Bābeles trimdas beigas
(2L 36:22–23)1 Persijas ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā, lai piepildītos Jeremijas teiktais Kunga vārds, Kungs mudināja Persijas ķēniņa Kīra garu, un tas lika izziņot visā savā valstī šādu rīkojumu, rakstiski un mutiski: 2 “Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un viņš man pavēlēja uzcelt viņam namu Jeruzālemē, Jūdā. 3 Ikviens, kas jūsu vidū ir no viņa tautas, lai dodas uz Jeruzālemi Jūdā, viņa Dievs būs ar viņu – lai ceļ namu Kungam, Israēla Dievam. Viņš ir Dievs, kas mīt Jeruzālemē! 4 Visus atlikušos, no visām vietām, kur tie patlaban dzīvo, lai turienes iemītnieki atbalsta ar sudrabu, zeltu, mantu, lopiem un labprātīgajiem upuriem Dieva namam Jeruzālemē.” 5 Tad cēlās Jūdas un Benjāmina tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, ikviens, kura garu Kungs mudināja iet un celt namu Kungam Jeruzālemē. 6 Kaimiņi tos atbalstīja ar sudraba traukiem, zeltu, mantu, lopiem un dārglietām; tas viss tika ziedots.
7 Ķēniņš Kīrs atnesa Kunga nama traukus, kurus Nebūkadnecars bija atvedis no Jeruzālemes un novietojis savu dievu namā. 8 Persijas ķēniņš Kīrs tos nodeva mantzinim Mitredātam, kurš tos atdeva Jūdas augstmanim Šēšbacaram. 9 To skaits bija šāds: trīsdesmit zelta bļodu, tūkstotis sudraba bļodu, divdesmit deviņi naži, 10 trīsdesmit zelta kausu, četri simti desmit sudraba kausu un tūkstotis citu trauku.
11 Kopā bija pieci tūkstoši četri simti zelta un sudraba trauku. Tos visus Šēšbacars veda līdzi, kad viņi no Bābeles gūsta devās uz Jeruzālemi.
1 Persijas ķēniņa Ķīra valdīšanas pirmajā gadā, lai piepildītu tā Kunga ar Jeremijas muti teikto vārdu, tas Kungs pamudināja Persijas ķēniņa Ķīra garu tam, ka viņš lika izziņot visā savā valstī šadu rīkojumu, turklāt vēl ar īpašu rakstu noteikdams:
2 „Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Tas Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un Viņš man ir pavēlējis celt namu Viņam Jeruzālemē Jūdas zemē.
3 Ikvienam, kas starp jums ir no Viņa tautas, lai viņa Dievs ir ar viņu, un lai viņš atgriežas uz Jeruzālemi Jūdas zemē un ceļ tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas mīt Jeruzālemē,
4 Un ikvienu, kas palicis dzīvajos, lai viņa dzīves vietā turienes ļaudis pabalsta ar sudrabu un zeltu, ar mantām un lopiem līdz ar labprātīgiem ziedojumiem Dieva namam Jeruzālemē.“
5 Tad cēlās Jūdas un Benjamīna ģimeņu galvas, arī priesteri un Ievīti, ikviens, kuj-a garu Dievs bija modinājis, lai ietu un celtu tā Kunga namu Jeruzālemē.
6 Un visi apkārtējie ļaudis stiprināja viņu rosību ar sudraba traukiem, ar zeltu, ar mantām, ar lopiem un ar dārgām dāvānām, pie tam visu to viņi ziedoja labprātīgi.
7 Ķēniņš Kīrs atdeva arī tā Kunga nama traukus, kujrus Nebukadnēcars bija aizvedis no Jeruzālemes un bija novietojis savu dievu namā.
8 Persijas ķēniņš Kīrs lika tos izsniegt mantziņa Mitredata uzraudzībā, kas tos pārskaitīja Jūdas labieša Šešbacara priekšā.
9 Un šāds bija to skaits: trīsdesmit zelta bļodas, tūkstotis sudraba bļodu, divdesmit deviņi kvēpināmie trauki,
10 Trīsdesmit zelta kausi, četri simti desmit citi sudraba kausi, tūkstotis citādu trauku;
11 Visu zelta un sudraba trauku kopā bija pieci tūkstoši un četri simti. Visus tos Sešbacars atveda, kad trimdinieki atgriezās no Bābeles uz Jeruzālemi.
