Dieva vēstījums ļaunprātīgiem vadoņiem
1 Gars mani pacēla un nesa uz Kunga nama vārtiem, kas austrumu pusē, un redzi – vārtos stāvēja divdesmit pieci vīri. Viņu vidū es pamanīju tautas augstmaņus: Jaazanju, Azūra dēlu, un Pelatjāhu, Benājāhu dēlu.
2 Gars man sacīja: “Cilvēka dēls, šie vīri šajā pilsētā sagudro nelietības un dod ļaunus padomus: 3 namu ceļamais laiks nav ne tuvu – pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa! – 4 Tādēļ pravieto tiem, pravieto, cilvēka dēls!”
5 Un pār mani nolaidās Kunga Gars un sacīja: “Saki: tā saka Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un es zinu jūsu domas! 6 Daudzus jūs šajā pilsētā nokāvāt, un ielas ir pilnas nokautajiem.
7 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu nokautie, kas krituši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls, bet jūs tiksiet iztrenkti no tās! 8 Jūs bīsieties zobena, es jums uzsūtīšu zobenu, saka Kungs Dievs. 9 Es jūs iztrenkšu no tās ārā, es to atdošu svešiniekiem, es jums spriedīšu tiesu! 10 Jūs kritīsiet no zobena, es jūs tiesāšu Israēla robežās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs! 11 Šī pilsēta nebūs jums katls, un tajā jūs nebūsiet gaļa! Israēla robežās es jūs tiesāšu! 12 Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, kura likumus jūs nepildījāt un tiesas neievērojāt, – jūs darījāt tā, kā sprieda tautas ap jums!”
13 Kamēr es pravietoju, Pelatjāhu, Benājāhu dēls, nomira. Tad es kritu uz sava vaiga un stiprā balsī kliedzu: “Ak, Kungs Dievs, vai tu pilnīgi piebeigsi Israēla atlikumu?!”
Dievs atjaunos Israēlu
14 Un Kunga vārds nāca pār mani: 15 “Cilvēka dēls, nu Jeruzālemes iedzīvotāji saka par taviem brāļiem, taviem radiem un visu Israēla namu: tie ir tālu no Kunga, mums šī zeme ir atdota mantojumā!
16 Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: jā, es viņus aizvedu tālu prom tautās, es viņus izkaisīju starp valstīm, bet tur, tajās valstīs, kurp tie nonākuši, es vēl mazliet esmu tiem svētums! –
17 Tādēļ saki: tā saka Kungs Dievs: es jūs sapulcēšu no visām tautām, un es jūs savākšu no visām valstīm, kurās jūs tikāt izkaisīti, un es jums došu Israēla zemi! – 18 Kad viņi tur nonāks, tie aizvāks no tās visas riebeklības un preteklības! 19 Es tiem došu citu sirdi, es likšu viņos jaunu garu, es izņemšu no viņu miesām akmens sirdi un došu tiem miesas sirdi, 20 un tad viņi sekos maniem likumiem, tie turēs un pildīs manas tiesas. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs! 21 Bet tiem, kam sirds tiecas pēc riebeklībām un preteklībām, – to darbus es pavērsīšu pret viņiem,” saka Kungs Dievs.
22 Tad ķerubi pacēla spārnus – riteņi bija tiem blakus, un Israēla Dieva godība bija pār tiem. 23 Kunga godība pārcēlās no pilsētas uz kalnu, kas pilsētas austrumu pusē. 24 Gars mani pacēla un redzējumā, kas no Dieva Gara, aiznesa pie izsūtītajiem uz Kaldeju. Tad redzējums nozuda, 25 un es izstāstīju izsūtītajiem visu, ko Kungs man bija rādījis.
1 Tad Dieva spēks mani pacēla augšup un nonesa pie tā Kunga nama vārtiem, kas ir pret rītiem. Vārtu ieejā es redzēju stāvam divdesmit piecus vīrus un viņu vidū tautas augstākos labiešus un vadoņus—Jaāsanju, Asura dēlu, un Pelatju, Benajas dēlu.
