gan sapūties, kurš sirdī nav taisns,
bet taisnais no ticības dzīvos!”
Bēdas visiem ļauna darītājiem
5 Tas gan tiesa –
vīns piekrāpj stipru vīru,
ka nav tam miera, tas rosās,
tam dvēsele kā kaps, kā nāve:
nekad tam nav gana,
tas pievāc sev visas tautas
un pulcina sev visus ļaudis!
6 Vai tās neteiks par viņu līdzību,
vai neskandēs joku dziesmu,
vai nesacīs:
vai! tam, kas sev grābj to,
kas tam nepieder, –
cik ilgi viņš sevi apkraus parādiem?!
7 Vai pēkšņi nenāks pret tevi tie,
kas aizdevuši?
Vai tie nemodīsies un neliks tev drebēt?
Tu kļūsi viņiem par laupījumu!
8 Jo tu esi aplaupījis daudzas tautas,
nu tevi aplaupīs tās, kas vēl atlikušas, –
cilvēku asiņu un varasdarbu dēļ pār visu zemi,
ko tu darīji pret pilsētām un tiem, kas tur mīt!
9 Vai! tam, kurš gūst netaisnu peļņu savam namam,
lai sev celtu augstumos ligzdu,
kur drošība un kur ļaunums nesniedzas!
10 Tu devi kauna padomu savam namam,
tu izcirpi daudzas tautas, grēkodams visu dzīvi!
11 Jo akmeņi sienās brēks un koka sijas tiem atbildēs!
12 Vai! tam, kurš asinīs uzceļ pilsētu,
kas pilsētu ļaunumā dibina!
13 Redzi, vai tas nenāk no Pulku Kunga,
ka tautu pūles tik ugunij
un ļaudis pa tukšo nopūlas?!
14 Jo zeme tiks piepildīta
ar Kunga godības atziņu –
kā ūdeņi pārklāj jūru!
15 Vai! tam, kas savu tuvāko apdzirda,
pielej klāt vēl naidu un ļaunumu,
piedzirda, lai redzētu, ka tas kails.
16 Goda vietā tu būsi sāts kauna,
tu piedzersies, tā ka redzēs –
tu neapgraizīts!
Kad Kunga labās rokas kauss nonāks pie tevis,
tad tava godība pārtaps negodā!
17 Jo tavi Lebanonā darītie varasdarbi pārņems tevi,
jo tu izlēji cilvēka asinis
un darīji varasdarbus pār visu zemi
pret pilsētām un tiem, kas tur mīt, –
tādēļ tevi baidīs posts un meža zvēri!
18 Ko dod elks, kuru amatnieks grebis,
ko dod izliets tēls, kas māca melus, –
tik amatnieks savam roku darbam tic,
kas taisījis mēmus elkus!
19 Vai! tam, kas kokam saka: celies! –
kas mēmam akmenim teic: mosties! –
Ko tāds var pamācīt?!
Redzi, tas gan pārklāts ar zeltu un sudrabu,
taču dvašas tam iekšā nav!
20 Kungs ir savā svētajā templī,
klusti viņa priekšā, visa zeme!
1 „Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.“
2 Bet man atbildēja tas Kungs un teica man: „Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm un pie tam skaidri, lai to ikviens viegli lasa.
3 Sis pravietiskais skatījums īstenosies noteiktā laikā, un tā īstenošanās steidzīgi tuvojas un pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.
4 Lūk, uzpūtīgs un pārgalvīgs, ne vaļsirdīgs savā sirdi ir iekarotājs. Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.“
5 Pilnā mērā gan atzīstams: vīns krāpj savu baudītāju; vīna noskaņā pārgalvīgam un pārdrošam vīram nekad nav miera, tādam, kas savu kāro rīkli izpleš plašu kā apakšzemi un kas ir nepiesātināms kā nāve, tā ka viņš cenšas sagrābt un uzņemt sevī visas tautas.
