Aizslēgtie vārti
1 Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie svētvietas ārējiem vārtiem, kas pret austrumiem, – tie bija aizvērti. 2 Tad Kungs man sacīja: “Lai šie vārti paliek aizvērti, un lai neviens tos neatver un neiet pa tiem, jo Kungs, Israēla Dievs, ir ienācis pa tiem! 3 Vienīgi pats valdnieks drīkst tur sēdēt un ēst maizi pie Kunga – lai tas ienāk no vārtu lieveņa un iziet pa to pašu ceļu!”
Nevienam svešiniekam nebūs ienākt
4 Viņš mani aizveda pie Ziemeļu vārtiem tempļa priekšā, un es skatījos, un redzi – Kunga godība piepilda Kunga templi! Tad es kritu uz sava vaiga. 5 Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, ņem vērā, skaties ar acīm, klausies ar ausīm visu, ko es tev teikšu par Kunga tempļa likumiem un priekšrakstiem, par tempļa ieejām un izejām no svētvietas. 6 Saki dumpīgajam Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: nu diezgan jūsu preteklību, Israēla nams! 7 Jūs manā svētvietā ievedāt svešiniekus neapgraizītām sirdīm un neapgraizītām miesām, tā apgānīdami manu templi, kad man pienesāt taukus un asinis. Ar savām preteklībām jūs esat lauzuši manu derību. 8 Jūs nesargājāt manu svētvietu, bet likāt manu svētvietu sargāt citiem. 9 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: lai manā svētvietā neienāk neviens svešinieks ar neapgraizītu sirdi un miesu – neviens svešinieks, kas mīt pie Israēla dēliem.
Atkritušie levīti nevar kalpot kā priesteri
10 Levīti, kas bija tālu no manis, kad Israēls aizmaldījās pakaļ saviem elkiem, atbildēs par savu vainu. 11 Manā svētvietā tiem jākalpo par tempļa vārtu uzraugiem, tiem jākalpo templī par sadedzināmo un citu upuru kāvējiem – tiem jābūt pie ļaudīm, lai kalpotu tiem. 12 Bet, tādēļ ka tie kalpojuši saviem elkiem un bijuši par klupšanu Israēla namam, es zvēru ar paceltu roku, saka Kungs Dievs, tie atbildēs par savu vainu! 13 Tie netuvosies man kā priesteri, tie netuvosies manām svētlietām, nedz maniem vissvētākajiem upuriem, bet būs apkaunoti preteklību dēļ, ko darījuši! 14 Es tos ieceļu par tempļa sargiem un visu darbu veicējiem, kas tur jādara.
Norādījumi priesteriem
15 Levī priesteri no Cādoka dzimtas, kas palika kalpot manā svētvietā, kad Israēla nams aizmaldījās prom no manis, tie lai man tuvojas un man kalpo, lai tie stāv manā priekšā un upurē man taukus un asinis, saka Kungs Dievs. 16 Viņi lai ieiet manā svētvietā, viņi lai tuvojas manam galdam un kalpo man – viņi būs tie, kas man kalpos. 17 Kad tie ieies pa vārtiem iekšpagalmā un kalpos iekšpagalma vārtos, tiem jāapvelk lina drānas, lai tiem mugurā nav nekas no vilnas. 18 Lai tiem galvā ir lina galvauts un gurni segti lina biksēm, lai tie netērpjas drānās, kas sviedrē. 19 Kad tie iet ārējā pagalmā pie ļaudīm, lai tie noģērbj drānas, kurās kalpojuši, atstāj tās svētajās istabās un saģērbjas citās drānās – lai nesvēta ļaudis savām drānām. 20 Lai tie nenoskuj pliku galvu un lai neaudzē garus matus, bet kārtīgi apgriež. 21 Kad priesteriem jāiet iekšējā pagalmā, lai tie nedzer vīnu. 22 Ne atraitni, ne šķirtu lai tie neņem sev par sievu – tikai no Israēla nama jaunavām, vai priestera atraitni tie var ņemt par sievu. 23 Tiem jāmāca maniem ļaudīm, kā nošķirt svētu no parasta un kā zināt, kas nešķīsts, kas šķīsts. 24 Katrs strīds, kas nonāk tiesā, tiem jāiztiesā pēc maniem spriedumiem, tiem jāsargā mana bauslība un mani likumi un jāsvēta mans sabats. 25 Lai neviens no tiem netuvojas mirušajam, ka neapgānās, – vienīgi, ja mirušais ir paša tēvs, māte, dēls, meita vai neprecēta māsa, tie drīkst apgānīties, 26 bet pēc tam, kad tie šķīstījušies, jāpieskaita vēl septiņas dienas, 27 tad lai iet svētvietā – kalpot iekšpagalmā svētvietā un upurēt grēku upuri, saka Kungs Dievs.
