Jūdi sakauj savus ienaidniekus
1 Un divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa pavēlei bija jātiek pildītai, tajā dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja gūt virsroku, viss pavērsās tā, ka jūdi dabūja virsroku pār saviem nīdējiem. 2 Jūdi sapulcējās pilsētās, visās ķēniņa Ahasvēra pavalstīs, lai galētu tos, kuri lūkoja darīt tiem ļaunu, un neviens nestājās tiem pretī, jo bailes no jūdiem bija pārņēmušas visas tautas. 3 Visi pavalstu augstmaņi, satrapi, vietvalži un ierēdņi, kādi vien ķēniņam bija, palīdzēja jūdiem, jo tos bija pārņēmušas bailes no Mordohaja. 4 Mordohajs bija liels ķēniņa namā, un viņa slava izgāja pa visām pavalstīm, un Mordohajs tapa arvien varenāks.
5 Jūdi satrieca visus savus ienaidniekus ar zobenu, apkāva tos un pazudināja, un darīja saviem nīdējiem, ko vien gribēja. 6 Galvaspilsētā Sūsās jūdi nokāva un izdeldēja pieci simti vīru. 7 Tie nokāva Paršandātu, Dalfonu, Aspātu, 8 Porātu, Adalju, Arīdātu, 9 Parmaštu, Arīsaju, Aridaju un Vajzātu – 10 desmit jūdu ienaidnieka Hāmāna, Hamdāta dēla, dēlus, bet pie laupīšanas neķērās.
11 Tajā pašā dienā nokauto skaits tapa zināms ķēniņam galvaspilsētā Sūsās. 12 Un ķēniņš teica ķēniņienei Esterei: “Galvaspilsētā Sūsās jūdi izkāvuši pieci simti vīru un desmit Hāmāna dēlus. Ko tie vēl ir izdarījuši citās ķēniņa pavalstīs?! Bet, lai ko tu prasītu, tas tev tiks dots! Lai kādas tev vēlmes, tās tiks piepildītas!” 13 Estere teica: “Ja tas ķēniņam tīk, lai arī rīt jūdiem Sūsas pilsētā ļauj darīt pēc šodienas likuma, bet desmit Hāmāna dēlus lai pakar karātavās.” 14 Ķēniņš teica: “Lai notiek!” Un Sūsās pildīja pavēli un pakāra desmit Hāmāna dēlus. 15 Jūdi Sūsās sapulcējās arī adāra mēneša četrpadsmitajā dienā un nokāva Sūsās trīs simti vīru, bet pie laupīšanas klāt neķērās.
16 Jūdi sapulcējās ķēniņa pavalstīs, lai aizstāvētu savu dzīvību un tiktu vaļā no saviem ienaidniekiem, tie nokāva savus nīdējus, septiņdesmit piecus tūkstošus, bet pie laupīšanas klāt neķērās. 17 Tas notika adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, bet četrpadsmitajā dienā tie atpūtās – padarīja to par dzīru un prieka dienu.
Pūrīm svētki
18 Jūdi Sūsās sapulcējās adāra trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā, bet atpūtās piecpadsmitajā, padarot to par dzīru un prieka dienu. 19 Jūdu zemnieki, kas mīt laukos, kā prieka, dzīru un labu dienu svin adāra mēneša četrpadsmito dienu un tad sūta viens otram mielastu.
