Neraudzētās maizes svētki
(2Moz 12:14–20)1 Kungs teica Mozum: 2 “Svētī man ik pirmdzimto, kas Israēlā no miesām nācis gan cilvēkam, gan lopam, – tas mans!”
3 Un Mozus teica ļaudīm: “Atcerieties dienu, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, no vergu nama, jo ar stipru roku Kungs jūs izveda – raudzētu lai neēd! 4 Šodien, abība mēnesī, jūs izejat. 5 Kad Kungs jūs aizvedīs uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, hiviešu un jebūsiešu zemi – kā viņš zvērēja jūsu tēviem, ka dos zemi, kur piens un medus plūst, – tad šajā mēnesī kalpojiet, šādi kalpodami! 6 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi, bet septītajā dienā – svētki Kungam! 7 Neraudzētu maizi lai ēd septiņas dienas, raugu pie jums lai nemana un ieraugu pie jums lai nemana – nekur, kur jūs mītat! 8 Tajā dienā tu stāsti savam dēlam: tas tādēļ, ka tā man darīja Kungs, kad es iznācu no Ēģiptes! 9 Un lai tev ir zīme uz tavas rokas un piemiņa starp tavām acīm – lai Kunga bauslība ir tavā mutē, jo ar stipru roku Kungs tevi izveda no Ēģiptes. 10 Turi šo likumu norādītajā laikā mūžu mūžos!
Pirmdzimtie novēlēti Kungam
11 Kad Kungs tevi aizvedīs uz kanaāniešu zemi, kā viņš tev zvērēja, tev un taviem tēviem, un atdos to tev, 12 tad tu atdod Kungam visus, kas pirmie no miesām nākuši. Visi pirmie tēviņi no lopu metieniem – Kungam! 13 Ikvienu pirmdzimto ēzeli izpērc ar jēru, bet, ja neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto cilvēku starp saviem dēliem! 14 Un, kad rīt tavs dēls tev jautās: kas tas ir? – tad saki viņam: ar stipru roku Kungs mūs izveda no Ēģiptes, no vergu nama! 15 Un, kad faraons tiepās mūs laist, tad Kungs nokāva ik pirmdzimto Ēģiptes zemē – gan cilvēka pirmdzimto, gan lopa pirmdzimto. Tādēļ es upurēju Kungam ikvienu tēviņu, kas pirmais no miesām nācis, un izpērku ikvienu no manu dēlu pirmdzimtajiem! 16 Un lai tev ir zīme uz tavas rokas un piemiņa starp tavām acīm – jo ar stipru roku Kungs izveda mūs no Ēģiptes!”
Mākoņu un uguns stabs
(2Moz 40:34–384Moz 9:15–231Ķēn 8:10–11)17 Kad faraons atlaida tautu, Dievs nevadīja tos pa ceļu uz filistiešu zemi, kaut tā bija tuvu, bet Dievs teica: “Ka tik šī tauta nesāk nožēlot, karu pieredzēdama, un ka neatgriežas Ēģiptē.” 18 Dievs veda tautu apkārt pa tuksneša ceļu uz Niedru jūru, un Israēla dēli aizgāja no Ēģiptes zemes apbruņoti. 19 Un Mozus paņēma sev līdzi Jāzepa kaulus, jo viņš bija nozvērinājis Israēla dēlus, sacīdams: “Dievs jūs nepametīs – tad aiznesiet manus kaulus no šejienes sev līdzi!” 20 Viņi izgāja no Sukotas un apmetās Ētāmā, tuksneša malā. 21 Dienā Kungs gāja tiem pa priekšu mākoņu stabā, lai vadītu tos ceļā, un naktī – uguns stabā, lai būtu gaisma – lai tie ietu dienu un nakti. 22 Mākoņu stabs neatkāpās no tautas dienā un uguns stabs naktī.
1 Un tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 „Novēli man visus pirmdzimušos kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder.“
3 Un Mozus sacīja tautai: „Pieminiet šo dienu, kad iūs esat iznākuši no sava vergu nama Ēģiptes, jo ar stipru roku tas Kungs jūs ir izvedis no turienes; neēdiet raudzēto!
4 Šodien jūs izejat, Abiba mēnesī.
5 Kad nu tas Kungs tevi ievedīs kānaāmešu, hetiešu, amoriešu, chīviešu un jebusiešu zemē, kupu Viņš ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis tev dot, zemi kupā piens un medus tek, tad kalpojie Viņam tādā pašā veidā šinī mēnesī.
6 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētki tam Kungam.
7 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet iejavu lai neredz pie jums un raugu lai neierauga pie jums visās jūsu robežās.
8 Saviem bērniem sakiet šinī dienā: tas tāpēc notiek, ka tas Kungs man tā darījis, kad es iznācu no Ēģiptes zemes.
9 Un tas lai ir tev par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai tā Kunga likums būtu tavā mutē, jo ar stipru roku tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.
11 Kad nu tas Kungs tevi ievedis kānaāniešu zemē, kā Viņš to taviem tēviem ar zvērestu tev ir apsolījis, un tā būs tev iedota,
12 Tad tev būs novēlēt tam Kungam visu, kas pašķir mātes klēpi, visi tavu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie lai ir tam Kungam.
13 Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāatpērk ar avi, bet ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēku pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.
14 Un ja tavs bērns šodien vai rit tev jautātu: „Ko tas nozīmē?“ tad atbildi tam: „Ar stipru roku tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
15 Kad faraons ietiepās, mūs neizlaizdams, tad tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tāpēc es upurēju tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku.
16 Un tam jābūt par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku tas Kungs mūs ir izvedis no Eģiptes.“
17 Un kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sprieda tā: „Lai ļaudim netop žēl, un tie, paredzēdami kapus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē.“
18 Bet Dievs lika iet tautai apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņojušies cīņai.
19 Mozus ari paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: „Kad Dievs jūs piemeklēs, tad paņemiet manus kaulus līdz no šejienes.“
20 Un viņi savas teltis aizcēla no Sukotas un apmetās nometnē pie Ētamas, tuksneša galā.
21 Un tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos izvadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22 Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.
