Derības apstiprināšana
1 Un Mozum viņš teica: “Kāpiet augšup pie Kunga, tu, Ārons, Nādābs, Abīhū un septiņdesmit no Israēla vecajiem, un zemojieties jau iztālēm! 2 Lai Mozus tuvojas Kungam viens pats, bet viņi lai netuvojas, lai ļaudis nekāpj kopā ar viņu.” 3 Tad Mozus nāca un pastāstīja tautai visus Kunga vārdus un tiesas, un tauta atbildēja visi kā viens: “Mēs darīsim visu, ko Kungs ir runājis!” 4 Mozus pierakstīja visus Kunga vārdus. Viņš cēlās agri no rīta un kalna pakājē uzcēla altāri un uzslēja divpadsmit piemiņas stabus pēc divpadsmit Israēla ciltīm. 5 Tad viņš sūtīja israēliešu jaunekļus, un tie upurēja Kungam sadedzināmos upurus un miera kaujamos upurus – vēršus. 6 Mozus ņēma pusi no asinīm un salēja bļodās, bet pusi asiņu viņš slacīja pār altāri. 7 Tad viņš paņēma derības grāmatu, lasīja to, tautai dzirdot, un viņi teica: “Mēs darīsim visu, ko runājis Kungs, un mēs klausīsim!” 8 Tad Mozus ņēma asinis, slacīja pār tautu un teica: “Redzi, šīs ir derības asinis, ko Kungs ar jums slēdzis par visām šīm lietām!”
Kalnā ar Dievu
9 Tad Mozus un Ārons, Nādābs un Abīhū, un septiņdesmit Israēla vecajie kāpa kalnā. 10 Un viņi ieraudzīja Israēla Dievu – zem viņa kājām bija kā safīra ķieģeļu klājums, kā pašas debesis savā šķīstumā! 11 Viņš roku necēla pret Israēla dēlu vadoņiem! Tie skatīja Dievu, ēda un dzēra!
12 Un Kungs teica Mozum: “Kāp pie manis kalnā un paliec te, un es došu tev akmens plāksnes – bauslību un pavēles, ko es esmu rakstījis tiem par pamācību!” 13 Un cēlās Mozus un Jozua, viņa kalps, un Mozus uzkāpa Dieva kalnā. 14 Bet vecajiem viņš teica: “Palieciet šeit mūsu vietā, kamēr mēs pie jums atgriezīsimies, un, redzi, pie jums paliek Ārons un Hūrs. Kam ir kāda lieta, tas lai iet pie viņiem.” 15 Mozus uzkāpa kalnā, un kalnu apklāja mākonis. 16 Kunga godība iemājoja Sīnaja kalnā, mākonis to klāja sešas dienas, un septītajā dienā viņš sauca uz Mozu no mākoņa vidus. 17 Kunga godība Israēla dēliem likās kā rijoša uguns kalna galā. 18 Un Mozus iegāja mākonī un uzkāpa kalnā. Mozus bija kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
1 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzkāp pie tā Kunga, tu un Arons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem, un pielūdziet iztālēm.
2 Bet Mozus lai viens pats nāk pie tā Kunga, un lai vini nenāk tuvu klāt; bet tauta lai nemaz nekāpj ar to kopā kalnā.“
3 Kad Mozus nogāja un izstāstīja visus šos vārdus tautai, kādus tas Kungs bija sacījis, un visus noteikumus, tad visa tauta vienā balsī atbildēja un sacīja: „Visus šos vārdus, kurus tas Kungs ir sacījis, mēs gribam izpildīt.“
4 Un Mozus uzrakstīja visus tā Kunga vārdus, un viņš cēlās agri no rīta, un uzcēla altāri kalna pakāiē līdz ar divpadsmit piemiņas akmeņiem pēc divpadsmit Israēla cilšu skaita.
5 Un viņš sūtīja no Israēla bērnu vidus jaunekļus, kas upurēja dedzināmos upurus un kaujamos upurus kā pateicības upuri tam Kungam.
6 Un Mozus paņēma pusi no asinīm un tās ielēja upura bļodā, bet ar otru pusi viņš apslacināja altāri.
7 Tad viņš ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, bet tie teica: „Visu, ko tas Kungs ir sacījis, mēs darīsim un pildīsim.“
8 Un Mozus paņēma asinis un slacīja pār tautu un sacīja: „Redzi, šīs ir derības asinis, ko tas Kungs ir ar jums slēdzis, pamatodamies uz visiem šiem vārdiem.“
9 Un Mozus uzkāpa kalnā un Arons, Nadabs, Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem līdz ar viņu.
10 Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats tik spožs kā pašas debesis, tik skaidras.
11 Bet Viņš neizstiepa savu roku pret Israēla tautas izredzētiem. Tie redzēja Dievu, ēda un dzēra.
12 Un tas Kungs sacija Mozum: „Nāc pie Manis augšā kalnā un gaidi, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tanīs tiktu mācīti.“
13 Tad Mozus cēlās, un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
14 Bet vecajiem viņš sacīja: „Gaidiet mūs te, tiekāms mēs atgriezīsimies pie jums; un redzi, arī Arons un Hūrs paliks pie jums—kam ir kāda lieta, lai griežas pie viņiem.“
15 Un Mozus uzkāpa kalnā, bet kalnu apsedza mākonis.
16 Un tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalna, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus.
17 Un tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā.
18 Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