20 Mordohajs pierakstīja šīs lietas un sūtīja vēstules visiem jūdiem uz visām ķēniņa Ahasvēra pavalstīm, tuvām un tālām, 21 lai iedibinātu paražu svinēt adāra mēneša četrpadsmito un piecpadsmito dienu ik gadu 22 kā dienu, kurā jūdi tika vaļā no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā to bēdas vērtās priekā un sēras par labu dienu. Lai tie padara tās par dzīru un prieka dienām un viens otram sūta mielastu un dāvanas nabagiem. 23 Jūdi pieņēma kā paražu to, ko bija sākuši darīt, kā Mordohajs to bija rakstījis. 24 Jo visu jūdu ienaidnieks agāgietis Hāmāns, Hamdāta dēls, perināja nolūku tos izdeldēt un tādēļ meta lozes, pūr, par to, kad tos iznīdēt un izdeldēt. 25 Kad Estere nāca ķēniņa priekšā, ķēniņš ar rakstu pavēlēja atsaukt pret jūdiem iecerēto ļaunumu, un tas nāca pār viņa paša galvu – viņu un viņa dēlus pakāra karātavās. 26 Tādēļ šīs dienas nosauca par pūrīm, pēc vārda pūr – loze. Tā dēļ, kas šajā vēstulē rakstīts un ko viņi pieredzēja, un kas ar viņiem notika, 27 jūdi iedibināja paražu un apņēmās, ka viņi paši un viņu pēcnācēji, un visi, kas viņiem pieslējušies, ik gadu svinēs šīs divas dienas, kā tas ar rakstu noteikts, un nekad no tā neatkāpsies. 28 Šīs dienas tiks pieminētas un svinētas no paaudzes paaudzē, no dzimtas dzimtā, no pavalsts pavalstī un no pilsētas pilsētā. Pūrīm dienas lai nezūd pie jūdiem, un atmiņas par tām lai neizsīkst pie viņu pēcnācējiem.
29 Un ķēniņiene Estere, Abīhaila meita, un jūds Mordohajs rakstīja otru vēstuli un ar savu spēku un varu iedibināja Pūrīm svētkus. 30 Vēstules tika sūtītas visiem jūdiem uz simts divdesmit septiņām ķēniņa Ahasvēra pavalstīm – tie bija miera un patiesības vārdi, 31 ar kuriem noliktajā laikā iedibināja pūrīm dienas, kā bija noteicis jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere, kā tie bija noteikuši paši sev un saviem pēcnācējiem, iedibināja arī gavēšanu un žēlabas. 32 Ar Esteres pavēli tika iedibināti Pūrīm svētki, un tas tika ierakstīts grāmatā.
1 Un divpadsmitajā mēnesī, kas ir adara mēnesis, tā trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa vārdam un viņa pavēlei bija jātiek izpildītai, dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja viņus pievarēt, bet kas izveidojās tā, ka jūdi paši pievarēja savus nīdējus,
2 Jūdi sapulcējās savās pilsētās visās ķēniņa Ahasvera zemēs, lai izstieptu roku pret tiem, kas bija nodomājuši viņiem ļaunu. Un neviens nestājās viņiem pretī, jo bailes no viņiem bija pārņēmušas visas tautas.
3 Un visu zemju dižciltīgie, ķēniņa vietnieki, pārvaldnieki, ierēdņi—palīdzēja jūdiem, jo bailes no Mordochaja bija sagrābušas viņus savā varā.
4 Jo Mordochajs bija liels ķēniņa pilī, un viņa slava izgāja pa visām zemēm; bez tam cieņa pret Mordochaju un viņa cēlums kļuva arvienu lielāki.
5 Tā jūdi kāva visus savus ienaidniekus, cirzdami ar zobenu, slepkavodami un nomaitādami tos, un viņi darīja saviem ienaidniekiem pēc savas patikas.
6 Arī Sūsu pilsētā jūdi nokāva un iznīcināja pieci simts vīrus.
7 Un viņi nokāva arī Paršandatu, Dalfonu un Aspatu,
8 Arī Poratu, Adalju un Aridatu,
9 Arī Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu,
10 Desmit Hamana, Hammedata dēla, jūdu ienaidnieka, dēlus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
11 Tajā pašā dienā Sūsu pilsētā nokauto skaits tika paziņots ķēniņam.
12 Un ķēniņš sacīja ķēniņienei Esterei: „Sūsu pilsētā vien jūdi ir nokāvuši un iznīcinājuši pieci simti vīrus un arī desmit Hamana dēlus. Ko gan viņi nav izdarījuši tad pārējās ķēniņa zemēs? Tomēr, kāds ir tavs lūgums? Lai lūgtais tev top piešķirts! Un kāda vēl ir tava vēlēšanās? Lai tā top izpildīta!“
13 Un Estere sacīja: „Ja tas ķēniņam patīk, lai jūdiem, kas ir Sūsos, top dota vaļa rīkoties pēc šīs dienas pavēles ari vēl rītu, un Hamana desmit dēlus lai pakar pie karātavām!“
