Jēkaba un Ēsava sastapšanās
1 Jēkabs pacēla acis, paraudzījās, un redzi – Ēsavs nāca kopā ar četriem simtiem vīru. Tad viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rāhēli un abām kalponēm. 2 Kalpones ar bērniem viņš nolika priekšā, Leu un viņas bērnus aiz tām, bet Rāhēli ar Jāzepu aizmugurē. 3 Viņš pats iznāca tiem priekšā un klanījās līdz zemei septiņas reizes, tuvodamies savam brālim. 4 Ēsavs skrēja viņam pretī, apkampa viņu, krita viņam ap kaklu un skūpstīja viņu, un viņi abi raudāja. 5 Tad viņš pacēla acis, ieraudzīja tās sievas un bērnus un teica: “Kas tie tev ir?” Jēkabs atbildēja: “Tie ir bērni, kurus Dievs žēlsirdībā devis savam kalpam!” 6 Un uz priekšu panācās kalpones, viņas pašas un viņu bērni, un paklanījās. 7 Un uz priekšu panācās arī Lea ar saviem bērniem un paklanījās. Pats pēdējais uz priekšu panācās Jāzeps ar Rāhēli, un viņi paklanījās. 8 Un Ēsavs teica: “Kas ir viss šis pulks, ko esmu sastapis?” Un viņš atbildēja: “Lai gūstu sava kunga vēlību!” 9 Ēsavs teica: “Man ir gana, mans brāli! Lai tev paliek tas, kas ir tavs!” 10 Un Jēkabs teica: “Nē, jel! Kaut jel es gūtu tavu vēlību un tu pieņemtu no manis šo dāvanu! Jo patiešām es redzēju tavu vaigu tāpat kā Dieva vaigu, un tu mani pieņēmi! 11 Ņem jel manu dāvanu, kas tev atvesta, jo Dievs ir bijis man žēlsirdīgs, un man visa ir gana!” Un viņš uzstāja, un tas paņēma. 12 Un viņš teica: “Taisāmies un ejam, un es iešu tev pa priekšu!” 13 Bet viņš atbildēja: “Mans kungs zina, ka bērni ir vāri, un man ir zīdītājas avis un govis, un, ja es tos dzīšu kaut vienu dienu, tad nobeigsies visas avis! 14 Lai jel mans kungs iet pa priekšu savam kalpam, bet es lēnām sekošu aiz saviem lopiem, kamēr nonākšu pie mana kunga Seīrā.” 15 Ēsavs teica: “Es likšu, lai pie tevis paliek kāds no maniem ļaudīm!” Bet viņš sacīja: “Kamdēļ tas, ja esmu guvis sava kunga vēlību?” 16 Un tajā dienā Ēsavs devās atpakaļceļā uz Seīru. 17 Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzbūvēja sev namu, bet savam ganāmpulkam taisīja būdas, tādēļ to vietu nosauca vārdā Sukota .
Jēkabs apmetas Šehemā
18 Iedams no Padān-Arāmas, Jēkabs sveikā nonāca Šehemas pilsētā, kas Kanaāna zemē, un viņš apmetās pilsētas priekšā. 19 Un par simts sudraba gabaliem viņš no Šehema tēva Hamora dēliem nopirka to lauka gabalu, kur bija izpletis savu telti. 20 Viņš uzslēja tur altāri un nosauca to par Ēl-Elohē-Israēl .
1 Un Jēkabs pacēla savas acis un redzēja Ēzavu nākam un četri simti vīru ar viņu. Tad viņš sadalīja bērnus starp Leu, Rāheli un abām kalponēm.
2 Un viņš novietoja kalpones un viņu bērnus priekšgalā, bet aiz viņām Leu un tās bērnus, bet Rāheli un Jāzepu aiz viņiem.
3 Bet viņš pats gāja tiem pa priekšu un klanījās septiņas reizes līdz zemei, kamēr tas tuvojās savam brālim.
4 Bet Ēzavs steidzās tam pretim un to apkampa, krita tam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja.
5 Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja sievas un bērnus un sacīja: „Kas tie tur tev?“ Un tas atbildēja: „Tie mani bērni, ar kuriem Dievs ir svētījis tavu kalpu.“
6 Tad kalpones pienāca ar saviem bērniem un zemojās.
7 Ari Lea un tās bērni nāca un zemojās viņa priekšā. Un pēc pienāca Jāzeps un Rāhele, un tie klanījās līdz zemei.
8 Un viņš sacīja: „Kas tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?“ Un tas atbildēja: „Lai atrastu žēlastību sava kunga acīs.“
9 Bet Ēzavs teica: „Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder.“
10 Bet Jēkabs sacīja: „To gan ne! Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad saņem dāvanu no manām rokām, jo tavu vaigu redzot, man bija, it kā es redzētu Dieva vaigu, tādu laipnību tu man parādīji.
11 Pieņem svētību, kāda tev atnesta, jo Dievs mani ir svētījis un man ir visa kā.“ Un viņš tam to uzspieda, un tas pieņēma.
12 Un Ēzavs sacīja: „Dosimies ceļā, lai ejam; bet es iešu tev pa priekšu.“
13 Un viņš sacīja: „Mans kungs, tu zini, pie manis ir vārgi bērni un aitu un govju mātes, un kad es tos pārdzītu, tad nākamā dienā ietu bojā viss lopu pulks.
14 Dodies, mans kungs, kā pirmais tava kalpa priekšā, un es gribu lēnām sekot ar tiem, kas man uzticēti, ar kustoņiem un bērniem, līdz nonākšu pie mana kunga Seīrā.“
15 Un Ēzavs sacīja: „Es mazākais atstāšu no tiem ļaudim, kādi pie manis ir, dažus pie tevis.“ Un viņš sacīja: „Kādēļ tas vajadzīgs? Ja es tik atrodu žēlastību sava kungs acīs.“
16 Un Ezavs tanī dienā atgriezās, pa savu ceļu iedams, Seīrā.
17 Bet Jēkabs devās uz Sukotu un uzcēla sev namu, bet lopiem viņš uzcēla laidarus, kādēļ šīs vietas vārdu sauc Sukota.
18 Un Jēkabs sveiks nonāca Sichemas pilsētā, kas atrodas Kānaāna zemē, nākot no Mezopotamijas. Viņš apmetās iepretim pilsētai.
19 Un viņš nopirka to zemes gabalu, uz kura savu telti bija uzcēlis, no Chamora, sichemieša ciltstēva, par simt naudas gabaliem.
20 Un viņš uzcēla turpat altāri un nosauca to: Ēl-Israēla Dievs.