6 Vai tās visas nesacerēs par viņu kādu zobgalīgu dziesmu un neteiks kādu asu pret viņu vērstu dūrienu pilnu runu, izsaukdamās: „Bēdas tādam, kas savu labumu nemitīgi vairo ar to, kas viņam nepienākas! Cik ilgi to vēl lai ciešam? Un kādu smagu parādu viņš neuzņemas uz sevi!“
7 Vai pēkšņi nesacelsies pret tevi tavi parādu devēji? Vai tevi neizbiedēs tie, pret kubiem tu esi bijis varmācīgs un kuŗus tu esi mocījis? Tad tu kļūsi par tādu, ko viņi galīgi noplicinās.
8 Tu taču pats esi izlaupījis daudzas svešas tautas, un tādēļ arī tevi izlaupīs visas vēl atlikušās tautas, izlaupīs daudzu cilvēku asins izliešanas un daudzu zemju varmācīgas apspiešanas dēļ, jo no tevis ir cietušas gan pilsētas, gan to iedzīvotāji!
9 Bēdas tam, kas kāri un sīksti rauš kopā netaisnu mantu; tā nes tikai ļaunumu viņa paša namam! Velti viņš cenšas novietot savu ligzdu augstā vietā, lai paglābtos no nelaimes nesējas rokas.
10 Bet tavs iepriekšējais apsvērums ir nesis tikai kaunu tavam namam, jo tu esi centies panākt daudzu tautu pilnīgu iznīcināšanu, bet ar to tu esi uzvēlis savai dvēselei tikai smagu grēku nastu.
11 Jo akmeņi sienās kliegs un dziedri no nama koka klāsta vidus tiem pievienosies!
12 Bēdas tam, kas ceļ pilsētas ar asins izliešanu, un kas pilis uztaisa ar netaisnību!
13 Ievērojiet, vai tas tā nav tā Kunga Ccbaota nolikts, ka tautas nopūlas tikai tādēļ, lai uguns izpostītu viņu pūliņu augļus, un ka bojā jāaiziet tam, kādēļ tautas tik neatlaidīgi ir pūlējušās!
14 Jo zeme tiks piepildīta ar tā Kunga godības atziņu tāpat kā ūdeņi, kas apklāj jūras pamatus.
15 Bēdas tam, kas savu tuvāku dzirdina no lielas krūzes, tur klāt piemaisot savu indi, un tā panāk, ka tas piedzeras, lai pēc tam redzētu viņa apslēpto kailumu un ieskatītos viņa gara un prāta noslēpumos!
16 Goda vietā tu piesātinies ar kaunu; tad nu dzer arī tu un streipuļo un atsedz savas miesas apslēptākās vietas. Un iedams no rokas rokā, pie tevis pienāk tā Kunga labās rokas kauss, un tavas pašlepnības apziņas goda vietā tevi pārņem pilnīgs apkaunojums,
17 Jo tavs Libanonā izdarītais noziegums nogulsies pār tevi, un iztrenkātie un iznīcinātie meža zvēri tevi biedēs gan tieši izlieto cilvēku asiņu, kā arī vispārīgo noziegumu dēļ, ko tu esi izdarījis gan pret zemi, gan pilsētu, gan arī pret tās iedzīvotājiem.
18 Ko tad līdz kokā izgrieztais elka tēls, ko veidojis izgriezējs, vai arī izlietā neīstā dieva tēls, uz ko gan paļaujas tā darinātājs, kaut arī apzinādamies, ka viņš izveidojis tikai mēmu elitu.
19 Bēdas tam, kas kokam saka: „Uzmosties!“ —un mēmam akmenim: „Piecelies!“ —Ko gan var mācīt tāds elks? Redzi, tas ir gan pārklāts ar zeltu un sudrabu, un tomēr tajā nav nekāda dzīvā gara.
20 Bet tas Kungs ir savā svētajā namā. Lai visa pasaule klusē Viņa vaiga priekšā!
