Paklausi ķēniņam
1 Kurš gan ir kā gudrais,
kas izprot lietu dabu?
Gudrība dara cilvēka vaigu laipnu,
bet nīgru vaigu tā atmaidzina.
2 Es saku: klausi, ko ķēniņš pavēl, jo tu esi zvērējis pie Dieva. 3 Nebēdz no viņa vaiga un nepastāvi uz savu, ja lieta nav droša, jo viņš dara visu, ko vēlas.
4 Kad ķēniņa vārdam ir vara,
kurš var tam pateikt: ko tu dari?
5 Tam, kas klausa pavēlēm, nenotiks nekas ļauns,
un gudrā prāts zinās īsto laiku un paņēmienu.
6 Katrai lietai ir savs laiks un savs paņēmiens,
kaut posts smagi gulstas pār cilvēku.
7 Jo viņš nezina, kas notiks,
nedz kā tas notiks, – kas viņam to stāstīs?
8 Nav tāda cilvēka, kuram būtu vara pār garu – paturēt to,
un nevienam nav varas pār nāves dienu,
un karā nav atelpas,
un ļaunums neglābj tos, kas to dara.
9 To visu es ieraudzīju, kad apsvēru prātā visu, kas notiek zem saules – laikā, kad cilvēks pavēl pār cilvēku pašam par ļaunu!
Dieva ceļi ir neizdibināmi
10 Tad es redzēju guldām ļaundarus kapā – un nāca uz svēto vietu un gāja prom! – un viņus aizmirsa pilsētā, kur viņi bija tā darījuši. Arī tā ir tukšība!
11 Tā kā spriedums par ļaunu darbu netiek izpildīts ātri, tad cilvēkbērnu sirdis tiecas darīt ļaunu. 12 Kaut grēcinieks dara ļaunu simts reižu un viņam vēl tiek dots laiks, tomēr es zinu, ka labi būs tiem, kas bīstas Dieva, jo tie bīstas viņa vaiga. 13 Bet ļaundarim nebūs labi, neilgs viņa dienas, viņš kā ēna, jo nebīstas Dieva vaiga.
14 Tukšība ir tas, kas tiek darīts virs zemes – ka ir taisnie, kuriem notiek pēc ļaundaru darītā, un ļaundari, kuriem notiek pēc taisno darītā. Es saku, ka arī tā ir tukšība! 15 Un es sveicu prieku, jo cilvēkam nav nekā laba zem saules kā vien ēst, dzert un priecāties. Tas viņu pavada viņa pūliņos, cik vien dzīves dienu Dievs viņam devis zem saules.
16 Kad es ar prātu nodevos izzināt gudrību un izlūkot amatu, ko tas veic virs zemes dienu un nakti, ka ne miega tam acī, 17 es ieraudzīju, ka visu, ko Dievs dara, cilvēkam neatklāt – visu, kas notiek zem saules. Lai kā cilvēks pūlētos meklēt, viņš to neatklās – kaut gudrais teiktu, ka to zina, viņam to neatklāt!
1 Kas ir tiešām īsts gudrais, un kas apzinās sevi spējīgu esam stāties pie visu lietu būtības izskaidrošanas? Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas.
2 Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis.
3 Nesteidzies aiziet projām no viņa acīm un neielaidies nekādās ļaunās lietās, jo visu, ko viņš grib, to viņš izdara.
4 Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: „Ko tu īsti dari?“
5 Kas pavēli ievēro, tas nepiedzīvos ļauna; bet gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu, tā piedzīvos arī noteiktā laikā priekšā stāvošo tiesnešu spriedumu.
6 Jo ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis, taču tas ļaunais stāvoklis smagi gulstas uz cilvēku,
7 Ka viņš nezina, kas notiks; un kas gan var viņam pateikt, kā nākotnē būs?
8 Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt; tāpat vēl mazāk kāds ir kungs pār savu miršanas dienu; arī no piedalīšanās karā neviens nav atlaižams; tāpat arī likuma pārkāpšana liks sevi sajust tam, kas to piekopj.
9 Visu to es esmu redzējis, cenzdamies novērot ikvienu darbību, kas norisinās zem saules, kamēr viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.
10 Pie tam es arī vēl redzēju, ka bezdievīgie tika aprakti un iegāja mūžīgā mierā, kamēr ļaudis, kas taisnīgi dzīvojuši, bija spiesti aiziet tālu no svētās vietas un tika pilsētā aizmirsti; arī tā ir niecība.
11 Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.
12 Vēl iemesls te tas, ka grēcinieks, kaut arī simts reizes ļaunu darījis, tomēr dzīvo ilgi, lai gan es zinu, ka dievbijīgiem klāsies labi, tāpēc ka tie Viņu bīstas,
13 Kurpretī bezdievīgam neklāsies labi, un viņš nevarēs savas dienas stiept gaj-urnā kā ēnu, jo viņš nesajūt bailes Dieva priekšā.
14 Ir kaut kas dziļa niecīguma pilns, kas notiek uz zemes, un proti—ka ir taisnīgi cilvēki, kuriem tā klājas, kā vajadzētu klāties bezdievīgajiem pēc viņu darbiem, —un ka dažam bezdievī-gam tā klājas, kā vajadzētu klāties dievbijīgam pēc viņa darbiem. Tad es sacīju pie sevis, ka arī tas ir niecīguma izpausme.
15 Tādēļ es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules, kā vien ēst un dzert un priecāties, un šādā noskaņā lai aizrit visas viņa nemitīgo pūļu pilnās dzīves dienas, ko Dievs viņam dod zem saules.
16 Un arvienu, kad es it īpaši centos izdibināt dziļākās gudrības pamatus un novēroju visu rosību, kas norisinās zemes virsū,
17 Es esmu par dievišķīgās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piespiedi, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.
