Jāzeps un Potifara sieva
1 Jāzeps tika aizvests uz Ēģipti, un viņu nopirka ēģiptietis Potifars, faraona galminieks, sardzes virsnieks, no ismaēliešiem, kas viņu turp bija aizveduši. 2 Kungs bija ar Jāzepu, viņam veicās, un viņš dzīvoja sava kunga ēģiptieša namā. 3 Un viņa kungs redzēja, ka Kungs ir ar viņu un ka Kungs liek veikties visam, ko viņš dara. 4 Jāzeps guva viņa vēlību, kalpodams viņam, un tas iecēla viņu pārvaldīt savu namu un nodeva viņam visu, kas tam bija. 5 Un notika tā – kopš tā brīža, kad tas bija iecēlis viņu par pārvaldnieku savam namam un visam, kas tam bija, – Kungs Jāzepa dēļ svētīja tā ēģiptieša namu, un Kunga svētība bija pār visu, kas tam bija namā un uz lauka. 6 Visu, kas tam bija, viņš atstāja Jāzepa ziņā un vairs pat nezināja, kas tam ir, vien izņemot maizi, ko ēda.
Bet Jāzeps bija glītu augumu un jauku izskatu. 7 Un tad notika tā – viņa kunga sieva meta acis uz Jāzepu un teica: “Guli ar mani!” 8 Bet viņš liedzās un teica sava kunga sievai: “Redzi, mans kungs bez manis pat nezina, kas viņam namā – visu, kas viņam ir, viņš ir nodevis man! 9 Šai namā nav lielāka par mani, un viņš man nav liedzis neko, vien izņemot tevi, jo tu esi viņa sieva. Tad kā lai es nodaru tādu lielu ļaunumu un grēkoju pret Dievu?!” 10 Bet viņa diendienā runāja ar Jāzepu, tomēr viņš tajā neklausījās – ne gulēja ar to, ne bija ar to kopā. 11 Un kādu dienu, kad viņš gāja namā, lai darītu savus darbus, tur, namā, nebija neviena no nama vīriem. 12 Un viņa sakampa viņu aiz drēbēm, sacīdama: “Guli ar mani!” Bet viņš pameta savas drēbes pie viņas un izbēga laukā. 13 Kad viņa redzēja, ka viņš pametis savas drēbes pie viņas un izbēdzis laukā, 14 viņa sasauca sava nama vīrus un teica: “Redziet, viņš atvedis pie mums ebreju vīru, lai tas mūs apsmietu! Tas nāca pie manis, lai gulētu ar mani, bet es kliedzu skaļā balsī! 15 Un tad, kā šis dzirdēja, ka es sāku saukt palīgā, tā pameta pie manis savas drēbes un izbēga laukā!” 16 Un viņa atstāja tā drēbes pie sevis, līdz mājās pārnāca tā kungs. 17 Un viņa to pastāstīja viņam tiem pašiem vārdiem: “Tas ebreju vergs, ko tu pie mums atvedi, nāca mani piesmiet! 18 Un tad, kā es sāku saukt palīgā, tā šis pameta pie manis savas drēbes un izbēga laukā!”
Jāzeps cietumā
19 Kad viņa kungs dzirdēja, ko runā viņa sieva, ko viņa tam stāsta: “Kā es teicu, tā viņš – tavs vergs! – man darīja,” tad viņš iesvilās dusmās. 20 Un Jāzepa kungs saņēma viņu un ieslodzīja cietumā kopā ar ķēniņa ieslodzītajiem, un nu viņš bija tur – cietumā. 21 Bet Kungs bija ar Jāzepu un deva viņam savu žēlastību – sagādāja viņam cietuma pārvaldnieka vēlību. 22 Un cietuma pārvaldnieks nodeva Jāzepa atbildībā visus ieslodzītos, kas bija cietumā, un, kas vien tur tika darīts, to viņš darīja! 23 Cietuma pārvaldnieks neraudzījās, ko viņš dara, jo Kungs bija ar viņu, un, ko vien viņš darīja, tam Kungs lika izdoties.
1 Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši.
2 Bet tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā.
3 Kad viņa īpašnieks redzēja, ka tas Kungs bija ar viņu, un ka visam, ko vien tas darīja, tas Kungs lika viņa rokās labi sekmēties,
4 Tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās.
5 Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, tas Kungs svētīja Jāzepa dēļ ēģiptieša namu, un tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja, ir namā, ir tīrumā.
6 Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā.
7 Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: „Guli pie manis.“
8 Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: „Redzt, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās.
9 Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?“
10 Un notika, ka viņa diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas.
11 Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt,
12 Viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: „Guli ar mani.“ Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.
13 Kad nu tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā,
14 Tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: „Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebrēju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt.
15 Un notikās, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“
16 Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā.
17 Tad tā sacīja tam šos vārdus: „Tas ebrēju kalps, kupu tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet.
18 Un tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“
19 Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa kalps tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās.
20 Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā.
21 Bet tas Kungs bija ar Jāzepu, un lika tam atrast žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs.
22 Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja.
23 Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka tas Kungs bija ar viņu un visu, ko vien viņš darīja; tas Kungs bija tas, kas lika tam labi izdoties.