14 Tad ķēniņš sacīja, lai tas tā top darīts, un Sūsos izsludināja ķēniņa pavēli, un desmit Hamana dēlus pakāra.
15 Jūdi, kas bija Sūsos, sapulcējās arī četrpadsmitajā adara mēneša dienā, un viņi nokāva Sūsos vēl trīs simti vīrus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
16 Un pārējie jūdi, kas bija ķēniņa zemēs, ari apvienojās un uzstājās par savu dzīvību un panāca mieru no saviem ienaidniekiem; viņi nokāva septiņdesmit pieci tūkstošus no tiem, kas viņus nīda, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
17 Tas notika trīspadsmitajā adara mēneša dienā, un viņi atpūtās tā četrpadsmitajā dienā un padarīja to par džipu un prieka dienu.
18 Bet jūdi, kas bija Sūsos, sapulcējās mēneša trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā un atpūtās tā piecpadsmitajā dienā un padarīja to par dzīpu un prieka dienu.
19 Tādēļ jūdi kas dzīvo ciemos un miestos, pārvērš adara mēneša četrpads-mito dienu par prieka, dzīpu un svētku dienu, kad sūta ēdienus cits citam.
20 Un Mordochajs uzrakstīja šos notikumus. Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvera zemēs, tuviem un tāliem,
21 Lai uzliktu viņiem par pienākumu svinēt četrpadsmito adara mēneša dienu, arī tā piecpadsmito dienu, katru gadu
22 Kā dienas, kupās jūdi ir panākuši mieru no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā bēdas viņiem ir pārvērtušās par prieku un sēras par svētku dienu, padarot šīs dienas par dzīpu un prieka dienām, kad sūta cits citam ēdienus un dāvanas trūcīgiem.
23 Tā jūdi pieņēma kā parašu to, ko viņi toreiz bija iesākuši darīt, un ko Mordochajs viņiem bija savās vēstulēs ieteicis, tāpēc
24 Ka agagietis Hamans, Hammedatas dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija gan sataisījies pret jūdiem, lai viņus iznīcinātu, un bija metis pūr, tas ir meslus, lai viņus izdeldētu un iznīcinātu,
25 Bet kad Estere griezās ar lūgumu pie ķēniņa, ķēniņš bija pavēlējis ar rakstu, lai Hamana Jaunais nodoms, ko tas bija iecerējis pret jūdiem, krīt atpakaļ uz viņa paša galvu un lai pakar viņu un viņa dēlus pie karātavām.
26 Tādēļ šīs dienas sauc „pūrīm,“ pēc vārda pūr. Un tāpēc visa šīs vēstules kopējā satura dēļ, kā arī visa tā dēļ, ko viņi bija paši redzējuši un piedzīvojuši un kas viņiem bija citu pastāstīts,
27 Jūdi apņēmās un uzlika saviem pēcnācējiem un visiem, kas pieslējās viņiem, par nekavējamu pienākumu, ka viņi nepalaidīs, bet svinēs šīs divas dienas, kā viņiem ir rakstīts priekšā un viņu pašu stingri noteiktā laikā ikgadus,
28 Tāpat arī, ka šīs dienas ir pieminamas un svinamas katrā paaudzē, katrā ģimenē, katrā zemē un katrā pilsētā, un ka šīs pūrīm dienas nedrīkst iznīkt no jūdu vidus, un arī ka atmiņa par tām nedrīkst zust starp viņu pēcnācējiem.
29 Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordochajs rakstīja ar visu savu ietekmi un pārliecību, lai panāktu šā otra ziņojuma par pūrīm vispārēju atzīšanu.
30 Un viņš izsūtīja visiem jūdiem Ahasvera valstī simts divdesmit septiņās zemēs vēstules, kas bija pilnas ar miera un patiesības vārdiem,
31 Lai apstiprinātu šīs pūrīm dienas to noteiktā laikā par pastāvīgu iestādījumu tā, kā viņiem jūds Mordochajs un ķēniņiene Estere bija noteikuši, un tā, kā viņi bija to uzlikuši pār pienākumu sev pašiem un saviem pēcnācējiem, proti, priekšrakstos par gavēšanu un vaimanāšanām.
32 Un Esteres rīkojums pārvērta šos pūrīm priekšrakstus par stingru un noteiktu iestādījumu, un to ierakstīja īpašā senrakstā.
