Īzaka upurēšana
(Ebr 11:17–19)1 Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” 2 Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” 3 Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica. 4 Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu. 5 Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.” 6 Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. 7 Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” 8 Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā. 9 Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas. 10 Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!” 12 Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!” 13 Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās; par to vēl šodien saka: Kunga kalnā tiks gādāts!
15 Un Kunga eņģelis sauca no debesīm uz Ābrahāmu otrreiz 16 un sacīja: “Es esmu pie sevis zvērējis, saka Kungs, tāpēc, ka tu tā darīji un netaupīji savu dēlu, savu vienīgo, – 17 tāpēc es tevi svētīt svētīšu un tavus pēcnācējus es vairot vairošu kā debesu zvaigznes un kā smiltis, kas jūras malā, un tavi pēcnācēji iemantos savu ienaidnieku vārtus! 18 Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu klausīji manai balsij!” 19 Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un viņi cēlās un gāja kopā līdz Bēršebai, un Ābrahāms mita Bēršebā.
Nāhora bērni
20 Un pēc tam Ābrahāmam tika pastāstīts: “Redzi, Milka, arī viņa ir dzemdējusi tavam brālim Nāhoram dēlus: 21 Ūcu, pirmdzimto, Būzu, viņa brāli, un Kemuēlu, Arāma tēvu. 22 Un Kesedu, un Hazo, un Pildāšu, un Jidlafu, un Betuēlu. 23 Betuēls kļuva tēvs Rebekai. Šos astoņus Milka dzemdēja Nāhoram, Ābrahāma brālim, 24 bet viņa blakussieva, viņas vārds bija Reūma, arī viņa dzemdēja: Tebahu un Gahamu, un Tahašu, un Maahu.
1 Pēc šiem notikumiem gadījās, ka Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: „Ābrahām!“ Un tas atbildēja: „Te es esmu.“
2 Tad Viņš teica: „Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.“
3 Un Ābrahāms posās rītā ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu—īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kādu Dievs viņam bija norādījis.
4 Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm.
5 Un Ābrahāms sacīja saviem puišiem: „Palieciet jūs ar ēzeli šeitan. Bet es ar zēnu gribu iet turpu, un mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums.“
6 Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās.
7 Tad īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: „Mans tēvs!“ Tas teica: „Te es esmu, mans bērns.“ Tas teica: „Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?“
8 Ābrahāms sacīja: „Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls.“ Un abi soļoja viens otram līdzās.
9 Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Dievs bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas.
10 Un Ābrahams izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu.
11 Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam: „Abrahām! Ābrahām!“
12 Bet tas teica: „Te es esmu.“ Un viņš sacīja: „Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.“
13 Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja tur aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā.
14 Un Ābrahāms nosauca šo vietu: „Jahve-jire.“ Tā vēl šodien mēdz teikt: Uz kalna: „Dievs izredz.“
15 Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm
16 Un sacīja: „Es esmu zvērējis, saka tas Kungs, ka tāpēc, ka tu šo esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,
17 Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis, kas jūras krastmalā.
18 Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi bijis paklausīgs manam vārdam.“
19 Un Ābrahāms atgriezās pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms dzīvoja Bēršebā.
20 Un pēc šiem notikumiem Ābrahāmam tika pateikts: „Redzi, ari Milka ir dzemdējusi bērnus Nahoram, tavam brālim:
21 Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, tā brāli, un Kemuēlu, aramiešu ciltstēvu,
22 Ari Kesedu, Chazu, Pildašu, Jidlapu un Betuēlu.“
23 Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Visus šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim.
24 Un arī viņa blakus sieva, vārdā Reuma, dzemdēja dēlus: Tebachu, Gahamu, Tahasu un Maāchu.
