Vēstījums par Seīra kalnu
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pievērsies Seīra kalnam un pravieto par to: 3 saki: tā saka Kungs Dievs:
es esmu pret tevi, es celšu pret tevi roku,
es darīšu tevi par izpostījumu un gruvešiem!
4 Es tavas pilsētas sagraušu – tu tiksi izdeldēts!
Tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!
5 Tevī ir mūžīgs ienaids, zobena asmeni tu laidi pār Israēla dēliem posta laikā, viņu beidzamā soda laikā! 6 Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, es tevi nodošu asinīm, asinis tevi vajās! Tādēļ ka tu nenīdi asinsizliešanu, asinis tevi vajās! 7 Seīra kalnu es padarīšu par izpostījumu un postažu, es tur iznīdēšu ikvienu, kas kust! 8 Es noklāšu kalnus nokautajiem – uz taviem pakalniem un tavās ielejās, visās tavās gravās gulēs zobena nokautie!
9 Es tevi darīšu par mūžīgu izpostījumu,
tavās pilsētās neviens nedzīvos!
Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!
10 Tādēļ ka tu teici: šīs divas tautas, šīs divas valstis būs manas! – mēs viņas iemantosim, kaut pats Kungs būtu tur! 11 Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, tavu niknumu un skaudību es tev atdarīšu, visu, ko tu savā naidā tiem darīji! Es likšu tev iepazīt mani, es tevi tiesāšu! 12 Tad tu zināsi, ka es esmu Kungs! Es dzirdēju visas tavas nievas, tu teici par Israēla kalniem: tie lemti izdeldēšanai, tie doti mums aprīšanai! – 13 Ar muti jūs pret mani dižojāties, daudz vārdu pret mani runājāt – es to dzirdēju!
14 Tā saka Kungs Dievs: es darīšu tevi par izpostījumu, un līksmos visa zeme, 15 tāpat kā tu līksmoji, kad tika izdeldēts Israēla nama mantojums, tāpat es darīšu tev – Seīra kalns un viss Edoms būs izpostījums! Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”
1 Un tālāk nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, vērs savus skatus pret Seīras kalnāju un sludini pret to šādu pravietojumu:
3 Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret tevi, Seīras kalnāj, Es izstiepšu savu roku pret tevi un padarīšu tevi par tuksnesi un visu pamestu neauglīgu kailatni!
4 Tavas pilsētas Es padarīšu par drupu kaudzēm, un tu pati kļūsi par tuksnesi, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs.
5 Tas tāpēc, ka tu dzīvoji mūžīgā ienaidā ar Israēla bērniem un nodevi tos zobenam taisni viņu nelaimes laikā, kad viņi savu noziegumu jau bija gandrīz izlīdzinājuši.
6 Tādēļ, tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es likšu tev asinis liet, asinis tevi mocīs. Tādēļ, ka tu nevairījies no asins izliešanas, asinis tevi vajās.
7 Es padarīšu Seīras kalnāju par tuksnesi un kailu smiltāju un iznīcināšu visus, kas tur klejo.
8 Es pildīšu visus tā kalnus ar nokautiem: uz taviem pakalniem, tavās lejās un gravās vistugulēs zobena nokautie.
9 Es tevi darīšu par mūžīgu smilšainu kailatni, tavās pilsētās neviens vairs nedzīvos, lai jūs atzīstat, ka Es esmu tas Kungs.
10 Tāpēc ka tu sacīji: Šīs divas tautas, šīs divas valstis kritīs manās rokās, es tās ieņemšu, kaut gan pats tas Kungs tur dzīvo,
11 Tad tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs, —„Es rīkošos ar tevi pēc tavām paša dusmām un tavas bardzības, kā tu izturējies pret tiem savā ienaidā, un Es likšu tiem un ari tev Sevi pazīt, kad Es ar tevi tiesāšos un būšu tevi sodījis.
12 Tad ari tu atzīsi, ka Es, tas Kungs, esmu dzirdējis visus tavus paļājumus, ko tu vērsi pret Israēla kalnāju, kad tu sacīji: Tas ir izpostīts un mums nodots, lai mēs to apēdam.
13 Tā jūs lielījāties pret Mani ar savu muti un bieži lietojāt pārgalvīgus vārdus; tos visus Es esmu dzirdējis.
14 Tā saka Dievs tas Kungs: Visai zemei par prieku Es likšu tev kļūt par tuksnesi.
15 Kā tu priecājies, kad Israēla nama īpašums bija izpostīts, tā Es arī tev atmaksāšu; tev jātop par tuksnesi, Seīras kalnāj, un kopā ar tevi arī visai Ēdomai, lai tu un Ēdoma atzītu, ka Es esmu tas Kungs.“