2 Un Viņš man sacīja. „Cilvēka dēls, šie ir tie vīri, kas šai pilsētā izprāto daudz ko nelabu un dod ļaunus pado-mus.
3 Tie saka: Vai tad nupat vēl tikai namus neuzcēla par jaunu? Tādēļ nav vēl pienācis laiks celt jaunus namus. Pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa.
4 Tādēļ sludini pret tiem, sludini, cilvēka dēls!
5 Tad tā Kunga gars krita uz mani un man sacīja: „Saki tiem: Tā saka tas Kungs: Tā jūs runājat, Israēla nams, un jūsu domas, kas dzimst jūsu prāta dziļumos, Man ir labi zināmas.
6 Daudz ir to, ko jūs esat nokāvuši šinī pilsētā: pilsētas ielas ir pilnas ar nokautiem.“
7 Tādēļ saka tas Kungs: „Jūsu nokautie, ko jūs esat noguldījuši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls. Bet jūs Es izvedīšu ārā no tās.
8 Jūs bīstaties no zobena, bet Es tiešām sūtīšu zobenu pār jums“ —saka Dievs tas Kungs. —
9 „Es jūs izvedīšu ārā no pilsētas un jūs nodošu rokā svešajiem, un Es nesīšu jums tiesu.
10 Jūs kritīsit no zobena, pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu, un jūs atzīsit, ka Es esmu tas Kungs.
11 Sī pilsēta jums nebūs par katlu, un jūs nebūsit tanī par gaļu. Pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu.
12 Tad jūs atzīsit, ka Es esmu tas Kungs, pēc kura likumiem jūs nestaigājāt un kura baušļus jūs nepildījāt: drīzāk jau jūs pildījāt pagānu tautu likumus, kas jums visapkārt.“
13 Un notika, ka, man tā sludinot, Pelatja, Benajas dēls, pakrita un nomira. Tad es kritu uz sava vaiga, kliedzu stiprā balsi un teicu: „Ak Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi pēdējos no Israēla pāri palikušos iznicināt?“
14 Tad mani skāra tā Kunga vārds un man sacīja:
15 „Cilvēka bērns, tie ir tavi brāli, jā—tavi brāļi un trimdas biedri un viss Israēla nams, par kuriem Jeruzālemes iedzīvotāji saka: Tie tagad ir tālu prom no tā Kunga; mums ir dota šī zeme par īpašumu.
16 Tādēļ saki tiem: Tā saka tas Kungs: Es tos gan aizvedu tālu projām un izklīdināju svešumā pa nepazīstamām zemēm pagānu tautu starpā. Bet Es esmu tomēr palicis tiem vēl kaut cik par svētumu tais zemēs, kur tie nonākuši.
17 Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, Es jūs salasīšu kopā no tām tautām un zemēm, kur jūs izkaisīti, un jūs savākšu atkal vienkopus un jums atdošu Israēla zemi.
18 Kad viņi tur būs atgriezušies un novākuši pie malas visus elkus un atmetuši visas negantības,
19 Tad Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas,
20 Lai tie staigā pēc maniem liku-miem, ievēro manus baušļus un tos pilda. Tad tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
21 Bet tiem, kupr sirds pieder un kuru ceļš kalpo šausmīgajiem elkiem un to negantībām, Es uzlikšu viņu grēkus uz viņu galvām,“ saka Dievs tas Kungs.
22 Tad ķerubi pacēlās spārnos, un riteņi gāja viņiem līdz. Un Israēla Dieva godība bija virs tiem.
23 Tad tā Kunga godība pacēlās pāri pilsētas novadam un nolaidās uz tā kalna, kas atrodas no pilsētas pret rītiem.
24 Mani turpretī Dieva spēks pacēla un aiznesa garā un dvēseles aizrautībā uz Kaldēju pie gūstā aizvestajiem. Tad nozuda ari parādība, ko es skatīju.
25 Un es pasludināju aizvestajiem tā Kunga vārdus, ko Viņš man teica, un visu, ko Viņš man rādīja.
