Jēkabs atgriežas Bētelē
1 Dievs teica Jēkabam: “Celies, ej uz Bēteli un apmeties tur, un uzcel tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu muki no sava brāļa Ēsava!” 2 Un Jēkabs teica savam namam un visiem, kas bija ar viņu: “Aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, šķīstieties un nomainiet savas drānas! 3 Celsimies un iesim uz Bēteli, un es uzcelšu tur altāri Dievam, kas man atbildēja nelaimes dienā un bija ar mani ceļā, ko es gāju!” 4 Un viņi atdeva Jēkabam visus svešos dievus, kas tiem bija, un gredzenus, kas tiem ausīs, un Jēkabs tos paslēpa zem ozola pie Šehemas. 5 Viņiem promejot, pār apkārtnes pilsētām nāca Dieva šausmas, un to iemītnieki nedzinās pakaļ Jēkaba dēliem. 6 Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas Kanaāna zemē, – tā ir Bētele, viņš un visi tie ļaudis, kas bija ar viņu. 7 Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli , jo tur viņam bija atklājies Dievs, kad viņš bēga no sava brāļa. 8 Rebekas zīdītāja Debora nomira un tika apbedīta lejpus Bēteles zem ozola. To nosauca par Raudu ozolu.
9 Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad viņš nāca no Padān-Arāmas, un viņš svētīja viņu. 10 Dievs viņam teica: “Tavs vārds ir Jēkabs! Tevi vairs nesauks vārdā Jēkabs, bet gan – Israēls būs tavs vārds!” Un viņš nosauca to vārdā Israēls. 11 Un Dievs viņam teica: “Es esmu visvarenais Dievs! Augļojies un vairojies – tauta un tautu pulks taps no tevis, un no taviem gurniem nāks ķēniņi! 12 Un to zemi, ko es devu Ābrahāmam un Īzakam, es došu tev, un taviem pēcnācējiem pēc tevis es došu šo zemi!” 13 Un Dievs pacēlās no viņa augšup tajā vietā, kur viņš ar to bija runājis. 14 Un Jēkabs uzslēja piemiņas stabu tajā vietā, kur viņš bija runājis ar Jēkabu, akmens stabu, un izlēja pār to lejamo upuri un apslacīja to ar eļļu. 15 Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele.
Benjāmina dzimšana un Rāhēles nāve
16 Viņi aizgāja no Bēteles, un, kad bija palicis vēl kāds gabals ceļa līdz Efrātai, Rāhēle dzemdēja un dzemdējot mocījās. 17 Kad nu viņa dzemdībās mocījās, tad vecmāte viņai teica: “Nebaidies, jo arī šis tev ir dēls!” 18 Un, kad viņu atstāja dvēsele, jo viņa mira, viņa nosauca to vārdā Ben-Onī , bet viņa tēvs to nosauca par Benjāminu . 19 Un Rāhēle nomira un tika apglabāta ceļā uz Efrātu, tas ir, Betlēmi. 20 Un Jēkabs uz viņas kapa uzslēja piemiņas stabu, tas ir Rāhēles kapa piemiņas stabs līdz šai dienai. 21 Un Israēls klejoja un pleta savas teltis viņpus Migdal-Ēderas.
22 Kad Israēls mita tajā zemē, tad Rūbens gāja un gulēja ar Bilhu, sava tēva blakussievu, un Israēls to uzzināja. 23 Jēkabam bija divpadsmit dēli. Leas dēli – Jēkaba pirmdzimtais Rūbens un Šimons, un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Zebulūns. 24 Rāhēles dēli – Jāzeps un Benjāmins. 25 Un Bilhas, Rāhēles kalpones, dēli – Dāns un Naftālī. 26 Un Zilpas, Leas kalpones, dēli – Gāds un Ašērs, šie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Padān-Arāmā.
Īzaka nāve
27 Un Jēkabs atnāca pie sava tēva Īzaka uz Mamri, Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, kur bija mituši Ābrahāms un Īzaks. 28 Īzaka dienas bija simts astoņdesmit gadi. 29 Un sataisījās Īzaks un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm – vecs un sāts dienu, un viņu apglabāja Ēsavs un Jēkabs, viņa dēli.
1 Un Dievs sacīja uz Jēkabu: „Celies, ej uz Bēteli un paliec tur un taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēzava.“
2 Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: „Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, škīstaities un mainiet savas drēbes.
3 Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam Dievam, kas mani paklausīja manās posta dienās, un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis.“
4 Un viņi nodeva Jēkabam visus svešos dievekļus, kādi bija viņu rokās, un ari tos auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem ozola pie Sichemas.
5 Un viņi devās ceļā, bet Dievs uzsūtīja bailību pār pilsētām, kas bija viņu apkārtnē, un tie nedzinās Jēkabam un viņa dēliem pakaļ.
6 Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas atrodas Kānaāna zemē, tas ir Bētelē; viņš līdz ar visu, kas tam bija.
7 Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu Ēl-Bētēl, jo tur Dievs viņam bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.
8 Bet Rebekas aukle Debora nomira un tika aprakta pie Bēteles zem ozola, un šo vietu nosauca „Raudu ozols.“
9 Un Dievs parādījās Jēkabam vēl reiz, kad tas nāca no Mezopotamijas, un Viņš to svētīja.
10 Un Dievs Sacīja viņam: „Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Isračls būs tavs vārds; un Viņš to nosauca par Israēlu.
11 Un Dievs viņu pamācīja: Es esmu Visuspēcīgais Dievs ; augļojies un vairojies. Tauta, jā, pat tautu kopa lai ceļas no tevis, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
12 Un to zemi, ko Es biju devis Ābrahāmam un īzākam, tev Es to došu un taviem pēcnācējiem pēc tevis Es došu šo zemi.“
13 Un Dievs cēlās projām no viņa tai vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
14 Bet Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni vietā, kur viņš bija ar Viņu runājis, akmens masebu, un izlēja pāri tam slakāmo upuri un svaidīja to ar eļļu.
15 Un Jēkabs nosauca vietu, kurā Dievs ar viņu bija runājis, par Bēteli.
16 Un viņi devās ceļā no Bēteles; un kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rāhelei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.
17 Un tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: „Nebīsties, ari šoreiz tev būs dēls.“
18 Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu Benoni, bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.
19 Un Rāhele nomira un tika aprakta pie ceļa uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.
20 Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rāheles kapa piemineklis līdz šai dienai.
21 Un Israēls devās ceļā un uzcēla savu telti viņpus Migdalederas.
22 Un kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēlu.
23 Leas un Jēkaba dēli ir: vecākais—Rūbens, tad—Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons.
24 Rāheles dēli ir—Jāzeps un Benjamīns.
25 Un Rāheles kalpones Bilhas dēli ir—Dans un Naftalis.
26 Bet Leas kalpones Zilfas dēli ir—Gads un Ašers; tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotamijā.
27 Un Jēkabs nāca pie sava tēva īzāka uz Matnri, Kirijat-Arbas tuvumā. Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.
28 Bet īzākam bija simts astoņdesmit gadu.
29 Un īzāks kļuva vājš, un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un savu mūžu nodzīvojis, un Jēkabs un Ēzavs, viņa dēli, to apraka.