28 Tāds ir viņu mantojums – vienīgais priesteru mantojums esmu es! Jums nav jādod tiem mantojums Israēlā – es esmu viņu mantojums! 29 Lai tie ēd labības dāvanu, grēka upuri un vainas upuri. Visas Dievam veltītās lietas Israēlā piederēs viņiem – 30 no visa pirmie augļi un viss, ko jūs ziedojat, lai pieder priesteriem. Arī jūsu labības pirmie augļi jādod priesteriem, lai rimtums un svētība ir jūsu namā! 31 Priesteri lai neēd ne putnu, ne lopu, kas nosprādzis vai zvēra saplēsts.
1 Pēc tam viņš veda mani atpakaļ pie dievnama ārējiem vārtiem rītu pusē, bet tie bija aizslēgti.
2 Tad tas Kungs man sacīja: „Šiem vārtiem jāpaliek aizslēgtiem, tos nebūs atvērt, neviens pa tiem lai neiet, tāpēc ka tas Kungs, Israēla Dievs, iegāja pa tiem, tāpēc tiem jāpaliek aizslēgtiem.
3 Tikai valdniekam (un tieši tāpēc, ka viņš ir valdnieks) ir atļauts tur apsēsties un maizi ēst tā Kunga priekšā; pa vārtu priekštelpu tam būs ieiet un pa to pašu ceļu iziet.“
4 Tad viņš veda mani pie ziemeļu vārtiem dievnama priekšpusē. Un kad es paskatījos, es redzēju: tā Kunga godība pildīja dievnamu. Tad es nokritu uz sava vaiga,
5 Un tas Kungs man sacīja: „Cilvēka bērns, ievēro labi un uzklausies uzmanīgi visu, ko Es tev tagad teikšu par visiem spēkā esošiem dievnama noteikumiem un likumiem. Ņem vispirms vērā, kā jāieiet dievnamā pa visām izejām no tā un ievēro pašas šīs izejas.
6 Saki Israēla namam, šai pretestības pilnai ciltij: Tā saka Dievs tas Kungs: „Lai nu reiz pietiktu jūsu nelietību, Israēla nams!
7 Jūs ļāvāt ienākt svešiniekiem, kas neapgraizīti sirdī un miesās, manā svētnīcā, un tie ar savu klātbūtni aptrai-pīja mana nama svētumu, kad jūs Man upurējāt manu maizi, taukus un asinis un tā lauzāt derību ar Mani bez visām pārējām jūsu nelietībām.
8 Jūs nepildījāt paši savu svēto kalpošanu, bet saucāt citus, šos svešiniekus, savā vietā kalpot manā svētnīcā.
9 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: Nevienam svešiniekam, kas neapgraizīts sirdī un miesās, nebūs ieiet manā svētnīcā, nevienam svešiniekam no tiem, kas dzīvo Israēla tautas vidū.
10 Toties Ievītiem, kas atkrituši no Manis, kad Israēls bija nomaldījies un pēc savas atkrišanas no Manis skrēja saviem elkiem pakaļ, tiem jānožēlo savi pārkāpumi.
