Elku pielūdzēju nokaušana
1 Es dzirdēju, ka viņš stiprā balsī sauca: “Pilsētas pārraugi lai ierodas katrs ar savu postīšanas rīku!” 2 Un, redzi, nāk seši vīri pa augšējo vārtu ceļu, kas ziemeļu pusē, – katram rokā sitamais, bet viens no viņiem tērpies linaudumā, tam pie jostas tintes trauciņš rakstīšanai. Viņi nāca un nostājās blakus vara altārim. 3 Israēla Dieva godība pārcēlās no ķeruba, kur tā bija, uz nama slieksni. Viņš sauca linaudumā tērptajam, kam pie jostas bija tintes trauciņš rakstīšanai.
4 Kungs viņam sacīja: “Izstaigā visu pilsētu, visu Jeruzālemi, un apzīmogo ar zīmi to ļaužu pieres, kas pūš un vaimanā par visām preteklībām, kas tiek darītas Jeruzālemē!” 5 Es dzirdēju, ka viņš saka pārējiem: “Sekojiet viņam, izstaigājiet pilsētu un galiniet bez žēlastības, netaupiet! 6 Kaujiet sirmgalvjus, jaunekļus un jaunavas, deldējiet mazuļus un sievas! Bet neaiztieciet nevienu apzīmogoto! Sāciet ar manu svētvietu!” Tie sāka ar vecajiem, kas bija nama priekšā. 7 Viņš teica tiem: “Sagāniet templi, tā pagalmus piepildiet ar nokautajiem! Ejiet!” Viņi devās pilsētā un kāva. 8 Tie kāva, līdz es vien biju atlicis! Tad es kritu pie zemes un saucu: “Ak, Kungs Dievs, vai tu izdeldēsi visus, kas Israēlā atlikuši, izliedams savas dusmas pār Jeruzālemi?!”
9 Viņš man sacīja: “Israēla un Jūdas nama vaina ir pārmēru liela – zeme ir pilna asiņu, pilsēta pilna netaisnības, jo tie saka: Kungs zemi ir atstājis, Kungs neredz! 10 Tādēļ es nelūkošos līdzcietīgi, es netaupīšu, es uzkraušu viņiem to, ko tie paši darījuši!”
11 Un, redzi, linaudumā tērptais vīrs, kam tintes trauciņš pie jostas, atgriežas un vēsta: “Ko tu man pavēlēji, to esmu izdarījis!”
1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: „Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu graujamo rīku rokā.“
2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs graujamais ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam bija pie jostas ap gurniem rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim.
3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuļriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā un kam bija pie jostas rakstāmie rīki,
4 Šos vārdus: „Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.“
5 Bet citiem Viņš sacīja tā, ka es to dzirdēju: „Eita viņam pakal pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nesajūt nekādas līdzcietības, un nesaudzējiet arī jūs neviena.
6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizkariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar manu svētnīcu!“ Tad tie iesāka ar vecājiem, kas stāvēja tā Kunga nama priekšā.
7 Un Viņš tiem sacīja: „Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!“ —Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā.
8 Kad tie tos nokāva, un es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: „Ak Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēla, izliedams savas dusmas pār Jeruzālemi?“
9 Tad Viņš man atbildēja: „Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm, un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, tas Kungs nekā neredz.
10 Ari mana acs neraudzīsies turpmāk vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas.“
11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: „Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji.“