11 Tiem būs kalpot manā svētnīcā kā sargiem dievnama vārtos un namu apkopt; tiem būs kaut tautas dedzināmos un kaujamos upurus un būs būt vienmēr savu tautas brāļu rīcībā, lai varētu tiem pakalpot.
12 Tāpēc ka tie viņiem kalpojuši elku priekšā un kļuvuši Israēla namam par iemeslu apgrēcībai, Es pacēlu pret tiem savu roku zvērestam,“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tiem būs izpirkt savu noziegumu.
13 Tiem nav atļauts Man tuvoties kā priesteriem, priesteru pienākumus pildot, un aizkart jebkādus manus svētumus, bet tiem būs nest savu kaunu un griezt par labu tās nelietības, ko tie darījuši.
14 Es tos iecelšu par kalpiem nama apkopšanai, lai tie veic visu, kas tur nama apkopšanā darāms.
15 Bet Ievītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis, tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
16 „Tiem būs iet manā svētnīcā un nostāties pie mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu manu kārtību.
17 Bet kad tie ieies pa iekšējā pagalma vārtiem, tad tiem jāapvelk linu drēbes; nekas vilnains tiem nedrīkst būt mugurā, kad tie kalpo iekšpus iekšējā pagalma vārtiem un dievnamā.
18 Linu apsējai jābūt uz viņu galvas un linu biksēm ap viņu gurniem, tiem nebūs tērpties tādās drēbēs, kas dzen sviedrus.
19 Bet kad tie iziet pie tautas ārējā pagalmā, tad tiem jānovelk tās drēbes, kurās tie kalpojuši, un tās jānoliek diev-nama svētitās istabās un jāapvelk citas drēbes, lai tie nepiešķirtu tautai svētību ar savām drēbēm.
20 Tiem nebūs apcirpt savu galvu pliku nedz arī nēsāt garus matus, bet savas galvas matus nocirpt, kā parasts.
21 Vīnu priesteriem nebūs dzert, kad tiem jāiet iekšējā pagalmā.
22 Tiem nebūs precēt atraitni vai šķirtu sievu, bet tikai jaunavu no Israēla cilts. Bet priestera atstātu atraitni tie drīkst precēt.
23 Tiem būs mācīt manu tautu atšķirt svētu no nesvēta un rādīt, kāda starpība ir starp nešķīstu un šķīstu.
24 Tiesas lietās tiem būs tiesu turēt; pēc maniem noteikumiem tiem būs tiesāt un turēt manus baušļus un likumus visos manos svētkos un svētīt manu svēto dienu.
25 Mironi tiem nebūs aizkart, lai netaptu nešķīsti; ir tikai atļauts aizkart mirušu tēvu vai māti, dēlu vai meitu, brāli vai neprecētu māsu un kļūt nešķī-stam.
26 Un kad viņš atkal šķīstījies, viņam pie pavadītā laika vēl jāpieliek septiņas dienas.
27 Un tai dienā, kad tam jāiet iekšējā pagalmā, lai pēc tam kalpotu svētnīcā, tam būs nest grēku upuri,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
28 Nekāds mantots īpašums lai viņiem nepieder: Es esmu viņu mantotais īpašums; arī nekādu zemes īpašumu jums nebūs Israēlā viņiem piešķirt: Es esmu viņu īpašums.
29 Viņi ir tie, kam būs apēst ēdamos upurus, grēku un noziegumu upurus, un viss tas, kas atzīstams par kāda izraidāmā īpašumu un kas atrodas Israēlā, piederēs viņiem.
30 Un visu jūsu augļu pirmaji un visi jūsu cilājamie upuri, ko jūs nesat, lai pieder priesteriem; arī no labākajām jūsu smalko (skrotēto) miltu šķirnēm kādu daudzumu jums būs dot priesteriem, lai svētība mīt jūsu namos.
31 Kritušu vai saplosītu lopu vai putnu gaļu priesteriem nebūs ēst.
